20 gadus vecas sievietes skarbs dzīvesstāsts. Vecāku alkoholisms un neauglība dēļ apsaldēšanās

"Labdien! Gribēju padalīties ar savu stāstu. Esmu jauna meitene no laukiem, kas jau 3 gadus dzīvo kopā ar draugu Rīgā. Uzaugu tā teikt nelabvēlīgā ģimenē - vecāki dzēra, bieži biju bez uzraudzības. 2 gadus atpakaļ mamma nomira ugunsgrēkā, bet tēti vēlāk nosita divi dzērāji no blakus ciematiņiem. Šobrīd esmu 20 gadus jauna, man ir arī brālītis, kurš dzīvo bērnunamā.

Dēļ vecāku alkoholisma jau kopš mazām dienām sapņoju, ka būšu laba mamma un manam bērnam nebūs tā jācieš. Vecāki, protams, neveda pie ārsta mani, un tagad esmu nelaimīgākā meitene pasaulē, jo ārsts pateica, ka vajadzēja ātrāk domāt un nākt uz pārbaudēm, tad tagad nebūtu jāraud.

Veselības problēmas, tai skaitā neauglība ir emocionāli smags pārbaudījums, kam nepieciešams gan laiks, gan atbalsts, gan emocionāli resursi, lai to pieņemtu.

Man bija 7 gadi, kad piedzima brālītis un vecāki dzēra, es pati nekā no bērniem vēl nesapratu. Vēl tagad atceros to reizi, kad naktī pēc brālīša ieradās ātrā palīdzība un aizveda uz slimnīcu. Vecmamma aizbrauca līdzi brālim, bet jau no rīta māte ar tēvu bija pilnā. Tāda bezatbildība pret paša bērnu man ļoti sāpēja.

Tagad ļoti gribu savu bērniņu, bet man apsaldējuma dēļ, kas bija bērnībā, ārsts teica - tava dzemde ir nespējīga iznēsāt mazuli. Es tā pārdzīvoju un nespēju valdīt asaras... Tagad dzīvoju bez otras pusītes un bez kāda atbalsta, jo agri vai vēlu būs vīrietis, kas pajautās - es gribu bērniņu. Man ir bail, jo tas atkal salauzīs manu sirdi tūkstoš gabalos."
 

Jaunās sievietes stāstu komentē Ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centra "Līna" psiholoģe Mārīte Bite:

"Labdien, meitene. No vēstules varu saprast, ka tavā dzīvē ir bijuši daudz smagu pārdzīvojumu, jo vecāki nerūpējās par tevi un brāli, un aktuālākās tavas bailes ir saistītas ar iespējām veidot attiecības ar pretējo dzimumu. Izskatās, ka tavas 3 gadus ilgušās attiecības šobrīd ir izjukušas un tu saisti to ar savām veselības problēmām  iznēsāt bērniņu. Veselības problēmas, tai skaitā neauglība ir emocionāli smags pārbaudījums, kam nepieciešams gan laiks, gan atbalsts, gan emocionāli resursi, lai to pieņemtu. Emocionāli to pārdzīvot, pieņemt kā savu dzīves daļu, rēķināties ar to, plānojot savas dzīves mērķus.

Šķiet, tu baidies, ka neviens vīrietis nespēs pieņemt, ka tev nav iespēju iznēsāt savu bērniņu. Tas ir būtisks pārbaudījums attiecībām un ne visi pāri spēj to izturēt. Tai pat laikā ir pāri, kas saskaroties ar neauglību, atrod kā vienam otru atbalstīt, pārdzīvot to un turpināt dzīvi kopā. Izskatās, ka tu šobrīd baidies piedzīvot vilšanos, noraidījumu veidojot jaunas attiecības, jo nezini, vai kāds vīrietis tevi spētu mīlēt pieņem un veidot ģimeni.

Iespējams, tu vari domāt, kā tu vari rūpēties par sevi iepazīstot jaunus vīriešu, kā tu vari iepazīt viņu attieksmi pret tavām veselības problēmām. Tā kā sievietes būtība, kas saistīta ar auglību, spēju iznēsāt bērniņu ir daļa sievišķības, ir svarīgi, kā tu vari rūpēties par sevi, kā piedzīvot, ka esi sev vērtīga, patīkama. Tam var palīdzēt gan informācija par to, kā citas sievietes, pāri tiek galā ar neauglības grūtībām. Ja tas ir iespējams, tad arī psihologa vai psihoterapeita palīdzība būtu veids, kā palīdzēt sev."