Man nešķiet, ka bērns ir sievietes lielākā laime

"Jūlijā man paliek 24 gadi un arvien biežāk sāku aizdomāties par bērniem. Mani tas viss biedē! Pati grūtniecība, dzemdības, kermeņa izmaiņas, dzīve pēc tam u.t.t. Es nejūtos tam gatava! Bieži uzduros uz tēmām par to, ka labākais vecums dzemdēt ir 23-25 gadi un gribot negribot jādomā. 

Jāsāk ar to, ka esmu attiecībās jau vairāk nekā 2 gadus un nākotnē bērnus vēlos. Ar draugu esam runājuši par šīm tēmām - sākumā padzīvojam kopā, pielāgojamies, kāzas un bērni. Tāds ir mūsu abu viedoklis un tas mani priecē (ka nesteidzina un neko neuzspiež). Bet tik un tā...

Zinu, ka būs cilvēki, kas nosodīs mani, bet tas nekas. Es vienkārši baidos pārvērsties par tādu tipisku (vai arī ne tipisku) māmiņu

Es palasu šajā portālā forumu par problēmām, attiecībām ar vīru pēc tam un man ar katru dienu vairāk rodas domas, ka negribu nemaz bērnus. Negribu dzemdības, negribu auguma izmaiņas, negribu pēc tam pilnīgi nodoties tam visam. Var jau teikt, ka bērns ir lielākā sievietes laime, bet man tā nešķiet. Vismaz pagaidām. 

Negribu nākotnē būt tāda, kura negribēs seksu, negribēs pucēties, izklaidēties (vai nemaz nevarēs). 

Zinu, ka būs cilvēki, kas nosodīs mani, bet tas nekas. Es vienkārši baidos pārvērsties par tādu tipisku (vai arī ne tipisku) māmiņu, kurai bērni būs pirmajā vietā vienmēr un visur. Jā, protams, viņi ir ļoti svarīgi, bet .. nezinu. Uzskatu, ka galvenais arī pēc dzemdībām ir vīrs un, ka bērns ir tikai papildinājums. Negribu nākotnē būt tāda, kura negribēs seksu, negribēs pucēties, izklaidēties (vai nemaz nevarēs). Protams, tagad teiksiet, ka es to taču varu darīt, bet palasot tēmas, tas tā nešķiet.

Viena negrib seksu (pati nezina, kāpēc, hormoni vai kas tml), otrai vīrs greizsirdīgs vai atradis citu, jo viņai nav laika vīram - nododas bērniem, trešai liels liekais svars, strijas, āda izstaipīta, krūtis nošļukušas, visādi plīsumi dzemdībās. Jautāsiet, kāpēc es to lasu? Ar domu - labāk zināt, nekā pēc tam brīnīties. 

Saprotu, ka dzemdēt var arī 30 gadu vecumā, vai kad esi gatava, bet tas sabiedrības spiediens... Pat mana mamma saka, ka grib jau mazbērnus. Cenšos jau par to nedomāt, bet tik un tā reizēm nākas.  Varbūt ir vēl kāda, kura jūtas tāpat kā es un vēlas padalīties ar domām?".