Vai bērnam ir jāzina, kas ir viņa bioloģiskais tēvs, ja viņš ir darījis pāri?

"Mana pirmā laulība tika reģistrēta 2012. gadā, pēc dažiem mēnešiem piedzima meita. Kopdzīve ar pirmo vīru beidzās pēc gada, taču oficiāli mierīgā ceļā šķiršanos izdevās nokārtot tikai 2014. gadā.  Laulība izjuka, jo bija pilnīga raksturu nesaderība. Vīrs nevēlējās rūpēties par ģimeni, viņam nerūpēja, vai pietiek naudas, lai vismaz bērns būtu paēdis. Drīz pēc šķiršanās sāku dzīvot ar savu tagadējo vīru, kas manu vecāko meitu pieņēma un audzina kā miesīgu bērnu. Šobrīd esmu iesniegusi prasību tiesā par atsevišķu aizgādību un tēva tiesību atņemšanu bijušajam vīram. Viņš par bērnu nav rūpējies ne kopdzīves laikā, ne arī pēc šķiršanās un aizgādības tiesības arī viņam ļoti apgrūtina ikdienas dzīvi, bērnam svarīgu lēmumu pieņemšanu, ko faktiski daru vienpersoniski. Tagad, kad esmu pieņēmusi lēmumu, viņš izvirza pretenzijas, ka viņa viedoklis nav uzklausīts un liegts rūpēties par bērnu. 

Meitai drīz būs 3 gadi. Par tēti viņa sauc manu tagadējo vīru. Iespējams, ka vīrs varētu kādreiz viņu adoptēt. Tā kā bijušais vīrs man un meitai ļoti daudz ir darījis pāri - sitis mani, kad biju stāvoklī, pieļāvis, ka paliekam bez pajumtes, visas nesaskaņas ar mani risinājis, iesaistot visus radus un pat bāriņtiesu, sniedzot nepatiesas liecības, kuru rezultātā meita sākotnēji nonāca bērnu namā, bet pēcāk pie viņa mātes - sektantes, kas meitai nepilna pusotra gada vecumā bija ļoti liela trauma. 

Personīgi es vēlos saraut jebkādas attiecības ar bijušo vīru un neļaut arī viņam jebkādā veidā piedalīties bērna dzīvē. Vai šāda izolēšana, nestāstot bērnam par īsto tēvu, būtu pareizākais un labākais risinājums meitai? Apzinos, ka patiesība tāpat var nākt gaismā un, iespējams, meitai radīsies negatīva attieksme pret mani. Ja izstāstīšu, viņa var sākt meklēt saskarsmi ar manu bijušo vīru, no kā ļoti baidos, jo viņš ne tikai nespēj parūpēties par meitas drošību un dzīvību, pieņemt lēmumus patstāvīgi, bet arī var visādi kaitēt bērna veselībai, attīstībai... Ja atklāt patiesību, tad kā un kādā vecumā to labāk būtu darīt?" 
 

Bērnu psiholoģe, psihoterapeite Līga Bernāte, kuru lūdzām komentēt šo situāciju norāda, ka attiecībās ar bērnu svarīgi ir ievērot godīgumu un atklātību jebkurā vecumā. Protams, ir jāņem vērā, cik daudz  un kādu informāciju un kādā vecumā mēs bērnam sniedzam.

"Ja neko nestāstīsiet par bioloģisko tēvu un aizliegsiet pilnīgi jebkādus kontaktus, tad kaut kad pienāks brīdis, kad viņa tomēr gribēs zināt un tas var izsaukt daudz dusmu un lieku spriedzi attiecībās. Ļoti bieži šāds brīdis pienāk pusaudžu vecumā. Šis posms pats par sevi nav viegls, tāpēc papildus spriedze nav vēlama. 

Noliedzot tēvu vai stāstot, cik viņš ir slikts, nozīmē noliegt daļu no viņas pašas un veicināt sajūtu, ka arī viņā ir ‘’sliktais’’ no tēva. 

Ja bērns neko nezina par kādu no saviem bioloģiskajiem vecākiem, tad ar laiku viņš sāks fantazēt, kāds varētu būt tētis, kuru viņš nepazīst. Parasti par vecāku, kurus nepazīst, veidojas idealizēts tēls. Reizēm var būt arī otrādi - tēls ir sliktāks, nekā ir īstenībā. Neviena no šīm fantāzijām nav veselīga bērna psihei. 
Svarīgi, lai ar laiku izveidotos kaut cik reāls priekšstats par bioloģisko tēvu. Apjausma, ka viņš nav ne dievs, ne nelabais. 

Realitātē jūsu meita bioloģiski ir sava tēva meita un daudz ko no viņa ir mantojusi. Noliedzot tēvu vai stāstot, cik viņš ir slikts, nozīmē noliegt daļu no viņas pašas un veicināt sajūtu, ka arī viņā ir ‘’sliktais’’ no tēva. 

Bērni, kurus audzina tētis, kas nav bioloģiskais tēvs, un kas zina, ka kaut kur tomēr ir arī bioloģiskais tētis, tomēr jūtas drošāki, jo nav ģimenē noslēpums un tabu tēma. 

Ja meitiņai šobrīd ir tikai 3 gadi, tad viņas vecumā pietiks zināt, ka kaut kur ir tāds īpašs cilvēks, kas ir tētis. Ja bērnam rodas  jautājums, kāpēc šis tētis nenāk ciemos, var atbildēt tā, kā ir patiesībā -  jūs nezināt, kādēļ neapciemo. Var arī pateikt, ka bioloģiskais tēvs, kuru var šajā situācijā saukt vārdā, ir slikti vai nepareizi rīkojies un tāpēc šobrīd ciemos nākt nedrīkst. Runājot par šo tēmu ar tik mazu bērnu, detaļas, kas tieši ir domāts ar sliktu rīcību, parasti nav nepieciešams atklāt. 

Vēlāk, kad meitiņa būs paaugusies, iespējams, ka viņa gribēs zināt saprast, kas tieši ir noticis. Tad arī varēsiet atklāt vairāk. Tēmas, kas ģimenē nav tabu un nav noslēpums, bērnus parasti interesē daudz mazāk. Ja pašlaik jūs dzīvojat mīlošā ģimenē, iespējams, ka interese par bioloģiskā tēva rīcību būs minimāla, tie var būt pāris jautājumi vien dažas reizes. Kad to, kas viņu interesē, būs noskaidrots, interese par nepazīstamo mazināsies.  Iespējams, ka kādreiz viņa vēlēsies satikties un pati izdarīt secinājumus, kāds ir viņas bioloģiskais tēvs. 

Runājot par šo tēmu ar bērnu, ir ļoti svarīgi, lai pati mamma jūtas droša, nebaidās un nemulst no bērna jautājumiem, tad arī bērns to uztvers dabiski un mierīgi.