Vai un kā bērns veicina vīrieša personības izaugsmi. Ārsta psihoterapeita viedoklis

Bērns patiesi veic korekcijas vīrieša dzīvē – viņam ir jauna iegūtā loma, jaunas izjūtas un pienākumi, kas var rosināt tēva tālāku personības attīstību. Taču, ja vīrietim pašam nebūs vēlmes pilnveidot savu personību, bērna piedzimšana pati par sevi to nepalīdzēs izdarīt.

Personības izaugsme ir process, kurā cilvēks spēj apzināties savas izjūtas, pieņemt tās, godīgi atbildēt uz jautājumu: „Ko es šobrīd jūtu?”, kritiski palūkoties uz situāciju no malas un meklēt risinājumu, ja tas nepieciešams. Tā ir atbildības uzņemšanās par pieņemtajiem lēmumiem, rīcību, kā arī vēlme attīstīties intelektuāli un nepārtraukti iegūt jaunas iemaņas, kas papildina cilvēka personību. Arī bērna ienākšana ģimenē ir jaunas atbildības uzņemšanās – mazulim piedzimstot, gan mammai, gan tētim ir jāpalīdz viņam attīstīties kā emocionāli veselai personībai, un tas ir iespējams, ja paši vecāki turpina augt kā personības. 

Cik labs ir jaunais tētis?

Vīrieša iesaistīšanās bērna dzīvē ir tiešā veidā atkarīga no iegūtās pieredzes ģimenē, kurā viņš ir uzaudzis. Vai tur bija tikai mamma vai tikai tētis, kā vecāki sadalīja pienākumus, kāda bija vecāku savstarpējā komunikācija. Ja vīrietis kā dēls nav piedzīvojis to, ka viņa tēvs ar viņu spēlējas, kopā priecājas, aprūpē un uzslavē viņu, tad, visticamāk, šādas pilnvērtīgas tēva-bērna attiecības viņš nevarēs automātiski nodot nākamajām paaudzēm. Attiecību veidošana ar bērnu nenotiek apzinātā līmenī, ja cilvēks nav guvis šādu pieredzi un nezina, kā rīkoties, kad mazulis raud, kad viņš vēlas samīļoties, – tas nenotiek intuitīvi. 

Vīrieša iesaistīšanās bērna dzīvē ir tiešā veidā atkarīga no iegūtās pieredzes ģimenē, kurā viņš ir uzaudzis. Vai tur bija tikai mammai vai tikai tētis, kā vecāki sadalīja pienākumus, kāda bija vecāku savstarpējā komunikācija utt. 

Vīrietis aug līdz ar bērnu

Ir dažādi veidi, kā ģimenē pārtraukt nepatīkamo pieredzes pārmantojamību no paaudzes paaudzē un nenodot to tālāk saviem bērniem. Tētis var mēģināt saprast savas izjūtas un censties ar tām tikt galā paša spēkiem. Otra iespēja ir doties pie ārsta psihosomatologa psihoterapeita. Jebkurā gadījumā ir jāsāk ar to, ka jāapzinās savas izjūtas, kuras piedzīvo brīdī, kad ģimenē ir ienācis bērns. Varbūt tās ir dusmas un aizvainojums, ka sieva vīram nevelta pietiekami daudz uzmanības, jo ir aizņemta ar mazuli. Varbūt ir bail kaut ko izdarīt nepareizi kontaktā ar mazo – ne tā pieskarties, nespēt nomierināt. Varbūt tā ir vainas izjūta, ka vīrietis par daudz strādā un ģimenei sanāk veltīt pārāk maz laika.

Lai kāda ir vīrieša iepriekšējā pieredze, viņš var kļūt par lielisku tēvu. Tas var nebūt viegli, var raisīties dažādas emocijas, tomēr tas ir daudz labāk nekā izvairīšanās no spēlēšanās ar bērnu, kopīgām sarunām vai jaunu piedzīvojumu meklēšanas. Jaunajam tētim, izdzīvojot līdz šim nezināmu pieredzi, uztraukums var būt liels. Šī jaunā pieredze bagātinās viņa personību.

Sieva kā atbalsts un iedrošinājums

Trauksme un bailes no nezināmā, pirmajam bērnam ienākot ģimenē, var būt lielas – nav zināms, kā mazuli turēt, mierināt, kā reaģēt uz viņa emocijām. Bērna raidītos impulsus mamma, visticamāk, apgūs ātrāk, taču tas nenozīmē, ka tēvs šo signālu nozīmi nespēs atpazīt. Pavadot vairāk laika kopā ar bērnu un saņemot iedrošinājumu un uzticēšanos no jaunās māmiņas, tētis lieliski varēs saprast, ko mazulis jūt un ko ar savām ķermeņa kustībām un grimasēm vēlas pateikt. Dažās ģimenēs tieši tētis ir tas, kurš spēj dziļāk un precīzāk izprast bērna vajadzības.

Viennozīmīgi sieva spēj iedrošināt vīrieti kā tēvu, taču arī viņas iepriekšējā pieredze ir ļoti svarīga – kādā ģimenē viņa piedzima un uzauga.

Viennozīmīgi sieva spēj iedrošināt vīrieti kā tēvu, taču arī viņas iepriekšējā pieredze ir ļoti svarīga – kādā ģimenē viņa piedzima un uzauga. Ja viņas mamma ir bijusi tāda, kura nav ļāvusi tēvam iesaistīties vai pieļāvusi tēva neiesaistīšanos, darījusi visu viena pati, nekad neko nav lūgusi, tad, visticamāk, tāda būs arī viņa pati, kura nezinās, kā savam partnerim palūgt palīdzību. Jāuzsver, ka šī rīcība nav apzināta, minētie procesi darbojas zemapziņas līmenī un konkrētā darbība nav ar nolūku neiesaistīt jauno tēti, bet tā ir iepriekšējā pieredze, kas tiek pārnesta uz vīru. 

Diviem cilvēkiem esot kopā un veidojot ģimeni, jāsaprot, ka katram ir sava bērnības emocionālā pieredze. Tie ir dažādi priekšstati par ģimeni. Būtisks ir jautājums, vai jaunie vecāki spēs savstarpēji vienoties un atrast kompromisu konfliktsituācijās. Nobriedusi personība ir tā, kura nebaidīsies izteikt savu viedokli, arī savas bailes un bažas par notiekošo. Savukārt otrs cilvēks spēs uzklausīt un reaģēt nevis ar pārmetumu vai nosodījumu, bet ar interesi un vēlmi izprast otru.

Raugoties no vīrieša prizmas, parādoties ģimenē bērnam, jaunajam tētim nevajadzētu būt problēmām pateikt, ka viņam nesanāk, ka ir bail, neizdodas. Taču, ja, piemēram, jaunajam tētim, kad viņš bija bērns, vecāki regulāri ir teikuši, ka viņam kaut kas neizdosies vai nesanāks, tad tas ir iesakņojies zemapziņā un atspoguļosies arī viņa kā tēva rīcībā pret bērnu. Tomēr vēlreiz jāatgādina, ka to ir iespējams mainīt, ja vien paši vecāki apzinās, ko viņi jūt, un vēlas kaut ko mainīt. 

Tēvu interesē tikai televizors un dators...

Dažkārt, kad dzīve uzņēmusi labi iestaigātu rutīnas taciņu, sievas mēdz žēloties, ka vīri, pārnākot no darba, atkrīt dīvānā pie televizora un neiesaistās ne mājas darbos, ne bērna aprūpē un rotaļās ar viņu. Nav nekā slikta reizi pa reizei paskatīties televīziju vai uzzināt ko jaunu internetā, atpūtināt ķermeni un prātu, bet, ja tas notiek regulāri un attaisnojoši racionalizētais iemesls ir – „esmu noguris”, tad būtu jāsāk analizēt savas darbības. Televīzijas skatīšanās ļauj atslēgties no realitātes, un, ja šāda vēlme ir teju katru dienu, tad tam ir kāds iemesls. Jautājums: kas šajā realitātē ir tāds, ar ko nav vēlmes saskarties? Attiecības ar sievu – varbūt ir aktualizējies kas tāds, kas pirms bērna piedzimšanas nebija būtisks? Iekšēji pārdzīvojumi, kurus cilvēks nezina, kā izteikt? Lai notiekošo izprastu un mainītu, ir vajadzīga motivācija. 

Kā rast motivāciju mainīties?

Ir jābūt vēlmei kaut ko mainīt. Piemēram, vīrieši, kuri auguši bez tēva, var pamēģināt, kā tas ir – spēlēties ar bērnu. Pirmajās reizēs noteikti būs satraukums un šķitīs, ka nekas nesanāk un vispār tam nav jēgas, taču var izrādīties, ka agrākā pieredze liedz tēvam saskatīt realitāti un to, ka viņam viss izdodas. Līdz pienāks viens brīdis, kad būs iespēja pieķert sevi pie domas – „Man izdodas, un ar bērnu spēlēties ir aizraujoši!”. Šādā brīdī jaunais tētis iegūst pozitīvu pieredzi, kas kalpos kā liels iedrošinājums turpināt iesākto komunikāciju ar savu atvasi un kļūt par vēl labāku tēvu. 

JAUTĀJUMI, LAI APZINĀTOS SAVAS SAJŪTAS

Lai kļūtu par labu tēvu un pilnveidotu savu personību, ir jāizprot savas emocijas, uzdodot sev šādus jautājumus:

1. Kas ir tas, ko es šobrīd izjūtu? Vai tās ir bailes, kauns, vainas izjūta, greizsirdība, skaudība, dusmas? Varbūt kādas citas izjūtas?

2. Kas ir veicinājis vai ierosinājis to, ko es šobrīd jūtu?

3. Ko es varu darīt ar šīm izjūtām? Kādas ir manas opcijas?

Šos jautājumus var pārfrāzēt un sev pajautāt: ko man nozīmē sieva, ko nozīmē bērns? Vai tas ir kaut kas, kas mani papildina, vai arī tas ir vajadzīgs, jo tā ir „pareizi”? 

Par žurnālu „Mammām un Tētiem”

Topošie un jaunie vecāki žurnālu „Mammām un Tētiem” bez maksas var saņemt Rīgas Dzemdību namā, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā, arī Preiļu, Madonas, Liepājas dzemdību nodaļās, kā arī „Mammamuntetiem.lv” birojā Rīgā vai apmeklējot pirmsdzemdību kursus „Gudro Sievu skolā” (adrese: Rīga, Brīvības iela 40; iekšpagalmā). Žurnālu var lejupielādēt internetā un lasīt viedtālruņos adresē www.mammamuntetiem.lv/zurnals. Lai šis izglītojošais žurnāls būtu pieejams pēc iespējas lielākam skaitam topošo un jauno vecāku, aicinām ārstu prakses pieteikties žurnāla „Mammām un Tētiem” ziemas numura saņemšanai, rakstot uz e-pastu: signe@mammam.lv.

Autore: Marta Bormane, Mammmamuntetiem.lv