Mīļotā vēlas veikt abortu. Kā pierunāt to nedarīt?

Sieviete mājās ar mazuli

Bērna ienākšana ģimenē ir patiešām liela pārmaiņa pāra attiecībās un katra cilvēka dzīvē. Latvijā nav pārāk populāra tradīcija, ka pēc mazuļa piedzimšanas sieviete turpinātu ierasto dzīvi, bet mājās ar bērniņu paliktu tētis. Tas savukārt nozīmē, ka apmēram pusotru gadu pēc bērna piedzimšanas sievietes dzīves temps tiek būtiski samazināts, un sieviete var justies bezpalīdzīga un viegli ievainojama, ja sieviete līdz tam ir veidojusi karjeru, tad pēc bērna piedzimšanas šis proces uz kādu laiku bremzējas. Sievietes parasti ir gatavas dzemdēt bērnu, kad viņas attiecībās jūtas drošas, kad jūt atbalstu un vīrieša stipro plecu.  Protams, mūsdienu pasaulē daudz kas jau ir mainījies, tomēr šis izdzīvošanas instinkts ir pietiekoši spēcīgs, lai arī nav tieši apzināts. Ja sievietei nav sajūtas, ka konkrētais vīrietis varētu būt drošības garants, tad viņa bieži izvēlas nedzemdēt bērnu. Ir gadījumi, kad sievietes apzināti izvēlas kļūt par vientuļajām mātēm, bet tas ir jau nedaudz cits stāsts, kas rodas no situācijas, kad sieviete vai nu nevēlas vai nespēj izveidot ilgstošas attiecības, un bērns kļūst par dzīves mērķi un motivāciju.

Tā nu tas ir – sieviete pieņem lēmumu

Neapstrīdams fakts - bērnu rada divi. Tomēr Latvijas pieredze un tradīcija ir tāda, ka gala lēmumu, vai par bērniņa atstāšanu pieņem sieviete. Tas ir veids, kā sievietes uzņemas atbildību, jo viņas ir pieradušas vairāk rēķināties pašas ar sevi. Turklāt bieži pašas to arī kultivē, neļaujot vīrietim iesaistīties pat, ja viņš to ļoti vēlas. Ja paskatāmies vēsturiski, vīrieši gāja medībās, nesa mājās medījumu, bet sievietes sargāja pavardu un gaidīja alās, deva vīriešiem uzdevumus un mērķus, kuri viņi kā varoņi tad arī varēja piepildīt, par tiem īpaši nedomājot. Mūsdienās sievietes vēlas gan uzstādīt mērķus, gan tos piepildīt, un bieži vien vīrietim tajos nemaz nav vietas.

Latvijā ir daudz ģimeņu, kur sievietes bērnus audzinājušas vienas, līdz ar to vīrieši ir auguši vidē, kur ir sievietes – mammas, vecmāmiņas, māsas, bērnudārzā audzinātājas, skolā skolotājas. Skatoties uz to, kā vīrietis ir audzis, jāskatās, vai ir bijis kāds piemērs, kas parāda, kā būt vīrišķīgam, kā viņš var savu vīrišķību paust. Ja nav bijis, viņš ir pieradis, ka sievietes diktē lietu kārtību. Un viņš pat nespēj iztēloties citu modeli.

Neapstrīdams fakts - bērnu rada divi. Tomēr Latvijas pieredze un tradīcija ir tāda, ka gala lēmumu, vai par bērniņa atstāšanu pieņem sieviete.

Sieviešu dažādās lomas un vēlme būt perfektām

Varbūt vīrietis ir patiešām noskaņojies sākumperiodu pavadīt mājās kopā ar bērnu. Sievietes šādu iespēju bieži vien noraksta kā neiespējamu par to nemaz nepadomājušas. Mūsdienu sabiedrībā sievietes ir gājušas tālu ceļu, lai nodrošinātu dzimumu vienlīdzību. Un nupat jau daudz ir sasniegušas. Bet rezultātā viņām ir ļoti daudz lomu – darbiniece, priekšniece, studente, sociāli aktīva persona, mamma, sieva, laba meita utt. Vīrietim šādu lomu ir krietni mazāk. Sievietes ir ļoti atbildīgas un vēlas būt labas visās jomās. Bet tam ir sava cena – pārgurums, izdegšana, neapmierinātība ar sevi, bieži arī ar partneri, kas viņu it kā nesaprot un depresija. Interesanti, ka ne visas sievietes, kuras sākotnēji plānojušas pēc mazuļa piedzimšanas atgriezties darbā, to spēj izdarīt. Pēkšņi ir pamodies mātes un sargātājas instinkts, kas liek mazuli no sevis neatlaist. Turklāt sievietes vēlme būt perfektai mātei un pareizi audzināt bērnu var veicināt nopietnus konfliktus pārī, jo vīrieša uzskati un vēlmes bieži tiek uztvertas kā nepareizas. Un kurš tad cits spēs pareizi izaudzināt bērnu, ja ne es! Jāņem vērā arī fizioloģiskās pārmaiņas – hormonālās svārstības, negulētās naktis. Tie visi ir ļoti nopietni stresori. Sieviete, uzzinot, ka ir stāvoklī, iespējams jūtas ļoti izmisusi, bezpalīdzīga, apjukusi un pavisam nedroša.

Radīt sajūtu, ka attiecībām ir nākotne

Vai vīrietis var ko darīt, lai radītu sievietē drošības sajūtu, ka attiecības var būt pietiekami labas un nākotnē ilgtspējīgas? Var. Bet pie īpašiem apstākļiem. Viens no galvenajiem – vai pāris sarunājas savā starpā. Ja nesarunājas, tad ir visai maza iespēja, ka varēs par kaut ko pārliecināt, kaut ko pierādīt. Otra būtiskā lieta – kādas ir attiecības bijušas līdz šim izšķirošajam brīdim. Ja sieviete līdz šim ir jutusi vilšanos, nespēju ticēt tam, ko vīrietis ir sacījis, solījis, tad, visticamāk, viņa neticēs arī šiem jaunajiem solījumiem. Ja nu vīrietis nobīstas no atbildības, ko tad es darīšu ar bērnu viena pati?

No otras puses arī sievietei jācenšas saprast, kas viņai līdz šim attiecībās pietrūcis. Kas ir tas, kādēļ viņa nevēlas veidot ģimeni paplašinātā formā. Bieži vien sievietēm ir tendence nenoformulēt, ko mēs gaidām  no vīrieša. Mums liekas, ka viņam ir jāsaprot, ko mēs gribam. Savukārt vīrietim bieži vien gluži vienkārši neienāk prātā, ko mēs varētu vēlēties. Tad sievietes mēdz nesagaidīt, pašas apvainoties un neteikt, par ko esam dusmīgas, izdarīt kādus spriedumus. Ja vīrietis ir motivēts attiecības saglabāt, viņam ir svarīgi zināt, ko no viņa gaida. Un to var uzzināt tikai tad, kad viņam to pasaka.

Sievietes ir ļoti atbildīgas un vēlas būt labas visās jomās. Bet tam ir sava cena – pārgurums, izdegšana, neapmierinātība ar sevi, bieži arī ar partneri, kas viņu it kā nesaprot un depresija.

Attiecību stadijas un aborts

Kā atrisināsies katra konkrētā situācija, nozīme ir tam, cik abiem ir gadu, ir svarīgi, vai ir jau bērni (gan kopēji, gan katram savi), kāda ir līdzšinējā attiecību pieredze, kādā attiecību stadijā pāris pašlaik atrodas. Ģimenes veidošanas procesā ir svarīgi iziet cauri loģiskajiem etapiem – sākumā ir romantiskā stadija, kas var ilgt no trim līdz sešiem mēnešiem. Nākamā stadija ir partnera atklāšana jeb iepazīšana kad pirmā sajūsma par kopābūšanu ir pierimusi, beidzot var sākt iepazīt otru cilvēku. Šajā posmā partneri sākat apjaust, vai tiešām mīl un ciena viens otru, sasniedz tādu dvēseles stāvokli, kad atklāj viens otram savu sirdi. Šī stadija sākas no trim vai sešiem mēnešiem un ilgst pat vairākus gadus, atkarībā no tā, kā partneri atklājas viens otram un cik ļoti progresē emocionālajā līmenī. Un šajā stadijā atklāj par otru ne tikai pozitīvo, bet arī negatīvo, tādēļ bieži tiek pieņemts konceptuāls lēmums – būt kopā vai ne. Šajā periodā ir varas dalīšana, atbildības uzņemšanās – kurš būs galvenais, un šī cīņa ir jāizkaro. Un tas ir stāsts par to, ka man nepatīk, kā tu noliec dakšas vai kādu atstāj virtuvi pēc ēst gatavošanas. Ja cilvēkā iekšēji tiek pieņemts lēmums būt kopā, nākamā stadija ir mierīga un harmoniska – attiecības ir stabilas, vairs nav jācīnās par partneri, var izbaudīt mazos ikdienas prieciņus un kopīgo. Te kritiskais moments ir tas, ka otrs jau tiek uzskatīts par pašsaprotamu. Pēc tam seko izaugsmes stadija, kura ir attiecību attīstības virzītājspēks pie nosacījuma, ka partneri attīstās līdzīgā tempā.

Nu lūk, ja pāris ir piedzīvojis abortu, svarīgi, kurā attiecību stadijā tas ir noticis. Tomēr jebkurā gadījumā būs diezgan grūti šīs attiecības saglabāt. Īpaši tad, ja viens no pieaugušajiem mazuli ir gribējis. Viss, protams, atkarīgs no tā, kā tiks pārdzīvotas sajūtas, jo katram ir savas fantāzijas, kas notiks, pēc tam, kad ir paziņots fakts – sieviete ir stāvoklī. Ir kādas gaidas, kas aborta gadījumā netiks piepildītas. Iespējams vīrietis ir izsapņojis, ko darīs kā tētis, kā spēlēsies ar mazuli. Bet sieviete, pasakot nē, būtībā nogalina vīrieša sapni.

Kā pārliecināt sievieti?

Lai kādu pārliecinātu, ir jāsaprot, kāpēc tu to vēlies un kāpēc otrs to nevēlas. Varbūt vīrietis bērnu vēlas tāpēc, ka tā ir pieņemts, jo īsta ģimene ir tad, kad tajā ir bērns. Varbūt visiem apkārtējiem jau ir pa bērnam. Varbūt viņš tiešām jūtas gatavs kļūt par tēvu. Citiem vārdiem sakot – motīvam ir ļoti liela nozīme. Bērnu piedzemdēt nepavisam nav liela māka. Daudz grūtāk ir viņu izaudzināt. Varbūt sieviete uzskata, ka dzīves un materiālie apstākļi nav gana labi. Jāatzīst, ka pa īstam nevienu pierunāt nevar. Ja tas izdodas, tad tikai tāpēc, ka sievietē ir bijušas šaubas vai iekšēja vēlme tā izlemt. Jā, var “nospēlēt” uz emocijām, bet tā nebūs ilgtermiņa piekrišana. Tā drīzāk būs spekulatīva lēkšana bezdibenī, kas atspēlēsies turpmākajās attiecībās, īpaši pēc bērna piedzimšanas, kad praktiskā ikdiena būs radikāli mainījusies. Kaut arī pēc laika sieviete ļoti iespējams teiks, ka šis ir bijis labākais lēmums viņas dzīvē.