Karma un dzimums. Kāpēc sievietēm dzīve ir grūtāka?

Nekur tu nespruksi, sieviete!
Abu dzimumu galvenās atšķirības var pamanīt jau bērnībā: meitene piedzimst ar visām labajām īpašībām, kamēr vīrietim tās jāattīsta pašam; šis process beidzas 25 gadu vecumā. Tāpēc meitenes pārsvarā ir gudrākas, saprātīgākas par saviem vienaudžiem puikām, kurus vecāki un skolotāji stumda un bīda. Sieviete no dabas ir jūtīgāka, maigāka, tas viņai dots, lai varētu saprast, kas nepieciešams blakus esošajiem cilvēkiem. Sieviete ģimenē ir mīlestības avots. Vīrietis ir kā tukšs trauks, kas sievietes mīlestību spēj tikai atstarot. Pēc būtības neviens nav galvenais: sieviete ir kā upe, vīrietis – kā krasti.

Sieviete ģimenē ir mīlestības avots. Vīrietis ir kā tukšs trauks, kas sievietes mīlestību spēj tikai atstarot. Pēc būtības neviens nav galvenais: sieviete ir kā upe, vīrietis – kā krasti.

“Lai kādi sabiedrībai nozīmīgi talanti, dotības, īpašības sievietei piemistu, tos pilnā mērā vajadzētu attīstīt tikai, kad viņa realizējusies kā sieva un māte, jo galvenais veiksmīgas dzīves noteikums ir rīkoties atbilstoši savai dabai,” uzskata Mārtiņš Geida. Jāsaprot, ka vīrietis nekad nevarēs kļūt par māti un viņam ar bērniem neveidosies tik cieša saikne kā sievietei. Kamēr vīrietim jāattīsta mērķtiecība un atbildība, sievietei jāvairo sevī jūtīgums un spēja mīlēt. Ja vīrietis kļūst par sievieti, viņš zaudē savu vietu sabiedrībā, pat ja ārēji nekas par to neliecina, viņa potenciāls tiek iekonservēts, savukārt sieviete ar sievišķīgu vīrieti apdraud savu iespēju kļūt par to, kas viņa ir pēc savas būtības.

Kas notiek ķermenī, ja sāk dzīvot pretēji savai dabai? Venera un Mēness pārvalda sievietes hormonālo sistēmu, Marss un Saule – vīrieša hormonālo sistēmu. Mūsu vēlmes, domas, darbības maina mūsu attiecības ar planētām, kā dēļ mainās arī hormonālās sistēmas darbība. Ja vīrietis sāk dzīvot sievietes dzīvi, tiek izjaukts viņa hormonālais līdzsvars, tauku slānītis palielinās sievietēm raksturīgajās vietās – uz ciskām, gurniem, parādās krūtis. Ja sieviete cīnās kā vīrietis, organismā samazinās sievišķie, bet palielinās vīrišķie hormoni, kas rada lieko apmatojumu, tas sāk augt vairāk vai uz sievietes ķermenim neraksturīgām vietām, balss kļūst rupjāka, ķermenis stūraināks, raksturs – raupjāks.

Dabā viss iekārtots pēc mazākās pretestības principa: tas, ko tu neizmanto, tiek atņemts. Tāpēc mūsdienās aktuāla problēma ir neauglība.

Dabā viss iekārtots pēc mazākās pretestības principa: tas, ko tu neizmanto, tiek atņemts. Tāpēc mūsdienās aktuāla problēma ir neauglība. Ja sieviete ir orientēta uz karjeru un aktīvu darbību, viņa biežāk cietīs no slimībām, kas skar sievišķos orgānus, ieskaitot onkoloģiju, un sievietei var tikt liegta iespēja kļūt mātei. Kad neveiksmīga likteņa scenārija ietekmē sievietei ir izveidojies vīrišķīgs dzīves stils, kas tiek stiprināts neskaitāmos psiholoģiskos, emocionālos un uzvedības stereotipos, sievietes sirds aizveras. Citādi nemaz nevar būt, jo kas notiktu, ja kaujas laukā (un sociumu var salīdzināt ar nemitīgu izaicinājumu, konfliktu, pārbaudījumu placdarmu) cilvēks staigātu ar atvērtu sirdi?

Tas gan nenozīmē, ka sievietei jāatgriežas pie klasiskās trīsvienības – virtuve, baznīca, bērni, nē – sieviete var strādāt, veidot karjeru, pilnveidoties, tomēr, atnākot mājās, sievietei ir jābūt sievietei – ar mīlestību atverot sirdi saviem tuvākajiem. Taču tas ir iespējams tikai tad, ja sievietei ir realizējusies, pirmām kārtām kā sieviete. Ja pieņēmusi savu dabu, sevi, guvusi gandarījumu par savu dzimumu. Ja tas nenotiek, kopā sāk dzīvot divi vīrieši, kas savā starpā konkurē un vēlas viens otru uzvarēt, rezultāts – nesaskaņas jeb karastāvoklis. Diemžēl – ja vīrietis sievieti sit vai kā citādi pazemo, tas visbiežāk vēsta, ka sieviete iekšēji jūtas par vīrieti (vai visu vīriešu dzimumu) pārāka, un tādā veidā vīrietis mēģina atjaunot savu statusu. Netiek realizēta vīrieša galvenā vēlme – būt novērtētam un atzītam. Jāuzsver gan viena būtiska nianse – runa ir par iekšējās pasaules pieņemšanu, nepieņemšanu. Sievietei nav ārēji jāpakļaujas, jāzemojas, jāizdabā. Sievietei ir jābūt sievietei, kas mīl sevi un māk mīlēt citu. Nereti meita pārņem savas mātes neizdarīto, piemēram, apzināti vai neapzināti, noliedzot vīriešu dzimumu, solidarizējoties ar mātes naidu, neapmierinātību pret vīrieti. Tādējādi vēl smagāk pasliktinot dzimtas karmu.


Sieviete, kas nav īstenojusi savu būtību, nākamajā dzīvē var piedzimt kā vīrietis vai kā homoseksuāli orientēta sieviete. “Tas ir sods par dabas likumu pārkāpumu,” uzsver Mārtiņš Geida. Ja sieviete savu būtību nav realizējusi un šā iemesla dēļ pārdzimusi kā vīrietis, viņa savu karmu neatstrādā, tā uzkrājas. Piedzimstot atkal kā sievietei, sievieti gaidīs dubultīgi pārbaudījumi.

 
Vissmagākā karma – ģimenes lokā
Gaušanās par dzīvi un tās uzliktajiem pārbaudījumiem ir bezjēdzīga, jo ir jāsaprot, ka problēmas esam nopelnījuši. Tie cilvēki, kas šajā dzīvē nolikti mums vistuvāk, parāda, ar ko netiekam galā patlaban vai neesam tikuši galā iepriekšējās dzīvēs. Ģimenes lokā tiek atstrādāta vissmagākā karma. Tagad tas notiek reti, ir atrasts vieglākais ceļš – šķiršanās. Šādi no problēmām aizbēgam, lai pie tām atkal atgrieztos – šajā vai nākamajās dzīvēs. “Mūsdienās ir izveidojies kāds bīstams ieradums: nevis mīlēt, bet to pieprasīt no otra,” brīdina Mārtiņš Geida. Bet tur, kur nav mīlestības un personisko attiecību, bērni bieži kļūst par alkoholiķiem, narkomāniem, viņi labāk dzīvo uz ielas, nevis mājās. Tas ir signāls, ka bērns ģimenē kļuvis nevajadzīgs.

Ja pāris orientēts tikai uz saimniecību un materiālo labklājību, nākamajās dzīvēs garantēta piedzimšana sliktākos dzīves apstākļos. Jāatceras, ka mūsu veiksmei vai neveiksmei nav gadījuma raksturs. “Ja neesi īstenojusi sevi kā sievieti, nākamajā dzīvē tas draud ar attiecību problēmām, labs vīrs būs ilgi jāmeklē. Ja dzimst slimi bērni, tas liecina, ka iepriekšējās dzīvēs neesi pret bērniem izpildījusi savu pienākumu un tagad to vajadzēs mācīties smagākos apstākļos. Karmu izpērk tie, kas, audzinot šādu bērnu, to neuztver kā nastu, bet rūpēs spēj atrast arī prieku,” prognozē Mārtiņš Geida, piebilstot – lai saprastu, vai šajā dzīvē esam izpildījuši pienākumu pret veselajiem bērniem, galvenais rādītājs ir bērna vaļsirdība. Bērns pret vecākiem var atļauties būt atklāts vienīgi tad, ja vecāki viņam pievērš pietiekami daudz uzmanības un viņi kļuvuši par draugiem. Bet uz jautājumu, ko darīt, ja sieviete ir gatava būt sieviete, bet viņai nav blakus īstā vīrieša, lai viņa būtu sieviete, astropsihologs vēlreiz atkārto – mīlestību var nodrošināt tikai sieviete, vīrietis – drošu vidi, kur visiem dzīvot. Ja sieviete būs realizējusi savu galveno uzdevumu – būt mīlestības avotam, kas gatavs dot otram, tad viņai vienmēr blakus būs cilvēks, kas to novērtēs. Galvenais – neapstāties negatīvajā pieredzē – savā vai dzimtas, bet atrast ceļu pie sevis.
 

Kas liecina, ka esam uz pareizā ceļa?
Mārtiņš Geida: “Ja esam atraduši savu īsto dzīves ceļu un darām to, kas mums paredzēts no dabas, mēs savu apziņu attīrām un šādi atveseļojamies no savas karmas. Ja cilvēks atrodas savā vietā, ir četras pazīmes, kas to apliecina: darbu var darīt ilgstoši un nenogurt; darbs ir pieprasīts un noderīgs citiem, cilvēks jūtas iekšēji apmierināts ar savu dzīvi, un visbeidzot – it visā ir minimāla piepūle un maksimāls rezultāts.”

 
Sievietē iekodētā sūtība
Pieredzējušais psihologs un hipnologs Nikolajs Zaharčenko ir pārliecināts, ka sievietes laime ir atkarīga no tā, vai viņa realizē programmu, kas iekodēta katrā ķermeņa šūnā un “dota no augšas”. Sūtība ir vienkārša – sievietei jābūt mātei, pavarda sargātājai un mīlētai sievai. Ja sieviete realizē šo trīsvienību, būtībā viņa ir laimīga, neraugoties uz dzīves peripetijām. Nikolajs Zaharčenko saka, ka mūsdienu sievietes dabas un sākotnes aicinājumu savā zemapziņā jauc ar virspusējām interesēm, tāpēc nejūtas laimīgas. “Mūsu vēlmes ne vienmēr ir pareizas, mēs domājam vienu, bet zemapziņa signalizē par ko citu. Bērnu klaigas sievietei ir vajadzīgas, pat ja viņai tās krīt uz nerviem,” ir pārliecināts hipnologs. Sievietei jājūtas kā sievietei ne tikai pēc ārējām pazīmēm, bet arī iekšējām, kas ir būtiskākas. Tās ietver mierīgu elpošanu, sirds ritmu, domu ritmu, plastiku. Hipnologs iesaka sievietēm vairākas reizes dienā, ieslīgstot vieglā transa stāvoklī (kas visiem cilvēkiem ir dabisks), koncentrēties uz savu sievišķību. Zaharčenko piebilst, ka laime nav nekas cits kā vien mūsu domas: “Visam, kā mums nav, mēs paši ar vieglu rokas kustību esam parādījuši durvis. Visu, kas mums ir, mēs paši esam radījuši.”
 

Sievietes jūt spilgtāk
Kopš senseniem laikiem vīrietim raksturīga dinamika, sievietei – pasaules organizācija, kas ir sarežģītāks uzdevums, tāpēc evolūcijas gaitā sievietes psiholoģiskā un emocionālā dzīve ir izveidojusies sarežģītāka nekā vīriešiem. Sievietēm ir raksturīgāka depresija, bet arī pozitīvas emocijas viņas pārdzīvo spilgtāk nekā vīrieši, skaidro psihologs Aleksejs Ulanovskis. Sievietes patiesais, augstākais uzdevums, kad viņa rūpējas par ārējām lietām, ir rūpes par otra cilvēka iekšējo pasauli. “Mīlestība un laime nedzīvo vienas – tās rodas vai vairojas tikai daloties,” saka psiholoģe Natālija Tolstaja. “Pēc laimes nav jādzenas kā trakiem – tā nav apslēpta manta, izeja no labirinta vai virsotne, kurā jāuzkāpj. Laime nozīmē gūt baudu no procesa, kas saucas dzīve. Laime ir stāsts par to, kā mēs praktizējam dzīvi. Pētījumi apliecina, ka laimi var iegūt mehāniski darot labas lietas,” saka laimes pētnieks Ulanovskis.

Avots: www.kasjauns.lv