Mīl, bet neprec! Kura mīlestība patiesāka – ar zīmogu vai bez tā

Interesanti, ka, piemēram, astroloģijā krasas nostājas par to, kas ir “īstākas”  attiecības, nemaz nav, stāsta astropsiholoģe Līga Šīrona. Precēšanās un mīlestība pārstāv dažādas astroloģijas kartes jomas. Tāpat kā dzīvē – mīlestība un laulība ne vienmēr iet roku rokā. Laulība ir partnerattiecības, kas uzskatāmas par līgumattiecībām, kuru ietvaros jāizaudzina bērni, jārūpējas vienam par otru. Savukārt mīlestība drīzāk ir radošs došanas un arī saņemšanas process. 
 

Daži patiesi stāsti par attiecībām, mīlestību, precēšanos un vienkārši kopā būšanu, ar kuriem dalījušies Latvijas cilvēki agrāk tik iemīļotā raidījumā “ Sirdslietu aģentūra”.  Katrai paaudzei savs skatījums un mēraukla. 
 

Monikas stāsts: “Es biju šķīrusies no pirmā vīra, kad nospriedu – vairs nesākšu jaunas attiecības. Bet tā nenotika, jo mūsu mazpilsētā iepazinos ar vīrieti, kurš bija iebraucējs un arī nesen šķīries no sievas. Bijām labi draugi un nolēmām dzīvot pie manis. Labi sapratāmies, daudz kā kopīga, un par precēšanos pat doma nebija. Tas nepatika daudziem, un – kā jau mazpilsētā, viss bija zināms visiem. Mani draugi sauca visādi, arī par piegulētāju, uz ielas skaļi aprunāja, lai tikai mēs dzirdētu. Bet mums tam visam par spīti gribējās darīt savādāk.

Turpinājām dzīvot kopā, viss bija labi. Pārdevām vienu nekustamo īpašumu, nopirkām automašīnu, uztaisījām remontu dzīvesvietā. Nu citiem sākās skaudība, ka mēs tā varam. Pat sāka man mācīt, kā pareizi dzīvot. Bet mums ir labi arī tagad, gandrīz pēc 20 gadiem. Nu jau mums sen liek mieru, jo laikam pamazām būs pieraduši pie mūsu attiecībām un pie tā, ka mums ir labi tāpat”.
 

Māra stāsts: “Pērn uzķēros uz uzspīlētas mīlestības.  Aizgājām līdz tam, ka runājām par precēšanos. Ap Jāņiem mīļotā palika stāvoklī, bet tad pēkšņi paziņoja, ka es viņai vairs neesmu vajadzīgs. Ko gribējusi, to sasniegusi un tagad viņa esot iepazinusies ar turīgu kungu no Itālijas. Es vēl neticēju. Trīs reizes gājām kopā uz ultrasonogrāfiju, dzirdēju, kā pukst bērna sirsniņa, redzēju to mazulīti ekrānā, un man likās, ka neko skaistāku neesmu redzējis. Jaunajai dzīvībiņai viss normāli, tikai žēl, ka nekad nevarēsim būt kopā. 

Ziemassvētku laikā topošā māte piekodināja, ka svētkos nebūšot viena un lai es viņu vairs netraucējot. Tā pagaisa mūsu mīlestība, kaut gan no sievietes puses tās laikam nemaz nebija. Bērniņam jādzimst februāra beigās , un nu es būšu parādnieks visiem tiem bērniem, kurus pametuši tēvi. Gribētos gan attiecības arī turpmāk, bet bez maldināšanas un izlikšanās”. 
 

Janas stāsts: “Es ar savu vīrieti esmu kopā jau trīs gadus, bet precēšanās tēma mums ir smags jautājums. Es precēties vēlos, viņš ne. Mūsu attiecību laikā manam vīrietim ir piedzimis bērns citai sievietei. Iespējams, ka šis varētu būt iemesls tik kategoriskam “ nē” laulībai”.
 

Kādas vecmāmiņas vēstules fragments: “Domāju, ka ilgstošas attiecības ir jāapstiprina ar laulību. Man nav pieņemama mūsdienu mode dzīvot bez laulības un baznīcā nesvētītās attiecībās. Mana meita ar savu draugu dzīvo bez šīs svētības. Bērnam jau būs četri gadi, bet viņi paši nav laulāti. Cenšos meitu pārliecināt, ka vajag laulāties, bet viņa atrunājās, ka tas esot viņu abu lēmums. Tā sanāk, ka es neesmu īsta vecmāmiņa, jo nav ģimenes, kur bērniņš dzimis. Meita vēl saka, ka gribētu saglabāt tēva un vectēva uzvārdu, un viņas meitai arī tāds ir. Znots, kurš iznāk, ka nav nekāds znots, saka, ka viņš cienot manas meitas nostāju un tāpēc neesot viņai sliktāks vīrs. Bet es vienalga to nesaprotu un par to mums vienmēr ir strīdi.”

Stāsti no savulaik skanējušā raidījuma "Sirdslietu aģentūra" vadītāja Dzintara Tilaka grāmatas "Latviskās sirdslietas" (Pētergailis).