Pētījums: Jo izglītotāks ir bērna tēvs, jo vairāk viņš iesaistās audzināšanā

Ar ko cilvēks atšķiras no dzīvnieka?

Ja raugās evolūcijas perspektīvā, cilvēks no dzīvniekiem un citiem primātiem atšķiras ar to, ka cilvēkam ir nepieciešams visilgākais laiks, lai izaudzinātu bērnu, līdz tas sasniedz patstāvību, norāda A.Putniņa. Lai cilvēkbērns nāktu pasaulē, jau pirms tam ir daudz "darba ielikts", sākot no ieņemšanas brīža, tad 9 mēnešu iznēsāšanas laiks un piedzimšana. Cilvēku galvas smadzenes ir daudz lielākas, nekā dzīvniekiem, tāpēc arī to attīstībai nepieciešams ilgāks laiks.

Cilvēku mātes daudz biežāk pamet savus bērnus, nekā dzīvnieku mātītes. 

 

Dzīvnieku pasaulē, ja māte nomirst un mazulis palicis viens, visbiežāk, arī mazais mirst. Turpretim cilvēki viegli spēj mātes attiecības ar mazuli aizvietot ar citiem cilvēkiem. Cilvēku mātes daudz biežāk pamet savus bērnus, nekā dzīvnieku. Māte ir aizvietojama, taču tādējādi tiek zaudēta bioloģiskā saikne. Cilvēks daudz vieglāk spēj parūpēties par mazuļiem, kas palikuši bez mātes. Pat pirms 4 miljonu gadu cilvēku priekšteči spēja palīdzēt nespējīgajiem un tie izdzīvoja, stāsta sociālantropoloģe.

Vēsturiski 19.gadsimtā rietumu kultūrā skaidri iezīmējas tas, ka par bērnu var rūpēties galvenokārt māte. Citās kultūrās atšķiras aprūpētāju loks. Tāpat apgādnieka lomu ne vienmēr pilda tēvs, visbiežāk - bērna mātes brālis. Arī latviešu folklorā raugoties, par mazuļiem rūpējās tieši ģimenē augošie lielākie bērni. Toreiz nebija iedomājams, ka māte 2 gadus varētu neko nedarīt, izņemot aprūpēt savu bērniņu. Tad bija smagi jāstrādā, arī sievietei.

Tagadne - tēvi arvien vairāk iesaistās grūtniecības procesā 

No 90.gadu vidus Latvijā parādījusies ļoti pozitīva tendence - tēvi aizvien aktīvāk iesaistās grūtniecības procesā, dzemdībās un arī mazuļa aprūpē pēc viņa piedzimšanas. Latvijas dzemdību nodaļās vīrieši ieraugāmi daudz biežāk. Turklāt, kā atzīmēja A.Putniņa, ir veikti pētījumi, kas apliecina - dzemdībās, kurās piedalās mātei kāda nozīmīga, tuva persona, iznākums ir daudz labāks. Taču par gaidāmā bērniņa tēva lomu dzemdību procesā plašāk pievērsīsimies citā rakstā.
 

Ko tēvs var darīt ar jaundzimušo? 

Ģimenes ir dažādas, bet sociālantropoloģe atkal piesauc pētījumus - tiem, kuriem ir augstākā izglītība, tie vīrieši arī biežāk iesaistās gan bērna dzimšanas procesā, gan tālākā jaundzimušā aprūpē. Jaunais tētis var darīt visu, izņemot bērnu barot ar krūti. Galvenais, - lai cilvēkam nav psiholoģiskas barjeras par to, kā iesaistīties bērna aprūpē. Vīrietis jaunajai māmiņai var palīdzēt ne tikai, veicot dažādus mājas darbiņus, bet arī daudz laika pavadīt ar jaundzimušo.

Stereotipi. Sievietes vīrietim neļauj piedalīties mazuļa kopšanā

Ja pāris, jo īpaši sieviete, augusi, ievērojot senākus stereotipus, ka mazulis ir tikai un vienīgi mātes īpašums, ģimenē var rasties nesaprašanās, un vīrietis ir apmulsis un atstumts no bērna aprūpes procesa. Šādas sievietes arī no sava partnera sagaida stereotipisku reakciju, skaidri parādot, ka bērns ir tikai viņas darīšana un labāka aprūpētāja par māti nebūs. Jā, tiesa, tikai māte bērniņu var pabarot ar krūti, bet visu pārējo pavisam mierīgi var uzticēt jaunajam tētim.

...jaunā māte ar cietējas ģīmi to bērnu vāc, tādējādi, iespējams, gūstot pat zināmu baudu, ka bērns ir tikai viņas rūpe

Šādos gadījumos visai bieži rodas problēmas ģimenē. Jaunā mamma, neļaujot tētim iesaistīties bērna kopšanā, ir pārmocījusies, nikna, viegli aizkaitināma, bet vīrietis jūtas atstumts, palicis bez uzmanības. Nereti jaunie tēti sāk čatot ar citām sievietēm, kuras visu laiku nežēlojas par nogurumu. Turpretim jaunā māte ar cietējas ģīmi to bērnu vāc, tādējādi, iespējams, gūstot pat zināmu baudu, ka bērns ir tikai viņas rūpe. A.Putniņa atzīst, ka mūsu valstī ir šis fenomens, ka tēva attiecības ar bērnu tiek veidotas caur bērna māti.

Bērnam nepieciešama mīlestība, daudz mīlestības

Sociālantropoloģe uzsver, - jo bērniņam apkārt būs vairāk mīlošu cilvēku, jo labāk. Jau grūtniecības laikā mazulis mammas puncī dzird sev apkārt notiekošo, tāpēc, piedzimstot, viņš jau atpazīst savējos un jūtas daudz drošāk. Ja mazulim ir blakus tikai māte, tad vēlāk bērnam var būt grūtāk veidot attiecības ar citiem cilvēkiem. Turpretim sievietei bērns var būt kaut kas ļoti īpašs. Tās ir viņas vienīgās, stabilās attiecības dzīvē, kurās viņa visu sevi iegulda un ar citiem nedalās.

Kā emocionāli jūtas vīrietis, gaidot piedzimstam viņa mazuli

Nav tiesa, ka grūtniecības laikā mainās tikai sieviete. Arī vīrietis mūsdienās "izdzīvo" sava veida grūtniecību, arī viņš kļūst emocionālāks, norāda A.Putniņa. Piemēram, Norvēģijā pēdējos gados parādījušies Tēvu klubi, kuros vīrieši mācās būt emocionāli, mācās pieskārienus, mācās veidot ciešas saites ar bērniem, jo viņu audzināšana paaudzēs bijusi stereotipiska.

...vīram grūtniecības laiku izdzīvot kā braucienu pa amerikāņu kalniņiem, braucot savai mīļotajai līdzi

 

Tad, kad vīrieši ir iemācījušies apieties ar mazuļiem, viņi var daudz pilnvērtīgāk veidot attiecības ar bērniem. Ieguvums - savstarpējā saiknes ģimenē ir ciešākas, stabilākas. Risks attiecību izjukšanai ir daudz mazāks, ja topošais tētis ir iesaistījies gan grūtniecības, gan dzemdību procesā. Tāpat pēc "aktīvas dalības", gaidot bērniņu, tētim ir daudz lielāka drosme un vēlme darboties ar mazuli.

A.Putniņa stāsta, ka ir pat vīrieši, kuriem ar gaidāmo mazuli un savu sievieti ir tik ciešas saiknes, ka viņi piedzīvo dzemdību sāpes, kad mazulis patiešām dzimst. 

Pārim jārunā vienā valodā

Mūsu portālā visai bieži parādās sašutušu vīriešu sūdzības par savām sievām/draudzenēm, kuras, paliekot stāvoklī, kļūst neciešamas, vīrieti atgrūž. Sociālantropoloģe uzsver, ka arī vīrietis mainās, kad viņa sieviete sākusi gaidību procesu. Nesaprašanās iemesls ir abu neprasme sarunāties. Gan sievietei jāmēģina savam vīrietim pastāstīt, kā viņas jūtas, un vīrietim jāmēģina saprast. A.Putniņa iesaka vīram grūtniecības laiku izdzīvot kā braucienu pa amerikāņu kalniņiem, braucot savai mīļotajai līdzi.

... vai māte spēj bērniņam, esot puncī, iečukstēt mīļus vārdus? Nē. Vai māte spēj saklausīt bērniņu puncī? Nē, bet viņš to var, pieliekot ausi...

Sociālantropoloģe atstāstīja kādu gadījumu no pirmsdzemdību kursiem, kuros vecmāte stāstījusi, ka bērniņa gaidīšana un piedzemdēšana esot vairāk sievietes "darbs". Kāds topošais tētis iebildis un vaicājis, vai māte spēj bērniņam, esot puncī, iečukstēt mīļus vārdus? Nē. Vai māte spēj saklausīt bērniņu puncī? Nē, bet viņš to var, pieliekot ausi. Vīrietis arī atzinies, ka katru vakaru noskatoties ultrasonogrāfiskajā izmeklēšanā uzņemtu video ar savu bērniņu. Viņš uzskata, ka vēl pirms piedzimšanas, viņa saikne ar bērnu ir vēl ciešāka nekā mātei.

Šādi stāsti ļauj saprast, cik svarīgi ir ļaut topošajam tētim piedalīties gaidīšanas procesā. Pēc tam jau jaunajam tētim būs liels prieks un niecīgas bailes nodarboties arī ar mazuļa aprūpi. Sievietes, topošās un jaunās māmiņas, ļaujiet saviem vīriešiem izbaudīt šo skaisto laiku. Nu neesat jūs vienīgās, kas māk nomainīt pamperu, paspēlēties ar bērniņu vai nodziedāt viņam šūpuļdziesmu. Runājiet vienā valodā, un būs daudz mazāk izirušu attiecību un bez viena no vecākiem augušu bērniņu.