Bērns mammu un tēti sauc vārdā. Vai tā ir problēma?

Jautājums: 

"Esam divu bērnu vecāki, dēliņam 9 gadi un meitiņai 4 gadi. Nezinu, vai tā ir problēma, bet vēlējos zināt, ko saka speciālisti šajā lietā. Būtība ir tāda, ka dēls jau no 3 gadu vecuma mūs, vecākus, sauc vārdos, nevis mamma vai tētis, bet Ilze un Guntars. Draugi, izdzirdot, ka bērns mūs sauc vārdos, bieži brīnās - kā tā. Tā kā pagājuši svētki, kas pavadīti draugu lokā, atkal uzvirmoja šis jautājums, līdz ar to man radās ļoti liela interese, kādēļ tā ir. Savukārt meita mūs uzrunā par mammu un tēti."

Atbild geštaltterapeite un pedagoģijas maģistre Aija Baha-Velvele:

"Vispirms vēlos teikt, ka man tiešām prieks lasīt, ka situāciju, kad viens no bērniem Jūs dēvē personvārdos, nevis kā mums visiem bieži vien ierasts dzirdēt, ka vecākus saucam par mammu un tēti, neuztverat kā problēmu. Patiesībā šo situāciju arī es neuzskatu par problēmu kā tādu, te drīzāk ir jautājums par to, kā Jūs kā mamma un tētis ar visu šo jūtaties, cik daudz Jūsu labsajūtu spēj ietekmēt cilvēki no malas ar jautājumiem – „Kāpēc dēls Jūs sauc vārdos?” vai arī „Jums nešķiet, ka tas nav normāli, ja bērns Jūs nesauc par mammu vai tēti?” 

Pieaugot, viņš noteikti iemācījās atšķirt, ka Ilze ir Jūsu personvārds, gluži tāpat kā tētim vārds ir Guntars, bet viņam pašam ir savs vārds un māsai savs.

Cik apkārtējā sabiedrība var Jums likt sašaubīties par to, ka esat pietiekami labi vecāki savam dēlam arī tad, ja viņš Jūs uzrunā vārdos? Jūs rakstāt, ka dēls jau no mazotnes dēvē Jūs vārdos, es varu piebilst, ka patiesībā šis ir lielisks un uzskatāms pierādījums tam, ka bērni mācās no pieaugušajiem un atkārto dzirdēto un redzēto. Bērns, esot kopā ar Jums, visticamāk piefiksējis, ka citi cilvēki Jūs sauc par Ilzi nevis mammu, tāpēc arī sācis šo vārdu lietot, bet pieaugot, viņš noteikti iemācījās atšķirt, ka Ilze ir Jūsu personvārds, gluži tāpat kā tētim vārds ir Guntars, bet viņam pašam ir savs vārds un māsai savs. Pie kam, viņš lieliski apzinās, ka Jūs esat viņa mamma, nevis kāda sveša tante vārdā Ilze un tieši no šīs Ilzes viņš saņem rūpes, gādību un mīlestību tādu, kādu katram bērnam spēj iedot tikai un vienīgi mamma. Nereti arī vecvecāki tiek dēvēti vārdos nevis saukti par omītēm un opīšiem, tāpēc te ir vērts atcerēties, ka katrā ģimenē ir savi noteikumi un likumi, ja Jūsējie Jūs apmierina, tad satraukumam nav pamata!"