Bijām laimīgi. Līdz paliku stāvoklī. Vai vīrs attapsies?
"Ar savu vīru kopā nodzīvojām divus gadus, kad negaidīti pieteicās mazulis. Kad viņam pateicu, ka man ir aizdomas, ka esmu stāvoklī, viņš bija priecīgs. Kopā aizgājām uz pārbaudi, un ārsts apstiprināja manas aizdomas. Viss bija kārtībā, es biju laimīga, un viņš šķita tā pat..." tā iesākas kādas jaunās māmiņas bēdu stāsts.
FOTO: Agnis Šmits
Visu nakti aizvadīju asarās, domās, ko iesākt ar savu dzīvi, kura jūk un brūk!
Pagāja apmēram 2 mēneši,un viss krasi mainījās. Viņa attieksme palika briesmīga. Viņš tikpat kā nebija mājās... Sāka drausmīgi dzert, lai gan ar alkoholu viņš bij uz JŪS. Nāca mājās taisīja skandālus...
Lasītākais
Negaidīti atnāca SMS no viņa - viņš mani nemīlot, nekad nav mīlējis...
Zināja, ka es nevaru uztraukties... Man ārsts noteica saudzējošo režīmu, jo 3.grūtniecības mēnesī man sākās sarežģījumi, un gandrīz zaudēju bērniņu. Bet viņam tas nerūpēja, pat neatbrauca pie manis uz slimnīcu... Visu laiku atrada stulbus aizbildinājumus. Ziemassvētkus sagaidīju viena ar māsu, kura bija atbraukusi pie mums ciemos. Viņš, kā jau pēdējā laikā, sēdēja pie saviem draugiem...
Negaidīti atnāca SMS no viņa - viņš mani nemīlot, nekad nav mīlējis... Ka dzīvosim kopā tāpat kā agrāk - bērna dēļ! Es nezināju vairs, ko iesākt, vienā īsā brīdī man pazuda pamats zem kājām... Protams, bija grūti to visu tā aptvert,es vienkārši nezināju vairs, ko iesākt... Domājot par mazo, es izlēmu paciest visu, lai tik manam bērnam būtu ģimene... Ar cerību, ka viss būs labi, ka viņam pāries... Un mums atkal viss būs kārtībā! Bet gāja laiks, mūsu savstarpējās attiecības palika neciešamas. Tad vienu dienu aizgāja un tā visu nakti bija prom - iepriekš tā nebija darījis. Visu nakti aizvadīju asarās, domās, ko iesākt ar savu dzīvi, kura jūk un brūk!
Bet vai viņš attapsies? Vai viņš atkal būs tas pats vīrietis, ar kuru es dzīvoju kopā pirms paliku stāvoklī?
No rīta pārradās mājās. Protams, atkal dzēris. Uztaisīja skandālu, aizgāja gulēt! Kad uzzināju, kādas preteklības viņš pa to nakti darījis, es vienkārši vairs nespēju... Piezvanīju mammai, viņa atbrauca man pakaļ... Tā bija pēdējā reize, kad viņu redzēju. No sākuma vēl puslīdz kontaktējāmies... Paziņoju, ka viņam piedzima meita! Viņš atbildēja, ka viņam ir vienalga. Viņš par viņu neko negribot zināt! Tā bija pēdējā reize, kad ar viņu vēl kontaktējos. Nu jau ir pagājuši 4 mēneši, bet vēl joprojām no viņa nav nekādas ziņas... Pat nav vēlējies satikt savu meitu. Es viņu tiešām no visas sirds mīlu... Bet vai viņš attapsies? Vai viņš atkal būs tas pats vīrietis, ar kuru es dzīvoju kopā pirms paliku stāvoklī? Vai viss vēl var būt labi? Šie jautājumi mani jau tirda 6 mēnešus... Ko man iesākt? Esmu izmisumā...
.jpeg-804x536.jpg)
