Esmu kopā ar ārzemnieku. Viņš mani regulāri pazemo

"Parasti esmu tā, kas lasa un cenšas atbalstīt šai saitā, bet nu ir mana kārta lūgt Jūsu padomu, dāmas. Lieta tāda, ka dzīvoju ārzemēs un kopā esmu ar ārzemju vīrieti, kurš ir manas pašas vecuma un tas būtu 23. Kopā esam 2 gadus un patreiz norit mana 30.grūtniecības nedēļa. Principā esmu laimīga un redzu viņā gan labu tēvu, gan  topošo vīru, BET tikai līdz brīdim.

Kad lieta aiziet līdz diskusijai, strīdam, viņs sāk mani apvainot ar sliktiem vārdiem un nāk tuvu klāt, un gandrīz baksta ar pirkstu sejā. Kad nomierinās, nāk klāt un cenšas salabt. Lieta tāda, ka mums ir sunīts, un viņš vienmēr cenšas suni aizskart strīda laikā, līdz ar to man ir bailes, kas nu būs tālāk, kad bērns piedzims.

Principā esmu laimīga un redzu viņā gan labu tēvu, gan  topošo vīru, BET tikai līdz brīdim. 

Man ir sāpīgi, jo es nevēlos nākotnē tikt nosaukta spēcīgos vārdos mana bērniņa klātbūtnē un likt viņam saprast, ka tas ir normāli, kad saku, ka viņam mani būtu jāciena kā sieviete. Viņš smejas un saka, ka mana vaina, jo es zāģējot, bet es sevi par zāģētāju neuzskatu, ja arī zāģēju, tad reti un nevis tāpat vien. Gribas mieru, esmu piekususi no apvainojumiem, bet dzīvoju viņa mājā, un viss, kas mums ir, principā pieder viņam. Nezinu, ko iesākt, iet prom un audzināt mazo vienai un, protams, ļaut viņam mazo apraudzīt, vai tomēr nelaupīt bērnam tēva mīlestību?!

Gribas mieru, esmu piekususi no apvainojumiem, bet dzīvoju viņa mājā, un viss, kas mums ir, principā pieder viņam.

Esam runājuši vairākas reizes par šo tēmu, un esmu lūgusi turpmāk tā nedarīt, un, kad bērniņš būs lūdzu, lai necenšas mani pazemot tā priekšā, bet nu nekā. Zinu, ka pati esmu vainīga pie tā visa, jo pati šo ceļu sev izvēlējos, bet varbūt Jums ir kādi padomi, kā es varētu šo problēmu novērst savā nākotnē."