Vēlos šķirties no vardarbīgā vīra. Bet nespēju to izdarīt...

“Kā vieglāk pārciest šķiršanos? Vīrietis ir agresīvs un bieži lieto alkoholu, tāpēc bija vieglāk vienkārši izšķirties. Bet man tas sāp – redzēt viņu katru dienu un audzināt viņa divus bērnus. Citreiz galva sāk sāpēt un griezties. Es viņu mīlu, bet slikto ieradumu dēļ es nedrīkstu traumēt bērnus. Man ir 24 gadi, viņam – 40. Viņš nedomā, ka dzeršana, ārdīšanās ir prettiesiska. Viņš man saka – tu nevienam nebūsi vajadzīga ar diviem bērniem, tu esi neglīta, resna, viņš lamā bērnus, otrās attiecībās bērni esot labāki. Esmu noslēgusies, jau divas nedēļas neeju ārā. Kā atsākt dzīvot? Baidos no vientulības...”

Sievietes vēstulē aprakstītajā situācijā var redzēt, ka ģimenē dominē klasisks līdzatkarības modelis. Līdzīgi kā vīrietis ir atkarīgs no alkohola, sieviete emocionāli ir atkarīga no šī vīrieša. 

Vairāk par līdzatkarību lasi rakstā Mans vīrs — alkoholiķis. Es arī esmu atkarīga? 

Apjukums un nespēja dzīvot savu dzīvi ir tādēļ, ka sieviete līdz šim zināmā mērā ir dzīvojusi vīrieša dzīvi. Tādēļ pilnīgi saprotama ir sajūta par nespēju izšķirties – šķirties nozīmē daļēji zaudēt arī sevi. Par to liecina arī fizioloģiskās sajūtas – galvassāpes, reiboņi. Tā ir kā miršana pārnestā nozīmē – emocionāli un fiziski ir sajūta, ka dzīve ir apstājusies. Labāk līdz sāpēm zināms un it kā drošs modelis, nevis nezināma nākotne. 

Interesanti, ka līdzatkarīga sieviete jau sākotnēji izvēlas partnerus, kuri nekad neapmierinās viņas vajadzības. Viņa patstāvīgi dzīvo savu emocionālo vajadzības apmierināšanas deficītā. Tik jautājums, vai viņa pati savas vajadzības apzinās. Drīzāk jau ne. Un sieviete savu partneri neapzināti izvēlas tādu, kas nekad arī šīs vajadzības neapmierinās. Viņa izvēlas tādu, kura dzīvi dzīvot, lai viņu labotu. Liela nozīme ir arī sievietes vecāku pieredzei - daudzas izvēles sieviete izdara nepazinātā līmenī. 

Lai pārtrauktu attiecības, jābeidz domāt kategorijās – kā viņš vai viņa iztiks bez manis. 

Vai tiešām vēlos šķirties?

Sievietei pašai sev jāatbild – vai es patiešām vēlos šķirties, vai esmu tam gatava. Pieredze rāda, ka sievietes, lai cik sliktas būtu attiecības, ne vienmēr ir gatavas spert šo soli. Ja sieviete tam nav gatava, kopdzīve tās plašākajā izpratnē turpināsies -  pāris šķirsies, tiksies, beigs un atsāks. Kāpēc? Jo dažkārt sievietes piesaista tieši šī piesātinātā emocionālā gamma, kas pavada līdzatkarīgas attiecības. Dzīve kā seriāls. Jautājums – vai sieviete maz spētu dzīvot kopā ar nobriedušu vīrieti? Viņai šāds vīrietis visticamāk liktos garlaicīgs, būtu sajūta, ka dzīve ir neinteresanta un vienmuļa, bez emocionālā piesātinājuma, kas ir dzīvojot kopā ar atkarību pārņemtu cilvēku. Pastāv iespēja, ka sieviete pati provocētu skandālus un skandāliņus. Dzīvojot kopā ar atkarīgu cilvēku, nevar zināt, kāda izskatīsies katra diena. Tas nozīmē katru dienu būt vieglā uzbudinājuma stāvoklī, trauksmē. Citiem vārdiem – ir ko darīt, ir ar ko nodarboties, ir par ko pārdzīvot. Ir arī kāds, uz ko novelt visu atbildību. Ja sieviete patiešām vēlas šķirties, viņai jāmācās uzņemties atbildību par savu dzīvi, saviem lēmumiem. 

Viens otram vajadzīgi

Vīrietis vēstules autorei bieži saka – tu esi neglīta, tu nevienam nebūsi vajadzīga. Ko varam secināt? Arī viņš nav līdz galam gatavs pazaudēt esošās attiecības, arī vīrietim visticamāk ir nepieciešamas emocijas, ko sniedz kopdzīve, jo sieviete viņam arī sniedz visu nepieciešamo ērtai ikdienai – par bērniem, mājsaimniecību kāds parūpējas, iespējams, gatavo vakariņas un parūpējas par citiem komfortam nepieciešamiem jautājumiem. Līdz ar to nav jāuzņemas atbildība par savu dzīvesveidu. Rezultātā tomēr sanāk, ka viņi viens otru atbalsta katra vajadzībās. 

Pieaugušajiem, risinot savu attiecību problēmas, vajadzētu padomāt par bērniem – viņu mieru un labklājību. 

Alkoholisms turpināsies

Turpinoties vēstulē ieskicētajam attiecību modelim, ļoti liela iespēja, ka vīrietis nepārstās kļūt alkoholiķis, jo vienkārši nav tādas vajadzības. Iedomājieties – vīrietis dzer, bet sieviete dara visu, lai citi par to neuzzinātu. Piemēram, darba devējam aizbildinās, ka vīrietis saslimis, sakopj drēbes, lai vīrietis izskatītos akurāti, rūpējas, lai kaimiņi neko nepamana, iedod zāles, ja sāp galva pēc dzeršanas. 

Kam jānotiek, lai šādās attiecībās pa īstam notiktu kādas radikālas pārmaiņas?

Ikvienam cilvēkam ir savs pēdējais piliens, pēdējais punkts, līdz kam nolaižas. Vien jāpiezīmē, ka līdzatkarīgās attiecībās sievietei ir ļoti zema pašapziņa, līdz ar to zemākais punkts ir ļoti zemu. Bet kaut kur tomēr tas ir. Kamēr sievietei ir ilūzijas par to, ka attiecībās ir iespējams veikt pozitīvas izmaiņas vai arī ir iespējams mainīt otru cilvēku, tikmēr viņa nespēs pieņemt galīgu lēmumu par labu kopdzīves šķiršanai. Kad kāds no pāra pa īstam sapratīs, ka šādi nav iespējams nodzīvot visu dzīvi, šķiršanās ir neizbēgama, un katram būs jāuzņemas atbildība par sevi. Lai pārtrauktu attiecības, jābeidz domāt kategorijās – kā viņš vai viņa iztiks bez manis. 

Visam pa vidu bērni

Pieaugušajiem, risinot savu attiecību problēmas, vajadzētu padomāt par bērniem – viņu mieru un labklājību. Taču – diemžēl līdzatkarīgām sievietēm un atkarīgiem vīriešiem šādi aicinājumi maz palīdz. Jo bērni “nav jāglābj”, tādēļ viņi ir aizbīdīti “otrā plānā”. Un diemžēl šāds attiecību modelis pašlaik tiek nodots arī tālāk bērniem. 

Atbalsta grupas

Līdzatkarīgām sievietēm noteikti var palīdzēt citu līdzatkarīgu sieviešu grupas, kur sievietes var dalīties ar savu pieredzi. To darīt nav viegli, jo jāsaskaras ar milzīgu kaunu, līdzatkarīgām sievietēm ir grūti atzīt, ka neesmu bijusi pietiekami laba, lai manītu vīrieti. Ir grūti pieņemt, ka neviens nevienu nevar mainīt. Izmaiņas cilvēkā ir katra paša lēmums. Taču līdzatkarīgām sievietēm otra mainīšana ir motīvs, kādēļ veidot attiecības. Ir grūti apzināties, ka es varu būt pietiekami laba sev, gana laba mamma saviem bērniem. Un tas ir liels darbs ar sevi. 

Ko darīt, ja pieņemts lēmums šķirties?

• Fiziski aiziet prom (pārcelties uz dzīvi citur).
• Kad rodas paģiru sindroms un ļoti gribas atpakaļ, atrast cilvēkus, kuriem var uzticēties un kuri var sniegt emocionālu atbalstu krīzes pārvarēšanai, lai sieviete neaiziet atpakaļ. Līdzīgi kā alkoholiķiem.
• Atrast nodarbošanos sev, tādējādi veidojos savu dzīvi.
• Strādāt ar sevi, pilnveidoties. Lasīt grāmatas par sevis pilnveidošanu, trenēties šīs prasmes pielietot. Ja sieviete nestrādās ar sevi, visticamāk nākamās attiecības izveidos līdzīgas.
• Apzināties savas vajadzības. Svarīgi apzināties, ko hroniski nav saņēmusi un nesaņem. Un tikai tad viņa spēs veidot nobriedušas attiecības.
• Jāmīl sevi un jāgrib dzīvot savu dzīvi. Sevis mīlēšana nozīmē vai es spēju būt pati ar sevi, vai esmu mierā ar sevi, bet tas nenozīmē, ka man nepatīk tikties ar cilvēkiem. Tomēr esmu pašpietiekama arī ar sevi. Nereti līdzatkarīgās sievietes par savu partneru iepazīšanu saka – vēlējos palīdzēt, nolēmu, ka viņš ir pārāk labs, lai nodzertos. Ir svarīgi šādus aspektus apzināties, lai nākotnē no šādām kļūdām izvairītos.