Vīrieša pārdomas: uz dienu izslēdz datoru un pa īstam palūkojies apkārt!

Aizejiet uz mežu, ezeru, upi, jā, izslēdziet telefonu un aizejiet! Pavērojiet dabu, kokus, putnus, dzīvniekus, kukaiņus - cik viņi ir darbīgi, kā viņi dzīvo bez bēdām, neraizējoties par interneta vai elektrības pazušanu; kā viņi dara savu iesākto, nebēdājot, vai kāds uzrakstīs sliktu un aizvainojošu komentāru.

Aizbrauciet uz laukiem, jā, aizbrauciet, tiešām izdariet to! Un ieklausieties putnos, vējā, zālē, jā, ieklausieties kā putni dzied, kā vējš šalc, kā zāle zvilp, ieklausieties šai dziesmā, tiešām izdariet tā, nevis ieslēdzat mūziku uz austiņām caur “spotify” un nedzirdiet, kā zeme dzied, tik tiešām - zeme dzied skaistu dziesmu!

Paskatieties mākoņos, pavērojiet debesis, jā, pavērojiet, cik mākoņi ir skaisti, kā viņi spēj mainīties, parādīties un izgaist, jā, pavēro, ko Tu vari saskatīt. Varbūt tur, tur Tu saskatīsi tādu pašu prieku un smaidu kā youtube smieklīgajos video, pamēģini, jo mums ir pašiem sava fantāzija, nevis citu veidota.

Mums tik tiešām ir sava fantāzija, labāk iztēlojamies lietas paši, nevis to, ko mums citi liek iztēloties, tik tiešām dariet tā, tas patiešām var būt skaisti.

Aizdedziet sveci/es un pavērojiet liesmiņu, kā tā zaigo, kā nomierina, kā liek sajust prieku, bēdas, labas un sliktas atmiņas, pavērojiet, jā, tiešām pamēģiniet to, nevis ieejiet Draugiem.lv, lai paskatītos, vai cilvēk, pēc kura Tu ilgojies, ir ielicis bildi, kur kopā ar jauno mīļoto. Pavērojiet sveci, aizveriet acis un atcerieties skaistās atmiņas, ko pavadījāt kopā ar viņu, varbūt tas Tev liks traukt asaras, bet pamēģiniet, jo tas ir daudz labāk un siltāk. Tik tiešām pamēģiniet!

Pievērsieties bērniem – paveraties, kā viņi aug, kā viņi visu uztver, paveraties, cik patiesi ir bērni, cik skaisti viņi spēj pasmaidīt, dziedāt un dejot, cik patiesi viņi spēj mīlēt, tik tiešām, tas ir tā vērts...

Paveraties upē - kā ūdens dodas, laužot ceļu it visam, kā zivis turas pretī šim spēkam, tik tiešām, paveraties, kā zivis to dara, kā viņas cīnās, tik tiešām, dariet to, nevis spēlējiet CS vai kādas citas spēlītes, tik tiešām tas var aizraut tā pat kā spēlītes!

Pievērsieties bērniem – paveraties, kā viņi aug, kā viņi visu uztver, paveraties, cik patiesi ir bērni, cik skaisti viņi spēj pasmaidīt, dziedāt un dejot, cik patiesi viņi spēj mīlēt, tik tiešām, tas ir tā vērts, jā, paveraties, tik tiešām dariet tā, nevis “čatojat” ar svešinieku, kura patiesos nolūkus jūs nezināt, jo svešiniekam var būt maska, kura tev var sajaukt galvu.

Uzrakstiet vēstuli kādam ar roku, jā, pamēģiniet, jo vēstulē Tu izliec savas jūtas, jā, dariet tā, tas būs skaistāk par vēstuli sociālajā tīklā, protams, tas ir ātrāk, bet, kad gaidīsi atbildes vēstuli, tev sirdī būs patīkams satraukums kāda tā būs.

Dodieties dejot, jā, dodieties dejot, ielieciet savas emocijas, laimi, mīlestību,dusmas, naidu, prieku dejā, tiešām dodieties dejot, deja mūs padara skaistākus, padara mūsu pasauli savādāku, jā, dejojiet no sirds, nevis sēžat Twiterī un klāstāt visiem savas dzīves gaitas kā uz atvērtas grāmatas, par ko citi tikai ņirgājās, jā, nesēdiet tur, dodieties ar draugiem pastaigāties, jā, tik tiešām dodieties pie draugiem parunāt, jo draugs neņirgāsies par Tavām bēdām, jā, patiešām patiess draugs neņirgāsies, jo draugs priecāsies par Taviem priekiem, nevis skaudīgi murminās par Tavu laimi, jā, tik tiešām, parunājiet ar draugiem!

Man grūti redzēt un dzirdēt kā, piemēram, bērniņš pienāk pie māmiņas/tēta un saka, nāc paspēlēties, bet atbilde ir - ej prom, liec mani mierā, jo Jums kādam jāatbild sociālajā tiklā un kad bērns sāk raudāt, Jūs viņu rājat un strostējat, ka viņš pie tā būtu vainīgs. Bet tā nav. Nedariet tā, noejiet, samīļojiet un spēlējieties ar viņu, jo bērns ir mūsu spogulis, viņš mācās no mums, tik tiešām, jā, pievērsieties viņam,

jūs redzēsiet cik viņš ir gudrs, kā viņš spēj saredzēt pasaulē skaisto un jauko, kā bērna smaids spēj padarīt Tavu pasauli skaistu, apskāviens laimīgu, tik tiešām, neaizmirstiet to.

Beidziet, tik tiešām, padomājiet, vai tas viss, ko ieraugāt datorā ir lielākā vērtībā, kā tas, ko mēs varam sev sastapt visapkārt, tiešām, padomājiet par to un nolieciet datoru un TV, un visu pārējo malā uz kaut, jā, kaut uz vienu dienu, jā, dienu, kaut vai vienu, un nedomājiet par to, tad jūs sapratīsiet patieso dzīves vērtību.