Profesors: daudzu Latvijas senioru problēma ir nekā nedarīšana un žēlošanās

“Viena no lielākajām daudzu Latvijas senioru problēmām ir gaušanās – notiek kavēšanās atmiņās, cik grūts bijis mūžs. Tā vietā taču varētu pasākt tik daudz, jo pienācis pensijas vecums un ir daudz brīva laika. Tomēr ne viens vien izvēlas nekā nedarīšanu un žēlošanos, un tas ir gala sākums,” savus novērojumus vairāk nekā 15 darba gadu laikā, strādājot ar senioriem, atklāj gerontologs Jānis Zaļkalns. Iedvesmojošais profesors ir arī senioru festivāla “Zelta ritmi” vēstnesis, jo uzskata – senioriem Latvijā ir nepieciešams uzmundrinājums un aicinājums novecot skaisti un dzīvot pilnvērtīgi neatkarīgi no vecuma. “Īpašs festivāls vecākajai paaudzei noteikti ir viens no veidiem, kā aicināt ieviest pozitīvas pārmaiņas savā dzīvē.”

Ir jāturpina savu fizisko un mentālo resursu trenēšana, jāuztur savs radošums.

“Lielai daļai senioru problēma ir arī nerūpēšanās par savu veselību – to nevar uzticēt ārstam, sakot, ka nodod visu speciālista rokās. Pašam ikdienā ir jārūpējas par savu veselību, turklāt ne tikai sirmā vecumā, bet visas dzīves laikā, jo vecumdienas ir “summa summarum” (gala rezultāts – no latīņu val.) visai dzīvei. Jo agrāk cilvēks sadzird un sāk likt lietā veselīga dzīvesveida ieteikumus, jo lielākas garantijas, ka viņš novecos skaisti un dzīvos pilnvērtīgi arī vecumdienās. Aktīvi var novecot tikai tas, kurš to vēlas – nevar palīdzēt ne valsts, ne sabiedrība, ne arī kāds cits. Tāpēc iesaku – dari, cik vari, bet ne mazāk,” rekomendē profesors.

Viņš norāda, ka diemžēl daudzi izvēlas nedarīt – sāk čīkstēt, ģimene savu senioru sāk aprūpēt, apčubināt, visu paveikt viņa vietā, un rezultātā izdarīts lāča pakalpojums. “Nedrīkst pieļaut atkarības lomas pieņemšanu – viss tiek izdarīts seniora vietā, un viņam tas iepatīkas. Turklāt šī atkarības loma iepatīkas ne gadu vai mēnešu, bet gan dienu laikā! Šādi pats cilvēks izņem sev no rokām instrumentāriju, lai pēc iespējas ilgāk spētu būt neatkarīgs, autonoms – spējīgs pats par sevi parūpēties. Vecumdienās, kad vairs nav jārisina globālas lietas, svarīgi ir visas darba dzīves laikā iekrātās iemaņas un prasmes pārnest uz savu mazo pasaulīti un izmantot tur. Ir jāturpina savu fizisko un mentālo resursu trenēšana, jāuztur savs radošums,” uzskata gerontologs, senioru festivāla “Zelta ritmi” vēstnesis Jānis Zaļkalns.