Stikla iepakojums

Stikls dabā nenoārdās, tomēr stikla atkritumi nav videi bīstami, jo sastāv pamatā no smiltīm, sodas un kaļķakmens, bet var kaitēt veselībai, piemēram, pludmalē sagriežoties uz sadauzītas stikla pudeles. Stikla ražošana ir dārga un energoietilpīga, tāpēc tā izstrādājumi jāizmanto iespējami ilgāk.
 
Lietotais stikls tiek izmantots jaunu stikla izstrādājumu ražošanā. Ražojot stikla izstrādājumus, ekonomiski izdevīgi ir pievienot līdz 30% lietoto stiklu. Pirms izmešanas stikla tara jāizskalo. Citādi pārtikas paliekas sāks bojāties un no konteineriem var izplatīties nepatīkama smaka.
 
Ir caurspīdīgs un krāsains stikls, tas atkarīgs no pievienoto minerālu daudzuma.  Brūnu stiklu iegūst, pievienojot dažādus dzelzs savienojumus, zaļu — magniju un hromu, opāla nokrāsas — fluora savienojumus. Visvairāk lieto brūno un zaļo stiklu. Kosmētikas un medicīnas industrijā izmanto zilu un necaurspīdīgu stiklu dažādās krāsās.
 
Stikla iepakojuma pozitīvās īpašības:
•    izturīgs pret deformāciju (var sakraut vienu uz otra nedeformējot);
•    pēc iepildīšanas to var hermētiski apstrādāt;
•    caurspīdīgums ļauj pircējam ieraudzīt preci;
•    stikla iepakojumu var izmantot atkārtoti.

Stikla iepakojuma negatīvās īpašības:
•    stikls ir trausls materiāls;
•    nav izturīgs pret triecieniem;
•    nav izturīgs pret krasu temperatūras maiņu;
•    stikla iepakojums ir smags.

Materiāls tapis ar biedrības Latvijas zaļā josta atbalstu.