Azbests

70.–80. gados tika atklāts, ka azbesta šķiedras un putekļi var atstāt bīstamu ietekmi uz cilvēka veselību un dzīvību. Azbestam piemīt specifiska īpašība — spēja dalīties elastīgās, izturīgās šķiedrās. Nelielo izmēru dēļ šīs šķiedras ilgstoši nenosēžas. Pētījumi liecina, ka azbesta šķiedras gaisā var saglabāties pat 80 stundas pēc darba veikšanas. Problēmas rodas tad, ja šīs šķiedras nonāk gaisā un cilvēks tās ieelpo. Sīkās azbesta šķiedras novājina cilvēka imūnsistēmu. Biežākās azbesta izraisītās slimības ir azbestoze (saistaudu veidošanās plaušās), plaušu vēzis un mezotelioma (ļaundabīgs plaušu plēves vai vēderplēves saistaudu audzējs). Azbests var izraisīt arī barības vada, balsenes, kuņģa, resnās un taisnās zarnas audzēju. Visas šīs slimības parasti attīstās ilgā laika periodā — 15, pat 30 gadus pēc pirmās saskares ar azbestu. Azbesta izraisītās slimības nav ārstējamas.
 
Taču tas vien, ja mājai ir šīfera jumts, vēl nenozīmē, ka cilvēku veselībai un videi tiks nodarīts kaitējums. Arī jumtu noņemot, iespējams izvairīties no azbesta bīstamās iedarbības. Azbestu saturošie materiāli atstāj kaitīgu ietekmi uz cilvēku veselību un uz apkārtējo vidi tikai tad, ja, ar tiem strādājot, netiek ievērotas darba drošības un vides aizsardzības prasības.
 
Normatīvajos aktos noteikts, ka 10 dienas pirms darbu sākšanas (piemēram, šīfera jumta noņemšanas) Darba inspekcijā jāiesniedz iesniegums, kurā aprakstīts demontāžas darba plāns. Pirms demontāžas darbu sākšanas darbinieki jāapmāca, kā strādāt ar azbestu saturošajiem materiāliem.
 
Tas nozīmē tikai to, ka parasto jumta šīferi, kas satur azbestu, nav ieteicams izmantot, piemēram, piemājas ceļa bedru aizbēršanai. Automašīnas, kas braukās tam pāri, tikai veicinās sīko daļiņu pacelšanos gaisā.
 
Azbesta atkritumi patlaban tiek glabāti tikai Saldus rajona Brocēnu pagasta Dūmiņos. Lai nodotu šīferi, kas palicis pēc jumta nomaiņas, sazinies ar valsts SIA Vides projekti vai ar Brocēnu pagasta Dūmiņiem.

Materiāls tapis ar biedrības Latvijas zaļā josta atbalstu.