Vīramātes. Kura no pieciem tipiem ir tavējā, un kā ar viņu saprasties?
Klasiskais stāsts – vīramātei un vedeklai ar saprašanos neveicas īpaši gludi. Protams, viss ir loģiski - kad gadiem iedibināto karalienes kārtību pilī sāk jaukt kaprīza princese, konflikti ir neizbēgami. Taču mums ir labas ziņas – abām dāmām ir iespējams saprasties, tikai jāiemācās uzturēt diplomātiskas attiecības.
Vīramāte – tā nav diagnoze, lai arī jaunajām vedekliņām reizēm šķiet tieši tā. Vīramāte ir pieauguša vīrieša māte, kurai ir tiesības saglabāt savu personību – kā jau mums visām. Sliktāk, ja tev trāpījies memmesdēliņš, kurš joprojām nespēj atrauties no savas mātes un joprojām emocionālā ziņā ir ieķēries viņas brunčos (un svarīgos lēmumos vispirms zvana mammai un konsultējas ar viņu, nevis ar tevi). Taču citos gadījumos viss ir daudz vieglāk.
Vīramātes un to tipi
To ir pilna buķete – no sirsnīgām vaļsirdīgām būtnēm, kuras atbruņo
ar savu atklātību, līdz rafinētām intrigu vērpējām ar liekulīgiem
smaidiem.
Patiesībā šī ir kā loterija – ja esi satikusi lielisku vīrieti,
viņam “komplektā” var nākt gluži negaidīta vecāku un radinieku
kombinācija.
1. Vīramāte – viņas augstība Māmulīte
Šā tipa vīramāte vienmēr un visur demonstrē sievišķīgu uzmanību.
Viņa mīl savus bērnus, vedeklas, znotus, bet jo īpaši – mazbērnus.
Starp citu, visas šeit nosauktās personas viņai šķiet ne
vecākas par pieciem gadiem, tāpēc katru mīļu brīdi “bērniem” ir
vajadzīgs kāds padoms – kā uzvesties, kur braukt, kā vārīt zupu, kā
ģērbties. Jo bērni taču to neprot! Un kas par to, ka “bērnam” ir
jau 30? Turklāt “bērni” nespēj tikt galā arī ar elementārām
sadzīves lietām, tāpēc māmiņa ieradīsies viņus apciemot, sakārtos
māju, izvārīs pusdienas un pārbaudīs, vai mazbērni ir izpildījuši
mājas darbus. Ideāli? Vai tu tā gribētu? Ņem gan vērā, ka šai
vīramātei dažkārt patīk arī kritizēt – viņa nelaidīs garām iespēju
pamācīt, ko tev darīt un kā pareizi dzīvot. Šai vīramātei
šķiet, ka katru mīļu brīdi "bērniem" (dēlam, meitai, vedeklai,
znotam, mazbērniem) ir vajadzīgs kāds padoms – kā uzvesties, kur
braukt, kā vārīt zupu, kā ģērbties.
Ko darīt?
Svarīgāk šajā gadījumā ir – ko nedarīt. Nevajag dusmoties un
strīdēties. Labāk pasaki sirsnīgu paldies par rūpēm un paskaidro,
ka jūs vairs neesat mazi bērni un paši tiekat galā ar sadzīves
lietām. Centies panākt pēc iespējas vairāk autonomijas – lai
vīramāte dzīvo pēc iespējas tālāk no jums. Kaut arī pozīcijas viņa
tik viegli negribēs zaudēt – būs gan asaras, gan žēlabas.
2. Vīramāte - līdere
Viņa ir radusi komandēt un turēt stingros grožos gan vīru, gan
bērnus. Dēls ir apprecējies? Viss kārtībā, stingri turēs arī
vedeklu. Šāda sieviete no sirds tic, ka viņa ir ģimenes galva un
tikai viņai pieder pēdējais vārds. Un nekādas pretimrunāšanas vai
strīdu. Pasarg Dievs! Šī sieviete saprot un novērtē tikai
lietišķu valodu, bet dažādas romantiskas atkāpes, žēlabas, mājieni
un aizplīvuroti teksti viņai šķiet vājuma pazīmes.
Ko darīt?
Psihologi iesaka, ka šādam ģenerālim brunčos labāk ir piekāpties.
Bet darīt to gudri. Atklāti pateikt, kam piekrīti, bet kam – ne.
Galvenais ir lietišķi likt galdā nopietnus argumentus. Lietišķu
valodu viņa saprot un novērtē, bet dažādas romantiskas atkāpes,
žēlabas, mājieni un aizplīvuroti teksti viņai šķiet vājuma
pazīmes.
3. Vīramāte – pusaudze
Ir sievietes, kuras tiecas būt mūžam jaunas, šāda mūžam jauna
vīramāte priecēs visu acis ar savu kopto un skaisto ārieni.
Meikaps, frizieris, manikīrs, pilates un joga, apģērbs no jauniešu
veikaliem… Visvairāk viņa baidās, ka sabiedrībā kāds nosauks par
omīti/vecmāmiņu, tāpēc mazbērni ir ieradināti saukt viņu vārdā. Ja
šī dāma joprojām aktīvi strādā, viņai patiešām nav sevišķi daudz
laika interesēties par dēla ģimeni – un tas ir pluss. Vēl jo vairāk
– pieskatīt mazbērnus. Visvairāk viņa baidās, ka sabiedrībā
kāds nosauks par omīti/vecmāmiņu, tāpēc mazbērni ir ieradināti
saukt viņu vārdā.
Ko darīt?
Neko. Viņai ir vajadzīgi tikai komplimenti par lielisko jaunavīgo
izskatu. "Anna, tu izskaties kā divdesmitgadniece! Tavām kājām tā
piestāv tā džemperkleita!"
4. Vīramāte – bērns
Viņa tēlo absolūti bezpalīdzīgas sievietes lomu. Reizēm
ekscentriska, teatrāla, ar tieksmi visu dramatizēt (“Vakar jau man
šķita – nu viss, es mirstu!”). Un tā viņa saka katru pirmdienu.
Kaut gan patiesībā viņa ir lieliskā formā, kaut arī dēlam jau no
mazotnes nemitīgi skandējusi, cik slima, vārga, saudzējama un
trausla viņa ir. Dēlam izaugot, viņi it kā apmainās lomām: viņa ir
maza meitenīte, bet viņš - lielais un spēcīgais
vīrs. Patiesībā viņai ir lieliska veselība, kaut arī dēlam jau
no mazotnes nemitīgi skandējusi, cik slima, vārga, saudzējama un
trausla viņa ir.
Ko darīt?
Ja gadījusies šāda vīramāte, vedeklas parasti nepriecājas. Un viņas
var saprast. Jo šāda sieviete ar savām neskaitāmajām iegribām
dažkārt var izsūkt visu enerģiju – aizved, atved, atnes, padod,
gribu to, man vajag šo, man ir auksti, man ir karsti, kāpēc vakar
nepiezvanījāt un tamlīdzīgi. Risinājums ir nospraust komunikācijas
robežas: tad mēs varam atbraukt, bet tad – ne. To mēs izdarīsim,
bet šo – nu nekādi. Mierīgi, pieklājīgi, bez liekiem tekstiem un
emocijām.
5. Vīramāte - konkurente
Viņa nekādi nespēj izšķirties no sava mīļā dēliņa. Vedekla viņai
šķiet briesmone, kas ieradusies atņemt viņas dēlu un visu viņa
īpašumu, tāpēc ir patiesi bīstama sieviete. Kaut arī patiesībā
vedekla ir īsts eņģelis – šā tipa vīramāti tas nepārliecina. Ja
viņa ir piekāpīga rakstura – tātad pelēka viduvējība bez sava
viedokļa. Ja atļaujas nepiekrist – tātad īsta haizivs. Šāda
vīramāte allaž tīši vai netīši sliecas pazemot savu
vedeklu. Šā tipa vīramātei vedekla šķiet briesmone, kas
ieradusies atņemt viņas mīļo dēliņu. Viņa atradīs mazāko iemeslu,
kā dēla sievai "iedzelt" vai viņu citādi atstumt malā.
Ko darīt?
Turēties pieklājīgā attālumā. Cīnīties ar viņu ir bezjēdzīgi, un
arī draudzēties diez vai izdosies. Reizēm dzīve iekārtojas tā, ka
vīramāte atrod sev kādu aizraujošu vaļasprieku – un tad enerģija
tik novirzīta uz citu pusi. Diemžēl šādas mātes audzināts dēls
bieži vien ir nenobriedis jaunietis (par spīti pasē ierakstītajam
dzimšanas gadam), un nobrieduša vīrieša cienīgus lēmumus no viņa
diez vai sagaidīsi.
Avots: www.kasjauns.lv