Kāds tavs vīrs ir tētis? 5 raksturīgākās izpausmes
Izrādās, ka vīrietis arī ir cilvēks! Piedzimstot bērniņam, viņš izjūt stresu un pat var krist depresijā. Pavisam īstā depresijā, kas nav tikai slikts garastāvoklis vai pāris negulētu nakšu nogurums.
No vīrieša – jaunā tēva tiek prasīts daudz - viņš nedrīkst izjust dusmas, īgnumu vai neapmierinājumu pret radušos situāciju. Par zīdaiņa brēkšanu viņam jābūt sajūsmā, bet nogurušo māmiņu vienmēr jāatbalsta.
Patiesībā milzīgu stresu izjūt ne tikai jaunā mamma. Jaundzimušo
uzvedības pētnieks Treisijs Hogs grāmatā „Ko grib mazulis” ir
sašķirojis tipiskākās tētu emocijas un stāvokļus, kas rodas viņu
bērnu zīdainības periodā.
„Es to izdarīšu!”
Ir tēvi, kas grib būt klāt visam, kas saistīts ar VIŅA bērna
gaidīšanas laiku, piedzimšanu un, protams, arī auklēšanu pēc tam,
kad atvase nākusi pasaulē. Pamperu mainīšana, pudelītes
sagatavošana, midzināšana – itin visā viņš gatavs iesaistīties.
Žēl, ka tētim nav krūtis, jo tad arī zīdīšanas pienākumus viņš
uzņemtos ar prieku. Ir liela veiksme, ja tēvs ir tāds –
gatavs būt līdzās savam bērnam līdz pat pilngadībai un droši vien
vēl ilgāk!
„Tā nav mana darīšana”
Tipiska vecmodīgā tradicionālā tēva reakcija, kas ar savas mammas
pienu un sava tēva gādību ir līdz kaulam pārliecināts, ka bērnu
audzināšana ir sieviešu darīšana un nekādā veidā un viņu
neattiecas. Tas gan nenozīmē, ka viņš nemīl savu bērnu. Mīl! Bet
labāk no attāluma, lai nav jāķēpājas ar autiņbiksīšu saturu un
putriņu bļodiņām. Diezgan bieži šie tētuki pēc bērna piedzimšanas
pastiprināti pievēršas karjerai, pazūd darba pienākumos, ievieš
kādu jaunu, svarīgi un laiku daudz patērējošu hobiju. Viņi ir
pārliecināti, ka ilgas darba stundas ir pilnīgi attaisnojamas, jo
kādam jau tā lielā ģimene ir jābaro. Un viņš to dara, lai tikai
nebūtu jāķēpājas ar garlaicīgo bērnu audzināšanu.
Tiesa, ir cerība, ka tad, kad bērniņš iemācās runāt un kļūst sakarīgs, arī attiecības starp tēti un bērnu sāk veidoties ciešākas un sirsnīgākas. Vienīgais, ko jaunā māmiņa šajā situācijā var darīt - nezāģēt un nemēģināt pāraudzināt vīru, salīdzinot viņu ar draudzeņu priekšzīmīgajiem lauleņiem. Nekas neiznāks, tikai strīdu būs vairāk.
„Ak dievs, kas noticis!”
Pirmo reizi paņemot rokās jaundzimušo, šie tēvi ir pārbijušies kā
diegi. Pilnīgi iespējams, ka viņš kopā ar sievu ir apzinīgi
apmeklējis topošo vecāku nodarbības, kopā mācījušies elpošanas
pozas un viņš ir piedalījies dzemdībās, bet tiklīdz viņa rokās ir
trausls bērniņš, viņš jūtas kā zilonis trauku veikalā. Ja nu viņš
izdara kaut ko nepareizu un šausminošu!
Tie ir ļoti rūpīgi tēvi, kas sevi gatavo teorētiski, bet dzīvē netiek galā ar milzīgo atbildības nastu, kas nu spiež viņa plecus. Ja nu mazulis nomirst miegā? Bet kā es spēšu samaksāt par viņa studijām? Atgūstot ticību savām spējām un pārliecinoties, ka bērniņš nav nemaz tik trausls un neplīst jau no tā viena, ka uz viņu nepareizi paskatās, šie vīrieši kļūst labi tēvi. Tāpēc sievietei ļoti jācenšas novērtēt dažreiz neveiklos palīdzēšanas mēģinājumus. Un slavējiet, lai tētuks zina, ka viņš var!
„Tu tik paskat, kāds malacis. Mans dēls!”
Lepnais tētis ir kā pāvs, kas nespēj vien lepoties ar savu burvīgo
atvasi. Viņš ne tikai uzskata, ka viņa bērnu mīl un dievina visi,
bet nereti arī pārspīlē savu nenovērtējamo lomu bērna
neatkārtojamās personības izaugsmē. „Sieviņai ļauju naktīs
izgulēties. Ar visu tieku galā pats, „ viņš slavina sevi pie
viesību galda. Nejaukā īpašība ir tā, ka viņš nekautrējas visu
laiku pielabot sievas izdarīto, nedaudz pakritizēt viņas
audzināšanas metodes un visu izdarīt labāk viņas vietā. Diezgan
kaitinoši, vai ne? Neļaujiet viņam to darīt!
„Bērns? Kāds vēl bērns?”
Ja bērniņa piedzimšanas brīdī jaunajam tētim ir svarīgāki biznesa
projekti vai iesākti mājas darbi, iespējams, jums ir ticis tieši
šis tipiņš – noliedzējs. Iespējams, ka viņi vēl īsti nespēj vai
negrib pieņemt situāciju, kurā ir skaidrs, ka dzīve neatgriezeniski
mainīsies. Bērns to mainīs un tētim ar to būs jārēķinās. Viņi
bēg no jaunās situācijas, izliekoties, ka vispār jau nekas nav
noticis, un turpina dzīvot pa vecam, proti, pārāk nerēķinoties ar
izmaiņām ģimenes sastāvā.
Šiem jaunajiem tētim burtiski jāliek iesaistīties zīdainīša kopšanā, lai viņi ātrāk pieņem, ka tas bērns patiešām eksistē un nav nekāds mazais murdziņš. Ja jaunā māmiņa ļaus visam ritēt savu gaistu, var izrādīties, ka tētis tā arī paliek par statisku figūru pie datorekrāna ar oficiālo nosaukumu „tēvs”. Bet sieviete varēs rauties par visiem viena. Kamēr sieva gatavos vakariņas un pārbaudīs bērnu mājas darbus, viņš atpūtīsies uz dīvāna ar pārliecību, ka „Bērni? Kādi vēl bērni!?”