Nenormāli greizsirdīgs vīrs: Šefam taupies?
"Ar vīru esam esam kopā nedaudz vairāk nekā 6 gadus, ir 2 bērni. Bet pēdējā laikā attiecības kļūst pavisam neciešamas dēļ viņa greizsirdības. Viņš ir greizsirdīgs uz visiem - uz sētnieku, šefu. Man darbā liela slodze. Kad nedodu TO, ir nikns, pieprasa TO plkst.6 no rīta. Un tad sākas: "Šefam taupies?", portāla mammamuntetiem.lv forumā savu stāstu uztic kāda sieviete.
"Mīļās sievietes! Lūdzu palīgā! Ar vīru kopā esam nedaudz vairāk nekā 6 gadi, 4 no tiem precējušies un ir 2 bērni! Bet pēdējā laikā attiecības kļūst pavisam necuešamas dēķ viņa greizsirdības. Jāaatzīst gan, ka biju devusi pirms laba laika iemeslu greizsirdībai, bet tagad pilnīgi viss aiz kalniem.
Kamēr nestrādāju, bet gan sēdēju mājās ar bērniem, viņam tas nepatika. Redz, ka es sēžu mājās, bet viņš nabadziņš strādā. Tad biju sākusi beidzot strādāt veikalā un ko jūs domājat? Atkal nepatīk, jo redz tur vīrieši apkārt daudz esot...
Pēc kāda laika aizgāju no turienes (nesaprašanās ar priekšniecību). Kādu laiku nestrādāju un tad paziņa piespēlēja darbiņu bērnudārzā kā aizvietotājai virtuvē. Ko nu vairāk varētu vēlēties? Dārziņos vīrieši parasti nestrādā, tur ir tīri sieviešu kolektīvs un vienalga besās dēļ kaut kāda sētnieka, kuru vienkārši sarunā ar kolēģi viņa klātbūtnē (ne tā, kā viņam tas patika) esmu pieminējusi! Nikns un atkal gandrīz līdz skandāliem mājās!
Aizvietošanas laiks beidzās, jo aizvietojamā atgriezās no slimības lapas. Vienu dienu pasēdēju mājās un jau nākamajā tiku citā darba vietā, atkal pamatā sieviešu kolektīvs un viss it kā ok. BET.. jau sākās tracis dēļ šefa, jo tas redz ir vīrietis! Un vīrs zina to, ka man vajag zvanīt tieši šefam tajā gadījumā, ja netieku uz darbu, tieši ar šefu man jārunā par dienas darba plānu (strādāju ražošanā un katru dienu pasūtījumi mainās). Īsāk sakot, ar šefu nākas daudz kontaktēt, gribu es to, vai nē. Vakar pienāca moments, ka sapratu - ja ar to vīra greizsirdību kaut ko nedarīšu, attiecībām pienāks GALS!
Bērnudārzā vīrieši parasti nestrādā, tur ir tīri sieviešu kolektīvs un vienalga besās dēļ kaut kāda sētnieka, kuru vienkārši sarunā ar kolēģi viņa klātbūtnē esmu pieminējusi!
Biju darbā ar kolēģi sarunājusi, ka paņemšu "darbu uz mājām". Vajadzēja salīmēt uzlīmes uz maisņiem priekš fasēšanas, jo darba laikā tas paņem ļoti daudz laika, kā rezultātā grūtāk izpildīt doto pasūtījumu. Un te nu vīrs sāka trakot! Ka redz es šefam d....a lienu un vai varbūt es vēl gribētu ar viņu kaut ko zamutīit, un varbūt vēl uz ceļiem varu nokrist un tā tālāk un tā tālāk. Un ej tu tam vīrietim ieskaidro, ka es to daru tāpēc, lai darbu varētu ātrāk un labāk darīt, nevis tāpēc, ka gribu šefam pielīst! Nikns! Starp citu, ja tā godīgi, šefs galīgi garām kā vīrietis + nesen piedzimis bērns. Nu un galvenais faktors - es taču savu muļķīti mīlu un citu nemaz neprasās.
Starp citu, ja tā godīgi, šefs galīgi garām kā vīrietis + nesen piedzimis bērns.
Vēl jo vairāk besās, ja nedodu TO....Nu piedodiet man, bet man jau tā slodze liela - ceļos plkst.6.30, bērnus uz dārzu, pati uzreiz traucos uz darbu, tad no darba (tas būtu 9 stundas darba vietā, no kurām labi, ja minūtes 40 kopumā sanāk atpūta), tad joņot pakaļ bērniem uz dārziņu, tad mājās taisīt vakariņas un uz nākamo dienu mums abiem uz darbu līdzi pusdienas, bērnus vannā ielikt un tad vēl bieži vien ne vienu vien stundu gaidīt, kamēr viņš pats atbrauc no darba! Protams, ka vakarā jau neko negribēsies! No rīta viņš modina kaut kur ap plkst.6, pieprasot to, ko nedabūja vakarā, bet saprotiet taču mani - man priekšā traka un smaga diena un man vēl gribās kaut nedaudz pagulēt, jo parasti ātrāk par plkst.23 vai pusnakti es gulēt netieku. Un uzreiz sākas - šefam taupies utt. Nikns!
Lūk, ko ieteiksiet darīt šajā gadījumā? Vīru mīlu un zaudēt nevēlos, bet arī iet no darba katru reizi, kad viņš sāk psihot, arī nevar. Turklāt beidzot atradu darbu, kas, lai arī visai smags, bet pašai kaut cik patīkams!".