Pirms bērna ienākšanas ģimenē treniņnolūkos jāiegādājas suni. Vai tiešām tā ir?

Suns vai kaķis nav izmēģinājuma trusītis

Ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centra "Līna" ģimenes prihoterapeits Sandis Ratnieks norāda, ka prakse - ņemt mājdzīvnieku un pārvērst viņu par izmēģinājuma "trusīti" viņam personīgi šķiet problemātiska. Suns vai kaķis nav tikai lieta, "trenažieris", ar kura palīdzību apgūt kādas iemaņas. Dzīvnieks ir dzīva radība. Dzīvnieku ir jāiegādājas tad, ja dzīvnieku patiešām grib. Grib viņa paša dēļ, bet ne kā līdzekli.

Attiecības, kopdzīve, ģimene, laulība nozīmē sadarbību. Vīrietis un sievietei kopīgi dala atbildību, vienojas par pienākumiem. Katram ir jādod savs ieguldījums, lai attiecības izdotos. Bērna piedzimšana ir ļoti būtisks, bet tikai viens no attiecību aspektiem. Pāra spēja un prasme sadarboties ir nolasāma arī citās dzīves sfērās. Sagatavojoties kopdzīvei, cilvēkiem ir ieteicams "sinhronizēt" savus priekšstatus par to, kā viņi saredz savu kopīgo nākotni, uzsver S.Ratnieks.

Bailes no attiecību izgāšanās?

S.Ratnieks tendencē iegādāties mājdzīvnieku kā treniņa elementu pirms mazuļa radīšanas saredz, ka aiz tā stāv jauno cilvēku raizes (bailes) par to, vai viņiem izdosies izveidot laimīgas un ilgstošas attiecības laikā, kad tik daudzas attiecības izirst. Šādā kontekstā šķiet saprotams jautājums, kā mēs varam sagatavoties nākamai ģimenes dzīvei, specifiski bērna aprūpei? Tiktāl ir skaidrs un saprotams, un tomēr dzīvnieks nevar kļūt par "trenažieri".

Vienisprātis ir arī ģimenes psihoterapeite Ināra Vārpa: "Lai cik ļoti mēs nostiprinātu izteikumu - suns vai kaķis - ģimenes loceklis, tas tomēr ir spēcīgs noliegums patiesajām vajadzībām un uzdevumam, ko mājdzīvniekam uzliekam un no viņa sagaidām".

...ļoti bieži dzīvnieku iegādājas brīžos, kad cilvēki piedzīvo individuālas krīzes, pāris attiecību sarežģījumus, atsalumu un draudus to izjukšanai...

Dzīvnieks ir un paliek dzīvnieks. Viņam norāda viņa vietu, viņu dresē, ieliek somiņās un pārnēsā, saģērbj/ sapucē kā saimnieks to vēlas un kopumā tik un tā izrīkojas pēc sava prāta, bez dzīvas atgriezeniskās saites saimniekam.

Suns - cilvēka ego vajadzību apmierinātājs

Cilvēki sagaida, ka dzīvnieks būs stresa noņēmējs, mīlestības un prieka devējs, vai kā šajā gadījumā - treniņu objekts, lai sagatavotos bērnam. Tas viss jau neliecina par cieņpilnu attieksmi pret dzīvnieku, bet gan par savu ego vajadzību apmierināšanu un dzīves neatrisināto problēmu pārnesi, uzskata I.Vārpa.

Psihoterapeite atzīmē, ka ļoti bieži dzīvnieku iegādājas brīžos, kad cilvēki piedzīvo individuālas krīzes, pāris attiecību sarežģījumus, atsalumu un draudus to izjukšanai vai arī ģimene, kas dzīvnieku ieliek vidū un sarunājas ap to, par to, kā uzmanības novēršanu no patiesi būtiskā šajā kompānijā. Tas vairāk liecina par brieduma trūkumu un bailēm atzīt grūtības un tās risināt adekvāti kopā ar zinošu speciālistu.

Kā mājdzīvnieka iegādāšanās, tā bērna radīšana ir motivēta, atbildīga un ilgtermiņa lieta, kas radīs gan neērtības, ierobežojumus, stresu, problēmas un, protams, arī daudz pozitīvu ieguvumu apkārtējiem.

Bieži šo pašu lomu vai misiju atvēl bērnam, ko ieplāno. Bērns mums iedos prieku, bērns iedos dzīves jēgu, bērns mūs satuvinās un saturēs ilgstoši, bērnu varēs dresēt, veidot un piepildīt savus sapņus.

Kā mājdzīvnieka iegādāšanās, tā bērna radīšana ir motivēta, atbildīga un ilgtermiņa lieta, kas radīs gan neērtības, ierobežojumus, stresu, problēmas un, protams, arī daudz pozitīvu ieguvumu apkārtējiem, norāda I.Vārpa.

Ja persona nav sasniegusi pieauguša cilvēka attieksmi un rīcību emocionāli un garīgi to izvērtējot, kā arī kritiski atzīstot savas stiprās puses un vājās, tad domāju, ka laiks vēl nav pienācis ne mājdzīvnieka iegādei, kur nu vēl bērna plānošanai, tā psihoterapeite.

I.Vārpa ieteiktu par to visu padomāt un atrast atbilstošu veidu risinājumam, jo citādi var sanākt kā rotaļlietu iegādē, kur katra nākamā ir interesantāka par iepriekšējo.