Krāptas sievietes skaudras pārdomas: "Kāpēc viņš man neļauj aiziet no savas dzīves?"

Speciālistei raksta jauna sieviete: "Nu jau divus gadus te šķiros, te esmu kopā ar savas gadu vecās meitas tēvu. Viņam jau pirms manis bija ģimene ar trīs bērniem, kura izjuka. Ar to sievieti viņi dzīvoja kopā jau 5 gadus. Netieku nekādi skaidrībā ne pati ar sevi, ne arī ar savu mīļoto vīrieti, jo nemitīgi viņš šķiras no savas bijušās un nāk atpakaļ pie manis. Tad atkal šķiramies, un viņš, neko nepaskaidrojot, aiziet atpakaļ pie bijušās. Un tā jau 2 gadus. Es viņu mīlu, bet arvien vairāk mani pārņem sajūta, ka esmu viņam tikai "rezerves variants", kad viņa nu jau tagad vairs ne bijusī, bet atkal esošā civilsieva ir viņu piekrāpusi. Esmu stundām ilgi sēdējusi un centusies izdomāt, kas un kāpēc liek viņam šādi rīkoties, bet nekas prātīgs prātā nenāk. Viņa civilsieva vienmēr ir viņu krāpusi un manipulējusi ar viņu, nekad nav bijusi tāda reize, ka viņa, uzzinādama, ka viņš atkal ir atpakaļ pie manis vai vienkārši viņai ir palicis garlaicīgi vienai ar 3 bērniem, nebūtu zvanījusi un meklējusi viņu.

Vai viņš mani mīl, bet nespēj to atzīt, vai arī, es viņam esmu vienkārši ''rezerves variants'', pie kā var atgriezties atkal un atkal, ja kaut kas noiet greizi ar civilsievu?

Ik reizi viņai ir jauna pasaciņa par to, ka it kā atņemti bērni, jo viņš nav kopā ar viņu, vai noticis kas cits viņa vainas dēļ. Un līdz ar šīm pasakām viņš atkal maina domas un aiziet atpakaļ pie šīs sievietes. Tad kādu lomu spēlēju es viņa dzīvē, ja ik reiz, kad sāku dzīvi no jauna un cenšos veidot jaunas attiecības ar kādu citu, viņš iejaucas un neļauj man dzīvot tālāk, ja nekad viņš man neļauj tā pa īstam aiziet no viņa dzīves? Vai viņš mani mīl, bet nespēj to atzīt, vai arī, es viņam esmu vienkārši ''rezerves variants'', pie kā var atgriezties atkal un atkal, ja kaut kas noiet greizi ar civilsievu? Un kā var nosaukt viņu attiecības, ja viņš skrien kā ''šunelis'' ikreiz, kad viņa izstrādā kādu savu joku vai intrigu, un viņš notic, jo bērni viņam ir sāpīgā vieta, uz kuras nots var spēlēt?"

Atbild mākslas terapeite Rita Garnaka:

"Manuprāt, būtiski ir saprast nevis „kā var nosaukt viņu attiecības”, bet kā var nosaukt jūsējās. Ko jūsu attiecību modelis nozīmē Jums pašai, kādi ir ieguvumi (un tādi noteikti ir, savādāk šīs attiecības vienkārši neeksistētu) un kādi ir zaudējumi. Citiem vārdiem sakot – cik liela ir Jūsu maksa par šīm attiecībām un vai esat ar mieru turpināt kā līdz šim. No enerģētiskā viedokļa tiek uzskatīts, ka vīrietis gūst spēku no sievietes mīlestības enerģijas un šīs saistības var turpināties vēl 7 gadus pēc attiecību beigām (pēc pēdējās nakts, pēdējā skūpsta). Līdz ar to, katru reizi, kad sieviete it kā gatavojas jaunām attiecībām un pie apvāršņa parādās kāda konkrēta persona, vīrietis no iepriekšējām, bet sirdī neatlaistām, attiecībām bieži vien pēkšņi uzrodas kā no zila gaisa, radot eiforisku sajūtu, ka viss būs kā senāk un vēl skaistāk. Tomēr jāsaprot, ka, ja ir pieņemts lēmums par attiecību izbeigšanu, šim lēmumam bijuši kādi būtiski iemesli un kaislīga nakts tos visdrīzāk nemazinās. Protams, tas nenozīmē, ka tēvam nav jātiekas ar savu bērnu, tomēr Jums jāizvērtē, kas tieši ir tas, ko patiesi vēlaties un, spriežot pēc Jūsu vēstules, šāda veida attiecību modelis, kāds tas ir šobrīd, Jums pašai nešķiet pieņemams. Būtu vērtīgi jautājumus, kurus paužat vēstulē, pārrunāt ar Jūsu bērnu tēvu, tādējādi gūstot pilnīgāku ainu par viņa viedokli šajā sakarā un atstātu mazāk vietas fantāzijām, kas ne vienmēr ir precīzas un mēdz ievest vēl dziļākā situācijas neizpratnē. Savā vēstulē Jūs minat, ka mīlat viņu. 

Varbūt ir laiks to mainīt, lai ar pārliecību spertu soli pretim tam iznākumam, kāds JUMS PAŠAI ir vislabākais?

Līdz ar to – būtiski ir atbildēt arī uz jautājumu: ko Jums nozīmē mīlestība? Vai tā ir ziedošanās, pieķeršanās, pienākums, bailes no vientulības, vai varbūt beznosacījuma mīlestība, kad nekas netiek gaidīts pretim, tikai baudīts mirklis šeit un tagad. Varbūt tā ir mīlestība pašai pret sevi, neļaujot nodarīt sev pāri un atļaujot ik dienas sev piedzīvot ko jauku..? Tanī brīdī, kad pati būsiet tikusi galā ar sevi un pieņēmusi kādu konkrētu lēmumu, virzienu, nebūs vairs nekādas nepieciešamības izprast otru cilvēku un viņa attiecības ar citām sievietēm (vai tā ir Jūsu pieminētā civilsieva vai kāda cita persona), cenšoties pakārtoties. Otru līdz galam nekad nav iespējams izprast, jo, tāpat kā Jūsu personību, jebkura cita cilvēka personību un līdz ar to dzīvi veido dažādi aspekti. Tā ir gan līdzšinējā dzīves pieredze, gan attiecības ar tēvu, māti, citiem ģimenes locekļiem. Katra rīcību var ietekmēt ne tikai paša lēmums, bet arī dzimtai vai ģimenei raksturīgi uzvedības modeļi, kurus ikdienā bieži vien palaižam garām, uzskatot par saprotamu reakciju un kādu noteiktu situāciju. Savā vēstulē Jūs ļoti daudz runājat par citiem un gandrīz nemaz nerunājat par sevi. Varbūt ir laiks to mainīt, lai ar pārliecību spertu soli pretim tam iznākumam, kāds JUMS PAŠAI ir vislabākais?"