Prostitūta vai apmaldījusies sieviete? Komentē speciālists
Attiecību mudžeklis – sieviete izšķīrusies no savas mīlestības, metusies uzdzīvē, sākusi kopdzīvi ar materiāli nodrošinātu vīrieti. Un tagad vēlas atpakaļ bijušo. Patiešām vēlas vai idealizē pagātni? Komentē attiecību speciālists Arturs Šulcs.
"Es esmu apjukusi... Zinu, ka esmu pārāk jauna, lai spriestu, kas ir patiesa mīlestība, taču šķiet, ka esmu ar to pamatīgi hroniski saaukstējusies. Viss sākās pirms 2 gadiem, kad iepazinos ar vienu vienaudzi, un mēs sākām satikties līdz iemīlējāmies. Bijām it kā gadu kopā. Bija gan kāpumi, gan kritieni mūsu attiecībās, bijām pat domājuši par bēgšanu kopā tālu prom un precībām. Taču reiz es viņam sameloju, ka esmu pie savas mammas mājās, lai gan biju pie draudzenes nedaudz iedzert vīnu. Biju apsolījusi savam vīrietim nekur bez viņa neiet, bet te nu sanāca, ka aizbraucu ar draudzeni. Tā nu viņš nedēļas divas neko nezināja, un viss bija kārtībā. Līdz brīdim, kad draudzene sāka stāstīt par mūsu piedzīvojumiem, un mans vīrietis ļoti par to saskaitās.
Viņš mani pameta, un es jutos ļoti nelaimīga, sāku meklēt mierinājumu citos puišos. Līdz šķiršanās brīdim man bija bijuši tikai 5 puiši. Bet drīz pēc šķiršanās cipars četrkāršojās. Es biju tieši tik izmisusi. Ir pagājuši 9 mēneši, un esmu jau citās attiecībās, taču vēl joprojām mīlu un domāju par bijušo, kuram sen jau esmu pretīga, jo viņš izrādās bija sekojis katrai mana rīcībai.
Tagadējais ir neapmierināts ar to, ka es sāku ar bijušo sazināties. Viss, ko es vēlos, - ir palikt draugos ar bijušo, jo viņš man joprojām daudz nozīmē. Saprotu, ka man nav nekādu izredžu viņu atgūt, jo, viņu satiekot, es redzu, ka viņam joprojām sāp, bet viņš man nekad nepiedos...
Es viņu joprojām tik ļoti iekāroju, lai gan viņš nebija nekāds baigais skaistulis. Pat pēc šķiršanās viņš turpināja lasīt manas ziņas Twitter un tāpat arī draugi tika nopratināti par mani. Kā jau teicu, ir pagājuši 9 mēneši, un kādā naktī viņš man atsūtīja sms, kas mani satricināja. Šķita, ka zeme zem kājām pazuda. Tagadējais ir neapmierināts ar to, ka es sāku ar bijušo sazināties. Viss, ko es vēlos, - ir palikt draugos ar bijušo, jo viņš man joprojām daudz nozīmē. Saprotu, ka man nav nekādu izredžu viņu atgūt, jo, viņu satiekot, es redzu, ka viņam joprojām sāp, bet viņš man nekad nepiedos...
Ja man būtu iespēja, es pamestu tagadējo puisi, kurš ir krietni vecāks un materiāli stabilāks par bijušo. Es saprotu, ka tagadējam puisim būtu tas smags trieciens, jo kopā esam jau daudz ko piedzīvojuši. Esmu jau ieņēmusi viņa sirdī vietiņu un es saprotu, ka viņam būtu smagi. Bet, lai kur es ietu, man atkal rēgojas mana bijušā seja, es atkal sāku mocīties. Un tas viss viena sms dēļ, kura man par viņu atgādināja, it kā mani zibens būtu saspēris..."
Jāsāk ar galveno – ko pati vēlies
Šajā stāstā viss ir sapinies lielā mudžeklī, bet viennozīmīgi jāsāk ar to, ka sievietei pašai jāsaprot, ko viņa patiešām vēlas. Jāsaprot, kāpēc ir bijuši tik daudz mēģinājumu bez rezultāta. Tik daudz mēģinājumu, bet ko tajos mēģināts atrast? Pamatots ir jautājums par par sievietes pašcieņu un pašvērtību. Par mērķiem dzīvē. Un dziļākā aspektā jautājums ir par to, kas ar šo sievieti ir noticis bērnībā. Pieaugusi sieviete parasti šādi nerīkojas, ja bērnībā nav bijusi seksuālās vardarbības pieredze. Un, redzot, kādus dzīves modeļus veido daudzas sievietes mums apkārt, varam secināt, ka dažāda tipa un pakāpes vardarbības ir visai plaši izplatītas. Bieži vien bērnībā saņemtā vardarbība nav viegli nosaucama vārdos, bet tā atstāj sekas – lielas dusmas un agresiju sievietē, kura, jau esot pieaugusi, šīs dusmas pārnes uz savu pašreizējo vīrieti, kurš gluži fiziski trāpās pa kājām. Viņa pati var kļūt fiziski un emocionāli vardarbīga, kā tas ir šajā gadījumā. Viņa var kļūt par klasisku izmantotāju un zināmā mērā par prostitūtu.
Kopdzīve naudas dēļ
Klasiska situācija, kad kopdzīvei ar kādu par galveno iemeslu tiek izvirzīts arguments, ka viena dzīvot īsti nevaru atļauties (vai negribu atļauties). Tas, kurš patīk, īsti neņem, tad nākas dzīvot kopā ar tādu, kurš nepatīk, bet ņem, turklāt viņa labākā īpašība ir nauda. Tas tiešām nav tīkams vārds, un tomēr ir sajūta, ka te ir jālieto vārds prostitūcija sliktā nozīmē. Ar to starpību, ka viņa ir viena klienta dāma. Viņa par materiālo labklājību maksā ar savu ķermeni.
Lai ietu tālāk, ir jāatbild uz jautājumu, kas saista ar pašreizējo vīrieti. Galējs variants ir jau minētā prostitūcijas forma, kur vīrietis šķiet galīgi neinteresants un nesaistošs. Tomēr visticamāk kaut kas vēl bez naudas saista kopā šos abus cilvēkus.
Ja uzvedības pamatā sena vardarbība
Ja vardarbība bērnībā ir bijusi, uz to nav jēgas ieciklēties. Ar to ir jātiek galā. Un veidi ir dažādi. Daļai vardarbībā cietušo izdodas pašiem tikt galā ar savu problēmu un veiksmīgi izveidot attiecības. Daļai ir nepieciešama profesionāla palīdzība. Tad jāmeklē padoms pie psihologiem, krīzes centru darbiniekiem. Un jāpieņem, ka neviena situācija nav bez risinājuma. Vienmēr ir izvēle. Arī citādāka, nekā pirmajā brīdī šķiet.
Vīrietis kā tētis
Lai ietu tālāk, ir jāatbild uz jautājumu, kas saista ar pašreizējo vīrieti. Galējs variants ir jau minētā prostitūcijas forma, kur vīrietis šķiet galīgi neinteresants un nesaistošs. Tomēr visticamāk kaut kas vēl bez naudas saista kopā šos abus cilvēkus. Iespējams sieviete šajās attiecībās ir atradusi tēti, kurš par viņu parūpējas. Tomēr šāds attiecību modelis ir riskants, jo tādās parasti ātri vien zūd intīmās attiecības. Pēc kāda laika sākas agresija no viena partnera puses, jo modelis neatbilst iecerētajam. Tiek izteikti apvainojumi pārlieku lielā kontrolēšanā, apspiešanā.
Vai atjaunot attiecības ar bijušo?
Ja viņai pa starpu ir bijušas vēl citas attiecības, tad visticamāk šis vienaudzis arī nav viņas īstais vīrietis. Ja sievietei attiecības būtu bijušas svarīgas viņa nebūtu melojusi par ciemošanos pie draudzenes. Ja ir nepieciešamība melot, attiecībās jau pašos pamatos kaut kas nav kārtībā, viņu starpā nevalda uzticēšanās. Ja sieviete satiktos ar savu vienaudzi un izstāstītu par savām alkām pēc viņa, pastāv liela iespēja, ka šī vēlme pārietu. Vienmēr tiekas, ka tur palikušas nerealizētās iespējas, un atmiņā palikušais pēkšņi tiek idealizēts. Bet dzīve agri vai vēlu visu tik un tā saliek pa plauktiņiem...