Pētījums: laimīgiem darbiniekiem ir laimīgas ģimenes. Un otrādi

Pētījums, kas tika publicēts žurnālā “Žurnāls par fizisko veselību” (“Journal of Occupational Health Psychology”) atklāj, ka darbinieka veiksmīga darba diena ietekmē mājas dzīvi, īpaši attiecības ar mīļoto cilvēku. Vēl jo vairāk - pozitīva darba un mājas dzīves mijiedarbība spēj mazināt dzīvesbiedra depresiju.

Pētījums: laimīgiem darbiniekiem ir laimīgas ģimenes. Un otrādi

FOTO: Shutterstock.com

Pētījums, kas tika publicēts žurnālā “Žurnāls par fizisko veselību” (“Journal of Occupational Health Psychology”) atklāj, ka darbinieka veiksmīga darba diena ietekmē mājas dzīvi, īpaši attiecības ar mīļoto cilvēku. Vēl jo vairāk - pozitīva darba un mājas dzīves mijiedarbība spēj mazināt dzīvesbiedra depresiju.

Pētījumā piedalījās 234 pāri. Visi šī eksperimenta dalībnieki bija strādājoši cilvēki, kuri ir vecāki, kā arī savu vecāku aprūpētāji.

 

Apmierinātība no darba uz mājām un no mājām uz darbu
Pētījumā tika atklāts, ka darbinieki, kuri saņem atbalstu no saviem priekšniekiem, kuriem tiek uzticēti vairāk pienākumu un tiek dota arī zināma brīvība, aiznes šo pozitīvo lādiņu no darba uz mājām. Tajā pašā laikā darbinieks, kurš jūtas laimīgs mājās un kuram ir skaidri pienākumi un loma mājās, nodod šo pozitīvo lādiņu kolēģiem, un ir spējīgs veikt darba pienākumus ar lielāku pārliecību, līdz ar to automātiski uzlabojas apmierinātība ar darbu.

 

Pārdzīvojam par mīļotajiem
Lai izmērītu, kā lomas ģimenē un darbā ietekmē viena otru - caur cilvēka garastāvokli, vērtību sistēmu, talantiem un uzvedību - Portlendas Universitātes pētniece Leslija Hammera (Leslie Hammer) intervēja strādājošus pārus divas reizes gada laikā. Pētniece noskaidroja, kā intervējamie piekrīt dotajiem apgalvojumiem, piemēram, “Prasības darbā ietekmē manu mājas un ģimenes dzīvi” un “Ja man ir bijusi laba diena darbā, es spēju daudz veiksmīgāk tikt galā ar dažādām situācijām mājas dzīvē”. Dalībnieki arī aprakstīja savu garastāvokli pēdējās nedēļas laikā, lai noteiktu iespējamus depresijas simptomus, piemēram, “Mani sarūgtināja lietas, kas mani parasti neapbēdina”.

Pētījumā tika atklāts, ka darbinieki, kuri saņem atbalstu no saviem priekšniekiem, kuriem tiek uzticēti vairāk pienākumu un tiek dota arī zināma brīvība, aiznes šo pozitīvo lādiņu no darba uz mājām.

Hammera skaidro, ka “tas, kas notiek ar vienu partneri, var jūtami ietekmēt viņa otru pusīti.” Piemēram, pētnieki atklāja, kad vīri piedzīvo augsta līmeņa ģimenes/darba pozitīvo balansu, viņu sievām tika novērota depresijas samazināšanās gadu pēc eksperimenta sākuma. Kad sievas piedzīvoja pozitīvu darba/ģimenes balansu, viņu vīriem depresijas pazīmes samazinājās. Kāpēc? Vīri un sievas pārdzīvo par savas otras pusītes pārdzīvojumiem.

Reklāma
Reklāma

 

Salīdzinot ar pozitīvo darba/ģimenes lādiņu, Hummera atklāja, ka darba/ģimenes konflikts, tas ir - kad darba pienākumi traucē ģimenes dzīvei – palielina depresijas simptomus. Līdz ar to, darbinieki un ģimenes, kas koncentrējas uz pozitīvo mijiedarbību vairošanu, spēj daudz efektīvāk uzvarēt depresijas pazīmes.

 

Ir arī citi pētījumi, kas analizējuši, kā cilvēki var paaugstināt darba/ģimenes pozitīvo mijiedarbību. Nesens pētījums, ko veica psihologs Jozefs Gruvats (Joseph Grzywacz) un Adams Batlers (Adam Butler), pierādīja, ka darbinieki, kuriem ir kontrole, vara, sociālās iemaņas un komplicēts darbs, piedzīvo augstāku darba/ģimenes pozitīvo mijiedarbību. No otras puses, cilvēkiem, kuriem ir ģimenes atbalsts un kuriem ir laimīgas ģimenes dzīves, ir augstāka darba/ģimenes pozitīvā mijiedarbība.

 

Avots: www.apa.org