Kā iepatikties vīra vai sievas vecākiem?
Kā uzvesties, lai iepatiktos izredzētā vecākiem? Un ko iesākt, ja tas neizdodas?
„Jāsaka, ka vidusceļa un padoma nav — vedekla vai znots vecākiem
iepatīkas vai arī neiepatīkas. Tas ir atkarīgs no katra subjektīvā
sprieduma,” atzīst psihoterapeite Vita Kārkliņa. „Ja vīramātei ir
priekšstats, kādai jābūt sievai un sievietei, viņa savā vedeklā
grib redzēt tieši tādu modeli, kādu izsapņojusi. Tieši tāpat ir ar
vīratēviem un znotiem. Ņemot vērā savu pieredzi un pieļautās
kļūdas, viņi savus bērnus grib pasargāt.” Diemžēl bieži vien vecāki
savus lolojumus cenšas sargāt no kļūdām, klusējot un nebrīdinot, tā
vietā darot visu iespējamo, lai attālinātu savu meitu vai dēlu no
otras pusītes. Taču savas bažas ar bērniem ir jāpārrunā, citādi var
ciest pieaugušā bērna un vecāku attiecības.
Ja vecāki nepieņem
„Mēs katrs attiecībās gribam saņemt, bet jāprot arī dot. Un, ja mēs
gribam saņemt no sava partnera vecākiem, jāsaprot, ko tieši šajās
attiecībās mēs gribam iegūt,” skaidro Kārkliņa. „Ļoti daudz ir
atkarīgs no tā, kādi ir partnera vecāki, jo tā ir cita paaudze.
Tāpēc jāsaprot, ka vecākajai paaudzei ir grūti pieņemt, ka arī
jaunajiem ir savas domas, viņiem ir grūti tās respektēt un
atbalstīt, tāpēc jābūt gatavam kompromisiem.”
Jāsaprot, ka vecākajai paaudzei ir grūti pieņemt, ka arī jaunajiem ir savas domas, viņiem ir grūti tās respektēt un atbalstīt, tāpēc jābūt gatavam kompromisiem.
Ieteicams veidot draudzīgas un savstarpēji cienošas attiecības
arī gadījumos, kad saprasties ar otras pusītes vecākiem ir ļoti
grūti. Protams, ir sāpīgi, ja neizdodas iepatikties un ja tiec
kritizēts, taču, iespējams, kādreiz vajadzētu pateikt, ka šāda
situācija tevi neapmierina un ka jūties aizvainots. Vārdi, kurus
teikt, varētu būt apmēram šādi: „ziniet, man šķiet, ka jūs mani
aizvainojat, un man tas sāp” vai arī „žēl, ka jūs nepamanāt arī
manas labās īpašības, jo es patiešām esmu vērtīga/-s jūs
dēlam/meitai”. To pateikt var būt ļoti grūti, taču noderīgi, jo par
savstarpējām attiecībām jārunā tieši. Sabiedrība ir izslāpusi pēc
labiem vārdiem, tāpēc nevajadzētu kautrēties teikt arī tos.
Otras pusītes attieksme
Minētajā situācijā ir svarīgi, kāda ir otras pusītes attieksme, jo,
ja pieaugušais bērns atrodas vecāku pusē, jaunajam ģimenes loceklim
izcīnīt savu vietu ģimenē ir ļoti grūti, gandrīz neiespējami. Tiesa
gan, speciāliste neizprot, kāpēc vīramāte/sievasmāte nevarētu atzīt
un novērtēt vedeklu/znotu. „Ja attieksme ir noraidoša, jāsaprot, ka
mēs nevaram pārveidot otru un viņa viedokli. Tāpat vajag
atcerēties, ka arī vecāki ir vīrieši un sievietes un nav tikai tēvi
un mātes. Arī viņiem ir savs priekšstats par vīrišķību un
sievišķību, un arī par seksualitātes lietām. Ja mēs to aizmirstam,
arī tas rada konflikta situācijas.”
Konsultēja Vita Kārkliņa, ģimenes
psihoterapeite