Profesors: daudzu Latvijas senioru problēma ir nekā nedarīšana un žēlošanās
“Latvijā ir daudz radošu, azartisku un sportisku senioru, tomēr liela daļa ir arī tādi, kas pēc pensijas vecuma sasniegšanas ieslīguši nekā nedarīšanā un aizrāvušies ar sevis žēlošanu,” teic profesors, gerontologs un senioru festivāla “Zelta ritmi” vēstnesis Jānis Zaļkalns.
“Viena no lielākajām daudzu Latvijas senioru problēmām ir gaušanās
– notiek kavēšanās atmiņās, cik grūts bijis mūžs. Tā vietā taču
varētu pasākt tik daudz, jo pienācis pensijas vecums un ir daudz
brīva laika. Tomēr ne viens vien izvēlas nekā nedarīšanu un
žēlošanos, un tas ir gala sākums,” savus novērojumus vairāk nekā 15
darba gadu laikā, strādājot ar senioriem, atklāj gerontologs Jānis
Zaļkalns. Iedvesmojošais profesors ir arī senioru festivāla “Zelta
ritmi” vēstnesis, jo uzskata – senioriem Latvijā ir
nepieciešams uzmundrinājums un aicinājums novecot skaisti un dzīvot
pilnvērtīgi neatkarīgi no vecuma. “Īpašs festivāls vecākajai
paaudzei noteikti ir viens no veidiem, kā aicināt ieviest pozitīvas
pārmaiņas savā dzīvē.”
Ir jāturpina savu fizisko un mentālo resursu trenēšana, jāuztur savs radošums.
“Lielai daļai senioru problēma ir arī nerūpēšanās par savu veselību
– to nevar uzticēt ārstam, sakot, ka nodod visu speciālista rokās.
Pašam ikdienā ir jārūpējas par savu veselību, turklāt ne tikai
sirmā vecumā, bet visas dzīves laikā, jo vecumdienas ir “summa
summarum” (gala rezultāts – no latīņu val.) visai dzīvei. Jo agrāk
cilvēks sadzird un sāk likt lietā veselīga dzīvesveida ieteikumus,
jo lielākas garantijas, ka viņš novecos skaisti un dzīvos
pilnvērtīgi arī vecumdienās. Aktīvi var novecot tikai tas, kurš to
vēlas – nevar palīdzēt ne valsts, ne sabiedrība, ne arī kāds cits.
Tāpēc iesaku – dari, cik vari, bet ne mazāk,” rekomendē
profesors.
Viņš norāda, ka diemžēl daudzi izvēlas nedarīt – sāk čīkstēt,
ģimene savu senioru sāk aprūpēt, apčubināt, visu paveikt viņa
vietā, un rezultātā izdarīts lāča pakalpojums. “Nedrīkst pieļaut
atkarības lomas pieņemšanu – viss tiek izdarīts seniora vietā, un
viņam tas iepatīkas. Turklāt šī atkarības loma iepatīkas ne gadu
vai mēnešu, bet gan dienu laikā! Šādi pats cilvēks izņem sev no
rokām instrumentāriju, lai pēc iespējas ilgāk spētu būt neatkarīgs,
autonoms – spējīgs pats par sevi parūpēties. Vecumdienās, kad vairs
nav jārisina globālas lietas, svarīgi ir visas darba dzīves laikā
iekrātās iemaņas un prasmes pārnest uz savu mazo pasaulīti un
izmantot tur. Ir jāturpina savu fizisko un mentālo resursu
trenēšana, jāuztur savs radošums,” uzskata gerontologs, senioru
festivāla “Zelta ritmi” vēstnesis Jānis Zaļkalns.