Septiņu bērnu mamma: “Pēc ceturtā bērna atveras otrā elpa”

Bērni – tas vienkārši ir forši

Vienmēr, kad ģimenē ir kupls bērnu pulciņš, rodas jautājums, vai visi maz ir plānoti. Varbūt iemesls ir reliģiskā pārliecība vai pats banālākais negadījums? “Nē, tik daudz bērnu es sākumā neplānoju. Trīs šķita pilnīgi pietiekami,” skaidro Kristiāna. “Kad atklāju, ka man būs ceturtais mazulis, biju tādā šokā, ka pat apraudājos. Tomēr, kad ceturtais piedzima, pēkšņi sapratu, cik bērni ir forši, kā pareizi ar viņiem apieties, kā audzināt un ka tas nemaz nav tik grūti. It kā atvērās otrā elpa. Vispār esmu to novērojusi arī citām daudzbērnu mammām, ka tieši ceturtais mazulis ir tāda kā robežšķirtne, kad mamma atslābst un zina, ko un kā ar bērniem darīt, kā audzināt.”

Dzīve un sadzīve

Kuplajā ģimenē katrs, izņemot mazo bērnudārznieku, kurš vēl ir sava ceļa meklējumos, ir cieši saistīti ar mūziku. Jaunākās meitenes spēlē mūzikas instrumentus. Ģimenes mazajā orķestrī pārstāvēts fagots, arfa, oboja, čells, vijole un, protams, arī klavieres, kuras spēlē mamma. Muzikālais novirziens izvēlēts mērķtiecīgi. Mūzika ir svarīga gan motorikas attīstībai, gan loģikas un matemātiskās domāšanas veicināšanai. Lielā māsa Elvīra ir profesionāla baletdejotāja. Viņa veido horeogrāfiju, strādā Luksemburgā un dažus mēnešus gadā atgriežas Latvijā, lai strādātu pie šovu un reklāmu projektiem. Kamēr mamma rūpējas, lai bērnus izvadātu pa skolām, pulciņiem un dažādām nodarbībām, tēta loma ģimenē ir tradicionāla – viņš “velk mamutu”, proti, nodrošina kuplo ģimeni ar iztiku. Kad tētim ir brīvs laiks, visbiežāk tas ir brīvdienās, ģimene ar bērniem dodas makšķerēt un vēžot Latvijas ezeros.

Datoriem – nē

Laikā, kad viedtālrunis un planšete bērnam tiek iedoti rokās pat agrāk, nekā viņš iemācās staigāt, Tēbergu ģimenē šajā jautājumā valda strikta politika – jo vēlāk, jo labāk. Līdz desmit gadu vecumam bērni šajā ģimenē pie datora netiek vispār nekad. Šis ir laiks, kad bērns mācās draudzēties, komunicēt, strīdēties un salīgt, lasīt grāmatas un dauzīties. Datorā viņam nav ko darīt! “Datoru nokavēt nevar. Vecākās meitas pie datora tika tikai desmit gadu vecumā un pašlaik gan programmē, gan tiek galā ar visu, kas jāzina skolā jaunietim. Var nokavēt vijoles spēles uzsākšanu un fiziskās aktivitātes, bet ne jau sēdēšanu pie datora.”

Kopīgas darīšanas un pienākumi

“Mēs katru rītu visi kopā ēdam brokastis, tad visi kopā braucam uz Rīgu no Slokas, kur dzīvojam. Skolas un man darbs ir Rīgā (Kristiāna strādā policijā par tulci – aut.). Tad vakarā visi kopā sēžamies mašīnā un braucam mājās. Pa ceļam mēs izrunājam, kurš kādus mājas pienākumus veiks,” stāsta mamma. “Kura meita gatavos vakariņas, kura izkarinās izmazgāto veļu, kura savāks māju un izslaucīs grīdu. Protams, ne vienmēr viss ir tik gludi – gadās gan strīdi, gan tielēšanās, ka vēl ir arī mājas darbi un instrumenta spēlēšana, bet kopumā darbus sadalām pēc konkrētās dienas vajadzībām, un katrs dara to, kas jādara.”

Dzimšanas dienas katru mēnesi

Tā kā ģimene ir kupla, tad dzimšanas dienas un vārdadienas sanāk svinēt visu cauru gadu. Piemēram, jūlijā Tēbergu ģimenē ir trīs dzimšanas dienas. Tāpēc mēnešos, kad ir iekritušas vairākas dzimšanas vai vārdadienu svinības, ģimene rīko lielākas balles. “Tieši tajā dienā, kad ir dzimšanas diena, jubilārs saņem torti ar svecītēm. Lielais pasākums šajā dienā nav obligāts. To rīkojam atsevišķi, ņemot vērā katra bērna draugu loku, raksturu un vēlmes. Piemēram, trīspadsmitgadīgā Estere katru gadu ar draudzenēm dodas uz akvaparku, citas māsas ar draudzenēm izvēlas viņas interesējošas aktivitātes.”

Kupla ģimene prasa daudz resursu, atzīst Kristiāna, bet pareiza laika plānošana, gudri organizēta loģistika un stingra disciplīna ir tas, kas bērniem ļauj izaugt drošiem un pārliecinātiem par sevi, bet vecākiem – atrast laiku arī atpūtai un savām vajadzībām.