Mantojuma dēļ apēdīs bez sāls? Sieviete terorizē vecīšus

"Sveiki, izstāstīšu situāciju par to, kas mani nomoka. Šodien pie manis atnāca vectēvs (omītes likumīgais vīrs, kurš nav miesīgs vectēvs) un teica, ka grib nokārtot sava dzīvokļa mantojuma tiesības man. Tātad, esmu mazmeita. Lieta ir tāda, ka mana mamma dzīvo kopā ar viņiem - vecvecākiem. Teikšu jums atklāti, lai cik skumji tas nebūtu, bet viņa ir tirāns - bļauj, ārdās un nedod vecīšiem mieru, pati palika bez dzīvesvietas, jo nemaksāja rēķinus un iedzīvojās parādos, un vecīši viņu pieņēma, bet tagad vairs netiek galā un vaļā.

Mēdz pacelt arī rokas, nu vārdu sakot, baida viņus un terorizē, kad kaut kas nav pa prātam, tad atslēdz viņiem televizoru. Protams, katram savs bērns ir mīļš un tāpēc omīte daudz ko pacieš. Bet lieta tāda, ka es arī vienmēr nevaru būt klāt, jo galu galā pašai arī sava dzīve, tagad esmu glābējzvans - kā mamma taisa tračus, cenšos aizbraukt un aizstāvēt, nomierināt, bet drīzumā grasos pārvākties citur, jo apstākļi piespiež. Baidos atstāt viņus vienus, bet izejas nav. Gribētu palīdzēt vecajiem, bet nesaprotu kā?

Māte ir tirāns - bļauj, ārdās un nedod vecīšiem mieru. Mēdz pacelt arī rokas, nu vārdu sakot, baida viņus un terorizē, kad kaut kas nav pa prātam, tad atslēdz viņiem televizoru. 

Mamma ir pilnīgi nenormāla, draud ar pašnāvībām un to, ka, ja viņu izmetīs ārā, redz viņiem nebūšot kas krūzīti pasniedz! Šausmas! Viņa uzvedas pilnīgi kā 16 gadniece, omīte vienmēr visu viņas dzīvi vilkusi, arī es esmu izaugusi citur. Tātad, ome arī vēlas, lai raksta dzīvokli uz mana vārda, jo mamma redz nepratīšot apieties, pārdošot un tā, vai arī banka atņems, jo parādi viņai arī ir.

Vectēvs savukārt grib, lai dzīvokli norakstītu man un lai es rīkojos, kā vēlos - pārdodu, dzīvoju pati vai kaut kā tā. Viņš to visu grib nokārtot pēc iespējas ātrāk, lai es jau rīt zvanot notāram. Mirt netaisoties, bet viņš gribot!( Kaut gan asinspiediens no nemitīgajiem trādirīdiem ir pacēlies ne pa jokam).

Nu pat man šodien sākās panika, jo vecīši arī man lūdza, lai palīdzu atrast mammai citu dzīvokli, ko viņa pati, protams, negrib, jo tad jādzīvo būs patstāvīgi.

Problēmas ir divas:

1.Nezinu, kā lai dabūju mammu ārā no dzīvokļa patstāvīgā dzīvē, darbs it kā viņai ir, bet ārā neiet un tik terorizē (omīte ar sirdi jau vienreiz bija slimnīcā)!?

2.Ko darīt ar vectēva mantojumu,kā sakārtot tā, lai es nepalieku par muļķi? Protams, tas ir gods pieņemt, bet ne manā situācijā, jo ome ir 100% pārliecināta, ka mamma dzīvos pēc tam tur! Tas nozīmē, ka es dabūšu samaksāt visus mantojuma nodokļus, un vēl mamma sataisīs parādus uz mana vārda, jo es šaubos, ka varēšu viņai pateikt, lai lasās. Un vectēvam atteikt negribu, jo viņš to visu no sirds.

Lūdzu palīdziet ar padomu, ko darīt un kā darītu jūs? Man ir arī brālis, līdzīgs mammai. Šķiet, ka par vectēva gribu mani bez sāls noēdīs, ko es negribu, bet žēl arī vectēvu, jo dzīvoklis ir viņa, un omīte tikai ieprecējās jau tad, kad tas bija. Vectēvam arī citu radu nav. Ieteicu vēl viņam pārdot dzīvokli un par to naudiņu iet dzīvot kādā super 5 zvaigžņu pansionātā ar visu omīti, pat nezinu, vai mums Latvijā tādi ir. Bet viņš grib, lai dzīvoklis paliek man, viņš saka, ka visādi dzīvē var būt un, ja kas, tad man ar mazo vismaz būtu kur dzīvot. Tā jau ir, bet nezinu, kā rīkoties. Protams, esmu pagodināta par viņa izvēli un veltījumu man, bet viss laikam nav tik tīri un spīdoši. Cilvēki dēļ mantas viens otru gatavi noēst. Lūdzu padomus!?".

Ko par sievietes aprakstīto situāciju saka ģimenes psihoterapeite Ināra Vārpa:

"Domāju, ka jaunietei jādodas pie jurista uz konsultāciju.

Kas attiecas uz problemātisko uzvedību un neveselām attiecībām, tad ieteiktu uzrakstīt iesniegumu no veco cilvēku un mazmeitas puses par novārtā atstāšanu no savas meitas puses un emocionāli vardarbīgu uzvedību, kas saskaņā ar Ārstniecības likumu skaitās paškaitējoša un citus apdraudoša uzvedība, ka arī nevēlēšanās ārstēties, tad tas palīdz ietekmēt likumīgi neatraidāmo mantinieku apiešanu un atvieglo telpu atbrīvošanu.

Kā mainīt slimu situāciju uz veselāku, ir jādodas klātienē aprunāties par grūtībam, ar ko tad meitene netiek īsti galā.

Lēmumi katram jāpieņem pašam - kur dzīvot, ar ko dzīvot, kā justies un ar ko būt mierā, kā arī, ko mainīt, jo tas rada ciešanas. Robežas ne emocionāli, ne fiziski, ne materiāli kāds no malas nenoliek. Tas jādara pašiem un jāuzņemas par to arī atbildība, ka tas bija labākais, ko tajā brīdī varēja izdarīt."

Diskusiju par šo lasiet šeit http://www.mammamuntetiem.lv/forum/23957/ko-man-darit-vai-tiesam/