Vīrs dzer dienām un nodzer visu naudu. Tagad esmu stāvoklī, bet baidos...

"Sveikas, meitenes. Vēlējos lūgt padomu, varbūt vēl kādai ir tāda pati nelaime ģimenē.
Ar draugu esam kopā jau 5 gadus. Mēs vēl esam jauna ģimene, abiem 25 gadi. Viņš vēlas ģimeni, zvēr, ka mīl mani. Attiecības mums ir labas, viņš labi izturas pret manu meitiņu, kura man ir no iepriekšējām attiecībām. Arī pret mani viņš ir mīļš un gādīgs.

Bet reizi mēnesī ar viņu notiek kaut kas tāds, ko es nevaru izskaidrot. Viņš speciāli ar mani sastrīdas, piekasās par katru sīkumu, lai tikai aizietu no mājām. Viņš saģērbjas, izbļaustās, mani mēģina padarīt par vainīgu pie strīdiem un aiziet. Telefonu vai nu viņš izslēdz, vai arī uz maniem zvaniem neatbild. Pēc pāris stundām es no viņa paziņām uzzinu, ka viņš atpūšas, dzer. Un viņam viss ir kārtībā, viņš ne par ko nepārdzīvo. Pienāk jau nakts, protams, mājās viņš nepārrodas, uz telefona zvaniem neatbild. Uzzinu to, ka viņš jau pa bāriem klenderē, spēlē automātus, protams, dzer.

Viņš saģērbjas, izbļaustās, mani mēģina padarīt par vainīgu pie strīdiem un aiziet. 

Tā viņš atpūšas aptuveni 2 diennaktis. Kad jau apnicis, tad jau pats arī var piezvanīt, vai arī beidzot paceļ telefonu, kad zvanu. Un nu kungs brauc mājās, protams, piedzēries tā, ka knapi var paiet. Uzreiz iekrīt gultā un guļ. Paskatos viņa telefonu un ieraugu, ka viņš ir zvanījis citām sievietēm un vēl kredītus ir paņēmis, lai būtu par ko atpūsties tās dienas. 

Kredīti tiek ņemti ap 300 eiro. Kad viņš attopas, protams, jautāju, kādēļ viņš tā dara, kādēļ naudu ir paņēmis, ja mēs nevaram atļauties to visu pēc mēneša atdot un vēl izdzīvot. Bet normālu atbildi jau no viņa nesagaidīšu nekad. Viņš sāk psihot, viņam ir slikti un es vēl te ar savām stulbībām bāžos virsū. Es tikai to vien domājot, ka viņš mani krāpj un nepatiesi viņu apvainoju. Kāpēc viņš ir kādai sievietei zvanījis, viņš, protams, neatceras,jo bija tā piedzēries, ka neko neapjēdz. Kad viņš jau ir daudz maz atgājis no tā visa, tad jau, protams, mīļš un gādīgs, pat nezin, kā lai pielien un izpērk vainu. Atzīst, ka darīja nepareizi un pats nesaprot, kas ar viņu notiek.

Kāpēc viņš ir kādai sievietei zvanījis, viņš, protams, neatceras,jo bija tā piedzēries, ka neko neapjēdz.

Nezinu ko, lai daru. Es viņu mīlu, tiešām. Un tāpēc arī to visu piedodu. Bet, saņemot algu, viņš visu atdod savos parādos un, protams, ka viņam vairāk nav ko man iedot dzīvošanai. Gribēju beidzot nospļauties uz to visu, jo spēka vairs nav ar viņu cīnīties, visu šo laiku ticēju, ka viņš tiešām mainīsies, bet nekā. Un uzzināju, ka esmu stāvoklī. Tas mani atturēja no aiziešanas. Mēs to visu izrunājām,protams, viņš ir laimīgs, ka beidzot kļūs par tēti. Bet nepagāja pat nedēļa, kad atkal sākās vecie gājieni. Atkal viņš aizgāja, atkal paņēma naudu. Un pēc 3 dienām atlīda mājās...

Es nezinu kā, lai viņam palīdzu. Ko, lai daru ar viņu, lai viņš mainītos un beidzot sāktu domāt kā pieaudzis vīrietis. Man aug meitiņa, kura visu redz un dzird. Es nevēlos viņu sāpināt un rādīt tik šausmīgu dzīves piemēru. Un kas būs ar gaidāmo bērniņu, ja tā turpināsies? Būs vienai jāaudzina 2 bērniņi, ko reāli šajos laikos nevar izdarīt. Ja kādai ir kāds padoms, vai ir iziets kam līdzīgam cauri, padalieties, kā Jūs rīkojāties," savu sirdssāpi portāla mammamuntetiem.lv forumā atklāj kāda sieviete.

Diskusiju par šo lasi šeit