Ārlaulības sakari. Tā ir nodevība vai viegla atelpa ģimenes rutīnā?

Vispārpieņemts ir priekšstats, ka sekss ārpus ģimenes ir slikts un nosodāms, tas gandē un sagrauž ģimeni. Šai atziņai publiski piekrīt ne tikai tikumīgas mājsaimnieces, bet arī tie, kas dara pilnīgi pretēji. Lai gan vairākums cilvēku saviem dzīvesbiedriem zvēr mūžīgu mīlestību un uzticību, realitāte ir pavisam citāda. 

Romantikas meklējumos 

Vairākās Rietumvalstīs veiktās aptaujas liecina, ka puse pāru piedzīvojuši neuzticību. Turklāt pēdējos gados uzradusies vēl kāda interesanta tendence. Proti, slepenie laulības pārkāpumi tiek aizstāti ar savstarpēju vienošanos par atklātiem ārlaulības sakariem. Tas nozīmē, ka pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados hipiju sludinātā brīvā mīlestība arvien vairāk ieviešas arī oficiālajā laulībā. Jau sen nekas īpašs nav vienas nakts attiecības. Agrāk pamatots bija apgalvojums, ka lielākoties vīrieši pārkāpj laulību, taču tagad aptaujas liecina, ka aizvien vairāk sieviešu meklē jaunu aizraušanos paralēli stabilām attiecībām. Pētot pieaugošās poligāmijas tendenci, speciālisti norāda, ka agrāk dzīves ilgums bija daudz īsāks, tāpēc saglabāt monogāmas attiecības bija vieglāk. Poligāmijai ir arī sociāli aspekti, pēdējos gadsimtos būtiski mainījies sievietes statuss ģimenē. Tagad nebūs daudz tādu sieviešu, kas piecietīs disharmoniskas attiecības ģimenē un neparko nešķirsies. Mūsdienu precēta sieviete var mierīgi atļauties sev mīļāko, vairs nav nekādi viduslaiki. Juridiski sieviete ir līdzvērtīga vīrietim, turklāt ar savu darbu un finansiālo nodrošinājumu. Daudzas sievietes turpina karjeru arī pēc bērnu dzimšanas, un darbavietā rodas labvēlīgi apstākļi flirtam. Bieži vien tieši viņas ir iniciatores ārlaulības attiecībām. 

Interesanti, ka arī biznesa pārstāvji nesnauž un seko līdzi jaunām attiecību formām. Vairākās Rietumvalstīs izveidotas īpašas aģentūras, kas laulību pārkāpējiem nodrošina alibi. 

Profesionāls alibi – zvans no "drauga sporta klubā" 

Interesanti, ka arī biznesa pārstāvji nesnauž un seko līdzi jaunām attiecību formām. Vairākās Rietumvalstīs izveidotas īpašas aģentūras, kas laulību pārkāpējiem nodrošina alibi. Piemēram, tiek sagatavots rakstisks ielūgums uz fiktīvu semināru nedēļas nogalē vai sarūpēts telefona zvans no kāda, kurš uzdodas par draugu no sporta kluba. 

Kā uzskata psihologi, ārlaulības attiecību risks pieaug pēc 40 gadu vecuma, jo tad daudzi precētie jūtas noguruši no attiecību rutīnas un meklē jaunas mīlas dēkas. Pētījumi liecina, ka tieši periodā starp 40 un 50 gadiem visbiežāk notiek laulības pārkāpumi. Turklāt aptuveni 40 procenti atrod sev mīļākos darbavietā. 

Sievietes ārlaulības sakaros iesaistās, meklējot romantiku, savukārt vīriešus lielākoties interesē sekss, iemesls ir arī mājās bieži vien trūkstošā bezrūpība un sapratne. Te vietā citēt proletāriešu dzejnieka Vladimira Majakovska mīļākās Ļiļas Brikas izteikumu par vīriešu efektīvu savaldzināšanu: “Vajag iedvest vīrietim, ka viņš ir brīnišķīgs un ģeniāls. Un ļaut viņam darīt to, ko viņam neļauj mājās.” 

Kad neviens nav apmierināts 

Ir joks, ka vīrietim uz visas plašās pasaules ir tikai viena liktenīga sieviete. Un, ja viņš to nesatiek, tad ir glābts. Kā uzskata attiecību pētnieki, ja ārlaulības attiecības tiek slēptas, neviens no trijstūra nevar justies īsti apmierināts. Piemēram, vīrieša mīļākajai ir grūti samierināties ar to, ka viņai attiecībās nav nekādas lielās teikšanas, jo partneris vienmēr atsaucas uz ģimenes interesēm. Turklāt viņš nevēlas ar mīļāko atklāti iziet sabiedrībā. Neērtības piedzīvo arī pats vīrietis – viņam jāmelo un jālaipo, reizēm grauž arī vainas apziņa. Skaidrs, ka par ārlaulības sakariem vismazāk apmierināta ir pati sieva, kas agri vai vēlu par tiem uzzina. Ja vīrs izlemj palikt ģimenē, tad slikti ir mīļākajai. Ja notiek šķiršanās, visvairāk cieš sieva. Un starpposmā, iespējams, vissmagāk jūtas pats vīrs. 

Kāds aforisms vēsta: “Kad vīrietim ir slikti, viņš meklē sievieti. Kad vīrietim ir labi, viņš meklē vēl vienu.”

Pasaules vēsturē zināmi pietiekami daudz ārlaulību stāstu, kuros iesaistīti populāri un ietekmīgi cilvēki. Pavisam dažāds bijis šo cilvēku liktenis. Tā, piemēram, 18. gadsimtā dzīvojusī marķīze Pompadūra, kas bija Francijas karaļa Ludviķa XV mīļākā, kļuva par centrālo figūru karaļa galmā un noteica, kuram dot un kuram liegt pieeju pie karaļa. Dora Māra, kas bija Pablo Pikaso mīļākā, pēc šķiršanās no mākslinieka cieta no depresijas un nonāca psihiatriskajā klīnikā. Slavenajai Holivudas aktrisei Ketrinai Hepbērnai bija vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu ilgs sakars ar filmas partneri Spenseru Treisiju, kas bija precējies un negribēja šķirties. Kā apgalvo zinātāji, aktrisei Merilinai Monro bijušas attiecības ar ASV prezidentu Džonu Kenediju, kaut gan Kenediju klans to vienmēr noliedza. Anna Pinžo bija Francijas eksprezidenta Fransuā Miterāna mīļākā, un viņiem bija kopīgs bērns. Abu sakars kļuva zināms tikai neilgi pirms Miterāna nāves. Kamilla Pārkere Boulza palika prinča Čārlza mīļākā arī pēc viņa kāzām, bet pēc princeses Diānas nāves abi apprecējās. 

Mīlas trijstūros sirdis lūzt arī Holivudā 

Neuzticība izraisījusi daudzus skandālus arī Holivudā. 2011. gada maijā beidzās bijušā Kalifornijas gubernatora, par Dzelzs vīru dēvētā Arnolda Švarcenegera 25 gadus ilgusī laulība ar žurnālisti un rakstnieci Mariju Šraiveri. Drīz pēc šīs šokējošās ziņas atklājās, ka viņam bijusi dēka ar mājkalpotāju Mildredu Baenu, kura dāvājusi aktierim arī dēlu – Džozefu. Sieviete strādājusi pie slavenā pāra vairāk nekā 20 gadus. Holivudas superzvaigzne visu šo laiku ir materiāli atbalstījis savu ārlaulības atvasi un apņēmies to darīt arī turpmāk. Laulībā ar Šraiveri bijušajam politiķim dzimuši četri bērni. 

Nepaveicās arī aktrisei Sandrai Bulokai, kas piecus gadus bija precējusies ar ekskluzīvo motociklu ražošanas uzņēmuma West Coast Choppers vadītāju Džesi Džeimsu. 2010. gada martā vairākas sievietes paziņoja, ka viņām bijusi mīlas dēka ar slavenās aktrises vīru. Lai gan Džeimss sāka rehabilitāciju, lai ārstētos no seksa atkarības, Buloka mēnesi vēlāk iesniedza prasību šķirt laulību. 

Ar šķiršanos beidzās arī populārās vampīrfilmas Krēsla galveno lomu atveidotāju Roberta Patinsona un Kristenas Stjuartes mīlas stāsts. Attiecības sabruka, kad Patinsons uzzināja, ka mīļotā viņu piekrāpusi ar 41 gadu veco režisoru Rūpertu Sandersu, filmas Sniegbaltīte un mednieks režisoru, kura projektā tobrīd Stjuarte piedalījusies. Kaut arī Stjuarte centās visu vērst par labu un viņi pat neilgu laiku bija atkal kopā, tomēr nekas vairs nebija labojams. 

2011. gada septembrī medijos parādījās ziņas, ka ģimenes pamati sašķobījušies arī Holivudas superpārim – aktierim un producentam Eštonam Kačeram un aktrisei Demijai Mūrai. Atklājās, ka Kečeram bijusi dēka ar 23 gadus veco modeli Sāru Lilu. Lai gan sākotnēji pāris centās saglābt attiecības, Mūra nespēja pārvarēt mīļotā sānsoļus. Paziņas stāstīja, ka aktrise pēc šīs nodevības slīgusi depresijā, kā arī morāli un fiziski sabrukusi. Viņai bijis vajadzīgs diezgan ilgs laiks, līdz atguvusi dzīvesprieku. Oficiāli laulību viņi šķīra 2013. gada 27. novembrī. 

Pati dzīve apliecina, ka partnera sānsoli daudzi uztver kā dzīves lielāko katastrofu. Tad kopdzīve bieži vien beidzas ar trauku plēšanu, lieliem skandāliem un reizēm ar briesmīgu naidu līdz pat dzīves beigām.

Sekss un politika 

Reiz kāds vīrs jautājis Sokratam, ko viņam darīt – precēties vai neprecēties. “Noteikti precies,” ieteica Sokrats. “Ja gadīsies laba sieva, būsi laimīgs. Ja gadīsies kašķīga, kļūsi par filozofu. Abos gadījumos būsi ieguvējs.” Kā rāda mūsdienu dzīve, daudzi tomēr nevēlas būt filozofi. Ja attiecības ģimenē nevedas, viņi nefilozofē, bet meklē mierinājumu ārlaulības sakaros. 

Ja skatās plašākā mērogā, veiksmīgs piemērs, kā defektu pārvērst efektā, ir bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, kurš savas prezidentūras laikā paguva gan izšķirties no sievas, gan apņemt jaunu laulāto draudzeni, gan tikt pie atvases, turklāt par savu vētraino privāto dzīvi saņēma vairāk uzslavu nekā nosodījuma. No viņa daudz neatpalika arī laulātā draudzene, bijusī modele Karla Bruni. 2010. gadā Francijas prese vēstīja, ka ne tikai valsts prezidentam Nikolā Sarkozī, bet arī viņa sievai Karlai Bruni ir ārlaulības sakari. Sākumā baumas par pāra savstarpējo neuzticību izplatījās tviterī, vēlāk par to parādījās raksts nedēļas laikrakstā Le Journal du Dimanche. Prese ziņoja, ka Bruni ir romantiskas attiecības ar mūziķi un mūzikas balvas Victoires de la Musique laureātu Benžamēnu Bjolē. Vēlāk parādījās informācija, ka piekrāptais Sarkozī ātri vien atradis mierinājumu politiķes un karatē čempiones Šantālas Žuano skavās. 

Francijā attieksme pret ārlaulības sakariem ir liberālāka 

Mediji uzsvēra, ka abi – gan Sarkozī, gan Bruni – arī iepriekšējās attiecībās ne reizi vien spēruši sānsoļus. Piemēram, Karlas Bruni mīļāko vidū bijušas vairākas sabiedrībā pazīstamas personas – Miks Džegers, Ēriks Kleptons, Donalds Tramps un citi. Viņai bijušas attiecības ar Francijā pazīstamo rakstnieku un žurnālistu Žanu Polu Antovenu un viņa dēlu Rafaelu Antovenu. Nikolā Sarkozī bijušas attiecības ar viņa otro sievu Sesīliju, kamēr viņš vēl bija precējies ar savu pirmo sievu Marī Dominiku Kiljolī, viņa divu vecāko dēlu māti. Sarkozī izšķīrās no savas otrās sievas prezidentu vēlēšanu kampaņas laikā 2007. gadā, kad viņa sāka romantiskas attiecības ar marokāņu izcelsmes uzņēmēju Rišāru Atjā. 

Te nu jāatzīst, ka Francijā vienmēr bijusi liberālāka attieksme pret ārlaulības sakariem nekā citur. 

2013. gadā vairāk nekā 40 pasaules valstīs veiktais pētījums apliecina, ka tikai 47% franču ir nepieņemama neuzticība laulātajam partnerim. Nākamā valsts ar brīvākiem uzskatiem šajā ziņā ir Vācija, kur 60% aptaujāto pauda uzskatu, ka ārlaulības sakari ir nevēlami. Daudz nosodošāka attieksme pret ārlaulības attiecībām ir Amerikas Savienotajās Valstīs, kurus pamatus veidojuši ne tikai drošsirdīgi kovboji, bet arī dievbijīgi puritāņi. Tā, piemēram, 2012. gada novembrī ārlaulības sakaru dēļ demisionēja ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Deivids Petreuss, kurš iepriekš bija guvis starptautisku atzinību par armijas vadību Irākas un Afganistānas karos. “Pēc 37 gadus ilgas laulības es esmu izrādījis ārkārtīgi sliktas izvērtēšanas iespējas, iesaistoties ārlaulības sakaros,” personālam nosūtītā vēstījumā norādīja Petreuss. “Šāda uzvedība ir nepieņemama gan kā vīram, gan kā šādas organizācijas vadītājam.” Ārlaulības sakari nāca gaismā, kad Federālais izmeklēšanas birojs veica izmeklēšanu, vai nav noticis drošības protokola pārkāpums ar Petreusa izmantoto datoru. Vārdā neminēti avoti avīzei New York Times atklāja, ka Petreusa mīlniece bijusi kādreizējā armijas majore Pola Broudvela, kas rakstījusi grāmatu un šim nolūkam stundām ilgi intervējusi Petreusu. 

Monika: "Tad notiks mūsu mazā, mīļā tikšanās uz kādām 15–30 minūtēm" 

Tomēr tas bija nieks, salīdzinot ar skandālu, kas 1998. gadā satricināja ASV, kad atklājās prezidenta Bila Klintona ārlaulības sakari ar Baltā nama praktikanti Moniku Levinsku. Tikai pērn atklātībā nonāca automātiskā atbildētāja audioieraksts, kas apliecina, ka ne Klintons, bet gan Levinska bijusi dienesta romāna iniciatore, kas izpaudusies kā ļoti neatlaidīga pavedinātāja. The National Enquirer publicētajā 1997. gada ierakstā Levinska runā pavisam tieši: “Padzirdēju, ka rītvakar tu būsi viens... Man tev ir divi piedāvājumi, un tie nevar realizēties, ja tu mani nesatiec. Es varētu izģērbties tavā priekšā un tad...Nu, domāju, ka tev tas viss ļoti patiks, nevarētu nepatikt! Ceru uz drīzu tikšanos... Tu taču izdarīsi tā, kā es gribu?” Savā uzrunā praktikante piemin arī Klintona sekretāri Betiju Kjūriju: “Tev jāpasaka Betijai, ka aiziesi ap pusastoņiem, lai visi, kas mani nevar ciest, būtu aizgājuši mājās. Pēc tam tu ātri un nemanāmi atgriezīsies, es nemanāmi iešmaukšu, un tad notiks mūsu mazā, mīļā tikšanās uz kādām 15 vai 30 minūtēm. Kā vēlēsies.” Viņa piebilst, ka iepriekšējā tikšanās, kas ilgusi minūti, nav bijusi pietiekama. Otrajā variantā viņa piedāvā kopā pavakariņot vai paskatīties kino. “Tu nevari man atteikt, jo esmu tik apburoša un satriecoša, un drīz vairs te neklīdīšu.” 

Bila Klintona un praktikantes Levinskas sekss beidzās ar impīčmenta procedūru. Prezidents bija spiests atvainoties amerikāņu nācijai ne tikai par ārlaulības sakariem, bet galvenokārt par saviem meliem, kategoriski noliedzot attiecības ar Levinsku. Turklāt bija vajadzīgs ilgāks laiks, lai neuzticību Klintonam piedotu viņa sieva Hilarija. ASV prezidenta amatā viņš tomēr palika, bet viņa sieva, norijot aizvainojumu, patlaban uz politiskās skatuves ir daudz ietekmīgāka persona par vīru. 

Sajūtu un iespaidu daudzveidība 

Kāds aforisms vēsta: “Kad vīrietim ir slikti, viņš meklē sievieti. Kad vīrietim ir labi, viņš meklē vēl vienu.” Ir viedoklis, ka uz šīs pasaules būtu daudz mazāk šķiršanos, ja vien laulātie saviem partneriem reizēm atļautu kādu sānsoli. Tad, iespējams, vienam otram nevajadzētu desmitiem reižu šķirties un no jauna precēties. Kā novērots, ir vīrieši, kas laulībā vienmēr ir uzticīgi, tikai šo laulību ir ļoti daudz. Kā uzrodas jauna kaislība, tā viss – šķiras un precas no jauna. 

Izteikts pieņēmums, ka vīrietis pēc savas būtības ir poligāma, nevis monogāma būtne. Poligāmija vīrietim ir ģenētiski nosacīta. Viņš nespēj gūt pilnu seksuālo apmierinājumu, ja tas saistīts tikai ar vienu sievieti, jo vīrietim ir nepieciešama sajūtu un iespaidu daudzveidība. Citi oponē šim viedoklim un izsaka versiju, ka sānsoļi ir veids, kā vīrieši cenšas paaugstināt savu pašnovērtējumu. Jauna mīļākā – tā ir kā medaļa un apliecinājums, ka viņš nav gluži zemē metams. Tā teikt, vīrietis ar sānsoļiem lāpa savus mazvērtības kompleksus. Protams, šeit arī atšķiras vērtējumi, kas tad īsti ir neuzticība. Ir veči, kas vienas nakts sakarus nemaz neuzskata par neuzticības izpausmi. Viņuprāt, neuzticība ir ilglaicīgas ārlaulības attiecības. 

Ošo: nevajag būt privātīpašnieciskiem, ir jāļauj brīvība 

Iespējams, tas kādam šķitīs dīvaini, bet reliģiozais mistiķis un skolotājs Ošo atzinis, ka neredz nekā slikta ārlaulības attiecībās. Tieši otrādi – tā esot iespēja ikvienam restartēt un atsvaidzināt attiecības ar ilggadējo partneri. Ošo teicis: “Ja vīrietis ir piekusis no vienas un tās pašas sievietes – vienām un tām pašām kontūrām, ģeogrāfijas un topogrāfijas, tad palaikam mazliet atšķirīga ģeogrāfija, nedaudz citāda ainava... un viņš var atkal ķerties klāt pie vecās kartes pētīšanas. Tā ir atelpa, kafijas pauze. Un pēc katras šādas pauzes tu atkal spēj nodoties vecajam darbam, atvērt tās pašas datnes... Kafijas pauze palīdz.” Viņš piebildis: “Ja cilvēki grib dzīvot ciešā tuvībā, tad viņiem nevajag būt īpašnieciskiem. Viņiem ir jāļauj otram brīvība. Tieši to nozīmē ārlaulības sakari – brīvību... Ārlaulības attiecības ir ļoti svarīgas, tās ārkārtīgi sekmē psiholoģisku izaugsmi un briedumu: ja tu vienu, divas vai vairākas dienas esi attiecībās ar citu sievieti vai citu vīrieti, veidojas distance starp tevi un tavu veco mīļāko. Šī distance ir ļoti noderīga. Tā ir tāda pati kā tolaik, kad jūs abi iemīlējāties viens otrā, tāpēc kļūst iespējams jauns medusmēnesis. Šī attālināšanās paver iespēju jaunam medusmēnesim. Tevī no jauna mostas interese, tu sāc pārdomāt, no jauna novērtēt jūsu attiecības. Būšana kopā ar citu sievieti vai citu vīrieti ļauj saredzēt, ka jaunais partneris maz atšķiras no vecā. Un vai tad ir vērts postīt tuvību, kas jau ir izveidojusies? Kāda tam ir jēga? Īsta tuvība ir daudzkārt vērtīgāka par jebkura veida seksuālu sakaru. Ja divi cilvēki ir patiesi tuvi, tad viņi ļauj otram absolūtu brīvību, jo viņi zina, ka šī tuvība ir daudz skaistāka, daudz nozīmīgāka – viņi ir to pieredzējuši. Seksuāls sakars ir tikai maza atkāpe, nekas nevar noiet greizi tikai tā dēļ.” 

Vai sānsolis ir dzīves lielākā katastrofa? 

Te nu jāatzīst, ka ne visiem izdodas tik skaisti sabalansēt attiecības, kā ieteicis Ošo. Pati dzīve apliecina, ka partnera sānsoli daudzi uztver kā dzīves lielāko katastrofu. Tad kopdzīve bieži vien beidzas ar trauku plēšanu, lieliem skandāliem un reizēm ar briesmīgu naidu līdz pat dzīves beigām. Tāpēc vērts padomāt, cik saistoši ir vārdi, jau kuro reizi stāvot pie altāra un apliecinot: “Es ņemu tevi par savu sievu un apņemos dalīties kopā ar tevi laimē un nelaimē, bagātībā un nabadzībā, slimībā un veselībā, mīlēt tevi un lolot kopš šīs dienas mūžīgi, līdz nāve mūs šķirs.” 

Teksts: Andris Bernāts, žurnāls "Patiesā Dzīve"

Avots: www.kasjauns.lv