Vīrs - alkoholiķis; jaunai mīlai arī patīk iedzert

"Sveiki! Nezinu, iespējams tas, ko rakstīšu, izklausīsies diezgan stulbi, bet... Ar vīru nodzīvoju 12 gadus un man ir divas burvīgas meitiņas ( 11 un 9 gadi), izšķīrāmies, pareizāk sakot, es aizgāju, jo nespēju vairs paciest viņa dzeršanu un emocionālo vardarbību gan pret mani, gan bērniem.

Tagad esmu iepazinusies ar vīrieti, bet stipri jaunāku par mani. Iepazināmies internetā, sazvanāmies jau ilgu laiku - 4 mēnešus un gatavojamies satikties maija sākumā, bet ir tā, ka bijušais vīrs mani vēl joprojām terorizē, kaut gan pašam jau ir cita ģimene, bet vēl joprojām viņš mani grib kontrolēt uz katra soļa.

Sākumā man no viņa bija vēl bail, bet tagad esmu saņēmusi drosmi un gribu beidzot būt laimīga, bet ir tā, ka arī jaunajam manam vīrietim patīk šad tad iedzert, bet ne tik ļoti, un viņš grib, lai esam kopā, veidojam ģimeni, bet manī iekšā ir bailes, satraukums un vēl visādas emocijas. Varbūt vienkārši esmu apjukusi? Ar bijušo vīru nebiju laimīga pēdējos gadus, bet tagad mans jaunais vīrietis izsaka tik daudz komplimentu, tik daudz mīļvārdiņu, beidzot jūtos mīlēta un iekārojama, bet viņš ir par mani jaunāks 14 gadus, man ir 37," forumā raksta kāda sieviete.

Komentāru par sievietes dzīves situāciju sniedz ģimenes psihoterapeite un narkoloģe Ināra Vārpa:

"Stāsts par atkarīgām attiecībām, kas bijušas laulībā, ir bēdīgs, jo arī bērni jau guvuši pieredzi gan par savstarpēju cīņu, gan nespēju rast risinājumu sadarbībai.

Vēlme uzsākt jaunu attiecību pieredzi ir tik saprotama un cilvēcīga. To bieži dara gan vīrieši, gan sievietes, pie kam ļoti bieži pat paralēli, neizbeidzot iepriekšējās. Ilgas pēc sapratnes, emocionāla tuvuma, dziedināšanās no sāpēm un vilšanās, jauks seksa partneris, drošība, kā arī savas vērtības pārbaude, ir biežākās vajadzības, ko cilvēki sagaida no jaunām attiecībām.

Tas ir kā slēpts pasūtījums, dažkārt arī skaidri izteikts, nākamajam partnerim, kas savukārt ir gana labs izaicinājums, lai kļūtu par vērtīgu "glābēju" un celtu savu pašapziņu kādam citam cilvēkam, kam, iespējams, arī ir traumatiska pieredze citās attiecības.

Ja nav izdevies būt veselās attiecībās līdz šim un nekas nav ar to darīts, kur tad ir garantija, ka nākamās izdosies veidot veselīgi?

Rezultātā ir samērā liels risks veidoties atkal jaunām, atkarīgām attiecībām, kas pēc medus mēneša fāzes, visticamāk, atkal ieies krīzē un būs jauna vilšanās.

Ja esam izveidojuši savā dzīvē neveselīgas attiecības, kuras nav izdevies dziedināt un mainīt, tad tās būtu jānobeidz visos veidos, kā piemēram šajā gadījumā, saskarsme ar bijušo vīru, ja vien tas iespējams, tad jāvelta laiks terapeitiskam procesam, lai pati atveseļotos no līdzatkarības un nonāktu pie atziņām par sevi un partneri, kā arī jātiek skaidrībā, ko tad vispār attiecības un partneris nozīmē konkrētam cilvēkam.

Ja nav izdevies būt veselās attiecībās līdz šim un nekas nav ar to darīts, kur tad ir garantija, ka nākamās izdosies veidot veselīgi? Tas ir tas, uz ko ceram un ticam, bet pieredze ir vecā un notiek pa vecam...un atkal sāp.

Tā bieži ir bagāža, ko velkam līdzi no dzimtas attiecību pieredzes un tikai atkārtojam, ja neapstājamies un uz to godīgi nepalūkojamies, lai to mainītu.Taču tas prasa laiku un darbu ar speciālistu. Lai veicas!"