Bet man nātres nekož! Tik vēl burt iemācīties... Skarbs dzīves stāsts

"Sveiki. Nolēmu arī es "izkratīt sirdi". Lūdzu, neuzskatiet to par sūdzēšanos par dzīvi, kaut gan tā nav nekāda spīdošā un dažreiz pasūdzēties vai kā gribas! Nu tā, no darba tiku atlaista veselības stāvokļa dēļ, pirms tam ilgi slimoju, muguras problēmas. Darba devējs gan uzrakstīja uz "abpusēju vienošanos" un samaksāja par trīs mēnešiem, bet visa nauda reiz beidzas, lai cik taupīgi arī necenstos dzīvot. Tā kā veselības dēļ piemērotu darbu atrast man grūti, nākas sēdēt vien tajos pašos bezdarbniekos.

Atrodoties pie tās inspektores, jutos kā notiesātā par nez kādiem īpaši smagiem nodarījumiem. Aizgāju no turienes kā ar aukstu ūdeni apliets pūdelis, pazemota un izlamāta.

Vērsos pēc palīdzības sava rajona sociālajā dienestā, bet tur pēc četru stundu sēdēšanas no inspektores sagaidīju nevis risinājumu savām problēmam, bet gan bļaušanu un apvainojumus, pārmetumus, ka kādreiz biju ņēmusi kredītus, kad vēl strādāju, gan arī par to, ka naudu, kuru man dzimšanas dienā uzdāvināja radiniece dāvanas vietā, jo kā pati izteicās, neesot zinājusi, ko dāvināt, es noliku uz sava konta un vēlāk apmaksāju elektrību.

Dabūjām visu ziemu abi ar vīriņu tumšos vakaros piestaigāt uz celtniecības izgāztuvi, kur varēja atrast vecus logu rāmjus, durvis, grīdas dēļus un dažādus citus kokmateriālus, kurus varēja izmantot kurināšanai.

Atrodoties pie tās inspektores, jutos kā notiesātā par nez kādiem īpaši smagiem nodarījumiem. Aizgāju no turienes kā ar aukstu ūdeni apliets pūdelis, pazemota un izlamāta, piedevām šī inspektore, saskaitot visu ko biju darījusi ar savu kontu, kad vēl strādāju, "atrada iespēju" piešķirt man nevis trūcīgo statusu, bet gan maznodrošināto, ar kuru pat nevarēju pie ārsta aiziet, nemaz nerunājot par kaut ko citu.

Arī malka man tika atteikta, kaut gan ēst gatavojam tikai uz plīts, mājās nav gāzes. Dabūjām visu ziemu abi ar vīriņu tumšos vakaros piestaigāt uz celtniecības izgāztuvi, kur varēja atrast vecus logu rāmjus, durvis, grīdas dēļus un dažādus citus kokmateriālus, kurus varēja izmantot kurināšanai. Bet nekas, sniegs beidzot nokusis, no pabalsta biju pasūtījusi arī malku (tādus pašus logu un durvju gabalus ss.lv var atrast 1eur.par nelielu maisiņu), tagad jau arī upmalā zaru pilns. Pa dienu aizeju pastaigāt gar upmalu, salasu pilnu lielo Maximas maisu, pietiek dienai, ko iekurināt.

Vienīgais, ko es jums, meitenes, varu ieteikt - ja sanāk darīšana ar Pārdaugavas sociālo dienestu (to, kas E.Smiļģa ielā) un izdzirdiet inspektores uzvārdu Rustamova, mūciet pa gabalu, ,ja vien negribat, lai pār galvu nogāžas šīs dāmītes bļaušanas, sliktā garastāvokļa un pārmetumu lietus). Viņa savos izteicienos un uzvedībā nav īpaši izvēlīga!

Senos laikos uzskatīja, - ja sievietei nātres nekož, tad viņa ir ragana. Man prieks!Tik vēl burt iemācīties un labklājību savai ģimenītei uzburt - vairāk neko nevajadzētu, mīlestība un saticība, par spīti nedienām, tāpat manu ģimenīti nav pametusi.

Tā lūk arī dzīvojam, priecājos par pavasari, labi, ka ar katru dienu paliek aizvien siltāks. Šodien pastaigājoties, pat nātres salasīju, forši, būs nātru zupa pusdienās. Citādi līdz vīra algai vai, vai...ilgi jau arī to minimālo nesataupīsi, samaksā dzīvokli - saimnieks draņķis, līdz ar eiro parādīšanos vēl cenu pacēla, komunālos, meitiņai pusdienas skolā un tik vien bija kā kaķītis pieraudāja.

Pašai reizēm paraudāt gribas...gribas daudz ko, bet..."ūdens ienests un ienesta malka, tagad var pasapņot par romāniem, lietām smalkām, par visu, ko nav piedzīvot dots...", tā kādreiz Olga Rajecka dziedāja. Nu toč, laikam par mani...

Kad lasīju nātres, gāja garām sieviete ar mazu puisīti, nu tāds bērņuks apmēram pirmā, otrā klasīte:"Mammu, bet tantei nātres nekož?", puika jautāja. "Nezinu, droši vien kož," mamma atbildēja. Bet man nātres nekož. Senos laikos uzskatīja, - ja sievietei nātres nekož, tad viņa ir ragana. Man prieks!Tik vēl burt iemācīties un labklājību savai ģimenītei uzburt - vairāk neko nevajadzētu, mīlestība un saticība, par spīti nedienām, tāpat manu ģimenīti nav pametusi", šādu stāstu portālam mammamuntetiem.v uzticējusi kāda sieviete.

Šeit lasi foruma diskusiju: http://www.mammamuntetiem.lv/forum/23916/cik-daudzas-no-mums-ta-dzivo/