Viņš dievina laiku pavadīt servisos pie čomiem; trūkst uzmanības

"Tātad, man ir 19, puisim 26. It kā tas neko nemaina, man patīk vecāki vīrieši, jo tie nopietnāk uztver attiecības. Lai nu kā - esam pazīstami 3 gadus, šos gadus bijām vienkārši draugi. Tiesa, bija dažas tādas divdomīgas situācijas no viņa puses, bet neņēmu tās vērā, jo biju kopā ar citu... tas vīrietis (27), ar kuru tad biju kopā, bija ideāls - kopā pavadījām katru dienu, bijām 100% viens otram, protams, arī bez draugiem un kopīgas velobraukāšanas neiztika, bet arī draugu klātbūtnē bija mīļi...

...bieži vien aizbrauc uz servisu, vai pie kāda sapīpēt, un man nepiezvana.. gaidu zvanu kā tāda muļķe.. man tas ir apnicis...

Vienīgi viņam ir garīgas slimības, kas viņam traucē ilgi uzturēt attiecības - bijām kopā 4 mēnešus... Tagad, 6 mēnešus pēc tām attiecībām, sagāju kopā ar viņu. Viņš ir tikai gadu jaunāks, bet attieksme kā bērnam - viņš dievina laiku pavadīt servisos pie čomiem vai beksteidžā pie skaņotājiem.

Viņš citu klātbūtnē par mani aizmirst - visu laiku pļāpā tikai ar draugiem, man vispār uzmanību nepievērš, nekad nav izteicis nevienu komplimentu. Nezinu kāpēc, bet nespēju pārtraukt šīs... emm, - attiecības, ja tās tā var nosaukt.

Man izskatās, ka esmu viņam vienaldzīga, viņš saka, ka tā nav.

Viņš daudzas reizes ir teicis, ka piezvanīs, ka izdarīs to vai to, bet bieži vien pēc tam aizbrauc uz servisu, vai pie kāda sapīpēt, un man nepiezvana.. gaidu zvanu kā tāda muļķe.. man tas ir apnicis, bet pamest nespēju, jo tad būs vēl grūtāk. Kā nekā esam vienā daugu barā, un tad ar draugiem arī var viss pajukt. Viņš pat nespēj normāli runāt, kad gribu izrunāties, uzreiz uzvedas kā zīdainis un ar kaut ko mētājas vai ākstās, novēršas no tēmas.

Man izskatās, ka esmu viņam vienaldzīga, viņš saka, ka tā nav. Es arī neesmu perfekta, bet nu uzskatu, ka vairāk cenšos, lai mums būtu labi. Sajūta, ka daru to pa tukšo, jo tad kādu laiku viss ir labi, un tad pēkšņi bum- viss no sākuma..... Varbūt kādam/-ai ir bijis līdzīgi? Ko Jūs darītu manā vietā?".