Esmu izvēles priekšā - draugs Jānis vai suns

Suns vairs nevar dzīvot pie manas mammas, tādēļ, lai mīlulim nav jāpaliek uz ielas un jāgrābstās pa mistkastēm, es paņēmu viņu pie sevis - uz manu un drauga kopīgo dzīves vietu. Ar norunu, ka atradīšu viņam citus saimniekus. Ir pagājuši 2 mēneši, bet to laikā ir pieteicies tikai viens, un tas pats bija tāds, kuram nebija, ko mutē likt, tādam suni atstāt nevarēja. Cerēju, ka draugs pieradīs, bet spiediens paliek neizturams un man ir ultimāts uzstādīts, ka sunim no šejienes jāpazūd.

Bet, ja nu mums būs bērni? Tos arī viņš sviedīs ārā, kad būs šaurība vienā istabā?

Man nav viņu, kur atstāt. Ziniet, es vakar izraudājoties domāju, ka vienkārši iet prom no drauga, jo, ja viņš tā var pateikt - dari ko gribi, lai suns būtu prom, ja nē, es pats to ātri nokārtošu - aizvedīšu uz patversmi. Bet, ja nu mums būs bērni? Tos arī viņš sviedīs ārā, kad būs šaurība vienā istabā? Suns - tas ir mans draugs, mans mūža draugs, dzīves, ceļa biedrs. Mans mīļais, lutinātais sunītis.

Suni uzdāvināja mana pirmā mīlestība, un Jānis domā, ka suns man ir tik svarīgs, jo redz tieši tas esot vienīgais, kas palicis no iepriekšējām attiecībām.

Ja man būs viņš jāatdod, tad sirds salūzīs un bail, ka man radīsies naids vai riebums/ dusmas pret Jāni, tādēļ, ka viņš man būs atņēmis man svarīgu radībiņu. Visu dzīvi biju vēlējusies suni, tagad 3 gadus viņš man ir. Suni uzdāvināja mana pirmā mīlestība, un Jānis domā, ka suns man ir tik svarīgs, jo redz tieši tas esot vienīgais, kas palicis no iepriekšējām attiecībām, to viņš saka ar tādu intonāciju - sarkasmu, dzēlīgumu. Tā taču ir dzīva radībiņa, nu kā es viņu tā atdošu kādam citam?

Vakar Jānis bija iedzēris un teica visu acīs. Kliedza par suni, par pagātnes grēkiem, visādām ķibelēm, kas radušās kopdzīves laikā.

Patiesībā pret Jāni manas jūtas nav tās stiprākās, tādēļ esmu krustcelēs - Jānis vai suns. Suns mani nekad nepametīs, taču ir ļoti liela problēma - man absolūti nav kur iet. Ja mana izvēle ir suns, tad man nav mammas vai tēta, pie kā vērsties. Pagaidām nav darba, lai sāktu dzīvot viena. Atšķirībā no tā, ko piedāvā Jānis - man ir viss- dārgi ēdieni ledusskapī, visas drēbes, ko es gribu, veikalā es drīkstu vienmēr izvēlēties to, kas man ir vajadzīgs.

Taču es nevēlos pazaudēt savu suni. Esam meklējuši dzīves vietu, lai nodrošinātu arī sunim piemērotus apstākļus, taču Jānim bieži vien kaut kas nepatīk, tad par tālu no pilsētas, tad par lielu, tad nav izdevīgi. Vakar Jānis bija iedzēris un teica visu acīs. Kliedza par suni, par pagātnes grēkiem, visādām ķibelēm, kas radušās kopdzīves laikā. Vakar es būtu paņēmusi suni pavadiņā un aizgājusi, ja vien būtu vieta, kur mani neviens netraucētu. Ja vien būtu vieta, uz kurieni aiziet. Ja Jānis vakar būtu pateicis, lai lasos ārā, tad nakti mums ar suni būtu jāpavada uz ielas. Jānis ne pavisam nav ļauns. Es saprotu, ka viņš man sniedz visu, bet no manis arī prasa tikai to, lai suns nedzīvotu iekštelpās. Es nezinu, kā rīkoties...