Māte lika taisīt abortu, neklausīju. Tagad krājas aizvainojums

"Kad mana māte uzzināja, ka es esmu stāvoklī, pirmais, ko viņa teica - taisi abortu. Es vēl atceros viņas vārdus:''Uztaisīs tev potīti un viss!''. Likās, ka viņa taču pati nesaprot, ko runā. Savu grūtniecību no viņas biju rūpīgi slēpusi un viņa par to uzzināja, kad es jau biju 4.mēnesī. Lai gan manas attiecības bija tikko sākušās, par abortu nevarēja būt ne runas, ,jo bērniņš bija plānots un ļoti gaidīts, nebiju ne vientuļā grūtniece, nekā.Grūtniecība noritēja lieliski, nekādu rīta nelabumu utt.,it kā augtu tikai mans vēders un nekas cits nebūtu mainījies. Bijām ļoti laimīgi un nevarējām sagaidīt, kad mazā nāks pasaulē...

Savu grūtniecību no viņas biju rūpīgi slēpusi un viņa par to uzzināja, kad es jau biju 4.mēnesī.

Mazā tagad jau ir paaugusies, bet ikreiz, aizbraucot ciemos pie mammas, un redzot, kā viņa mazo gaida un bučo, un auklē, pērk mantas un drēbītes, lai gan es neesmu to lūgusi vai prasījusi, ,joprojām atceros viņas vārdus,,joprojām jūtu aizvainojumu, un goda vārds, tā vien gribas viņai pateikt acīs:''Ko tu tā ņemies, liecies taču mierā, neatceries, ko tu man teici, kad uzzināji, ka esmu stāvoklī?!'' Tā vien gribas viņu pasūtīt 5 mājas tālāk..Bet viņa ir mana mamma un es viņu mīlu!

Man bail, ka vienreiz, kad viss būs sakrājies, mans aizvainojums sprāgs vaļā..Vai man vajadzētu to visu turēt pie sevis??!!".