Bērna tēva agresija ir neaprakstāma - viņš vairākkārt ir mēģinājis uzbraukt ratiem ar mašīnu

"Mēģināšu īsumā aprakstīt situāciju. Esmu vientuļā māmiņa 11 mēnešus vecai meitiņai. Ar meitas tēvu tikāmies nepilnus 6 mēnešus, līdz pieteicās mazā. Jau grūtniecības sākumā puisis šaubījās, vai bērns ir viņa, kaut iemeslus nebiju devusi. Viņš vienkārši nesaprata, ka var būt slikta dūša un miegainība pirmajos grūtniecības mēnešos, un līdz ar to viņa secinājums bija, ka es viņu krāpju. Beigās tomēr izšķīrāmies, jo puisis patstāvīgi apgalvoja, ka es viņu krāpju un sāka arī lietot zālīti.

... jau dzemdību namā viņš atkal sāka stāstīt, kāda es esot maita un cik viņam ir grūti.

Šķīrāmies kā draugi, jo mūs tomēr vieno mazulis, bet puisis nespēja pieņemt, ka mēs škiramies un visu grūtniecības laiku mēģināja skaidrot attiecības, draudēja ar fizisku izrēķināšanos un pašnāvībām, ja nebūsim atkal kopā. Bija arī noruna, ka viņš man palīdz materiāli (apmaksā ārstus un vitamīnus). To viņš darīja tikai 4 mēnešus. Galu galā viņš panāca to, ka man palika bail par bērnu un sevi. Visi kontakti ar viņu tika pārtraukti, līdz piedzima meitiņa. Likās, ka viņš ir ticis galā ar sevi, bet jau dzemdību namā pēc 5 minūtēm viņš atkal sāka stāstīt, kāda es esot maita un cik viņam ir grūti. Rezultātā viņš bērnu ir redzējis 3 reizes, jo es nepieļauju vairāk tikšanos. Nevēlos, lai bērns redz šīs skaidrošanās, bez kurām viņš nevar iztikt. Viņš atnāk pie bērna, 5 minūtes paucinās un 3 stundas man jāklausās viņa versijas par mūsu šķiršanos, kaut gan esmu vairākkārtīgi viņam teikusi, kādēļ tā notika.

Es esmu vērsusies pirms tam gan policijā, gan bāriņtiesā, bet diemžēl neviens neko nevar izdarīt, kamēr viņš neko nav reāli izdarījis.

Materiāli viņš ir palīdzējis tikai 2 reizes pa 11 mēnešiem. Viņš ir lauzies mājās, draudot man ar izrēķināšanos, vairākkārtīgi ir mēģinājis uzbraukt ar mašīnu virsū ratiem. Patstāvīgi nāk divu veidu izziņas - 1.ar domu, ka es esmu tāda maita, ka neuztaisīju abortu un 2. - prasot piedošanu par viņa kļūdām un lai ļaujot tikties ar bērnu. Es viņam neko neprasu, vienīgi, lai viņš mums liek mieru.

Dzimšanas apliecībā tēva vietā ir svītriņas. Viņš mani ir iesūdzējis tiesā, lai taisītu DNS un ierakstītu viņu kā tēvu dzimšanas apliecībā. Es tam nepretojos, tikai tagad satiekot viņu uz ielas, viņš man pasaka, ka līdz ko viņš būs ierakstījis apliecībā, es savu bērnu neredzēšot. Un pēc neilga brīža atnāk sms, ka, - ja viņa draugi nebūtu zinājuši, ka viņam ir bērns, viņš būtu no bērna atteicies. Liekās, ka viņam bērns nav vajadzīgs, ka tas ir tikai iemesls, lai mani redzētu.

Negribu, lai mans bērns cieš no tā, ka viņai tāds tēvs.

Es esmu vērsusies pirms tam gan policijā, gan bāriņtiesā, bet diemžēl neviens neko nevar izdarīt, kamēr viņš neko nav reāli izdarījis. Es nezinu, kā lai pasargā bērnu no tēva, kaut gan es ļoti gribētu, lai manam bērnam būtu tēvs. Bet, vai tādu tēvu bērnam vajag, kas vienu brīdi viņu pieņem un otrā nē? Kas bērnu grib tik tādēļ, lai būtu labs savu draugu acīs. Negribu, lai mans bērns cieš no tā, ka viņai tāds tēvs.

Pašlaik mana nostāja ir tāda, ka es neļauju viņam tikties ar bērnu, jo, kamēr viņš tā uzvedās, man ir bail par savu bērnu. Nezinu, vai daru pareizi. Zinu tik to, ka nekad neslēpšu no bērna viņas tēvu. Tikai gribu, lai mazā paaugās un pati pieņem lēmumu.

Varbūt kāds var ieteikt, ko darīt?". 

Foruma diskusija par šo tēmu šeit: http://www.mammamuntetiem.lv/forum/20975/nedaudz-sakrajies-/