Vecāki ar bērniem vienā valstī, vecvecāki – otrā. Kā veidot attiecības?

Daudzas ģimenes piedzīvo situāciju, kad vecāki ar bērniem dzīvo vienā valstī, bet vecvecāki – otrā. Un tālāk ir iespējami divi scenāriji – paaudzes vai nu pavisam attālinās un atsvešinās, pazaudējot kontaktu, vai arī dara visu, lai attiecības ne tikai noturētu iepriekšējā līmenī, bet pat uzlabotu. 

Senos laikos attiecību veidošana bija salīdzinoši vienkāršāka, jo vairākas paaudzes dzīvoja cieši kopā – varbūt pat vienā mājā. Tādos apstākļos tuvas attiecības starp mazbērniem un vecvecākiem veidojās gluži dabiski. Taču mūsdienās šim jautājumam jāpievērš īpaša uzmanība, uzsverot, ka liela nozīme ir mazbērnu vecākiem jeb vecvecāku bērniem, jo šajā gadījumā vidējā paaudze ir tā, kura vistiešākā veidā ietekmē bērnu attieksmi pret cilvēkiem un attiecībām ar viņiem.
Kā liecina “Amigo iniciatīvas “Laimīgām ģimenēm veiktais pētījums”” par attiecību uzturēšanu ģimenē, vecākajai paaudzei pietrūkst tieša kontakta ar saviem pēcnācējiem. Par galveno traucēkli ciešākas saiknes veidošanā pieaugušie bērni uzskata laika un kopīgu interešu trūkumu, kā arī kopš bērnības ielaistās attiecību problēmas, kas radījušas atsvešinātības sajūtu. Labā ziņa ir tā, ka nekad nav par vēlu attiecības izvērtēt un mainīt uz labu. Arī tad, ja mīļie dzīvo katrs savā valstī. 

Sazvanīšanās un sarakstīšanās
Lai attiecības būtu pēc iespējas ciešākas, ieteicams darīt visu iespējamo, lai starplaikos no viena apciemojuma līdz nākamajam uzturētu ar viņiem kontaktu. Jūs varat ieviest sazvanīšanās pēcpusdienas. Varat izmantot dažādas saziņas programmas, piemēram “Skype” vai “WhatsApp”. Ja vecvecāki sākotnēji pretojas mūsdienu tehnoloģiju ieviešanai viņu ikdienā, atrunājoties, ka ir par vecu, lai apgūtu jaunas lietas, palīdziet viņiem, ierādot, ka patiesībā šīs lietotnes ir ļoti vienkāršas un ērti lietojamas. Ir saprotami, ka vecākās paaudzes cilvēki baidās no jaunām lietām, taču ģimenes atbalsts var izrādīties ļoti noderīgs. Tālrunis un dažādas lietotnes ir parocīgas lietas, bet nenovērtējiet par zemu ar roku rakstītu vēstuļu sūtīšanu, kas vecvecākiem ļoti patiktu. Jūs, visticamāk, būtu pārsteigti, uzzinot, ka vecvecāki ir saglabājuši visas vēstules, ko esat tiem ir rakstījuši. Vēstules var lasīt un pārlasīt, un ar mīlestību glabāt. Tāpēc katrā ziņā aizrakstiet viņiem!

Dažkārt pieaugušie bērni, runājot par atsvešinātām attiecībām ar vecākiem, min kopīgo aktivitāšu trūkumu – vecvecāki nevēlas vai nespēj tikt līdzi jaunajiem. Taču dažkārt tas ir tikai aizbildinājums.

Tikšanās klātienē
Ikvienu attiecību veidošana ir darbs, kas prasa uzmanību, koncentrēšanos, zināmu plānošanu. Ja tavi vecāki dzīvo citā valstī, jūs varētu plānot regulāru vecvecāku apciemošanu vai pat parūpēties, lai viņiem ir iespēja aizbraukt pie jums. Ja šādus braucienus plāno laikus, biļešu iegāde būs ekonomiski izdevīga, tāpat būs iespēja laikus izplānot, ko šādās tikšanās reizēs darīt. (Lieliskas idejas kopīgai laika pavadīšanai var meklēt ŠEIT.) Plānojot un organizējot tikšanās jūs arī bērniem rādīsiet labo piemēru un palīdzēsiet veidot savstarpējās attiecības ar vecvecākiem. 

Vecvecākiem tuvas tēmas
Svarīgi ir ne tikai formāli kontaktēties sazvanoties un satiekoties, bet arī būt patiesi ieinteresētiem. Jūs varat risināt ar vecvecākiem sarunas par jautājumiem, kas viņiem ir aktuāli. Kā viņi jūtas? Ko viņi ir darījuši? Dažkārt veci cilvēki labprāt runā par pagātni. Pavaicājiet, kāda bija dzīve viņu jaunībā. Kāds bija tavs tētis vai mamma, kad bija vēl bērns? Interesanti ir šos atmiņu stāstus fiksēt. Kas zina – varbūt pamazām izveidosiet savas dzimtas grāmatu! Taču neaizmirstiet, ka vecvecākus arī ļoti interesē savu bērnu un mazbērnu dzīve, īpaši, ja esat tālumā. Viņus noteikti interesē salīdzināt vietējās ziņās dzirdēto informāciju par norisēm jūsu ģimenes mītnes zemē ar to, ko paši esat tur piedzīvojoši. Stāstot viņiem par to, ko darāt un piedzīvojat, jūs ļaujat viņiem būt līdzdalīgiem un iesaistītiem. Interesanti, ka komunikācijā vecvecāks un mazbērns ir ideāli piemēroti viens otram, jo gados vecāks cilvēks paliek lēnīgāks, savukārt mazs bērns ir lēnīgs savā domāšanā, kaut ari fiziski ir ātrs un veikls. Līdz ar to viņi var kļūt par lieliskiem sarunu biedriem.

Kopīgas aktivitātes un dzimtas saišu stiprināšana
Dažkārt pieaugušie bērni, runājot par atsvešinātām attiecībām ar vecākiem, min kopīgo aktivitāšu trūkumu – vecvecāki nevēlas vai nespēj tikt līdzi jaunajiem. Taču dažkārt tas ir tikai aizbildinājums. Ir tik daudz lietu, kur iesaistīties var visi – gan izbraucienā pie dabas, gan foto sesijā, gan dārza piknika organizēšanā. Arī kopīga darbu darīšana dzimtas mājās ir lielisks veids, kā būt kopā un radīt stipras dzimtas sajūtu. Geštaltterapeite Aija Baha-Velvele stāsta: “Vecvecāki ir tie, ar kuru starpniecību mēs varam nodot bērnam sajūtu, ka mums ir saknes, ka mums ir stipra ģimene, ka mēs visi esam vienoti, ka šī sirds un dvēseles ķēdīte – vecvecāki, vecāki, bērni, turpināsies arī tad, kad mazie cilvēki būs izauguši un paši nodibinājuši ģimenes. Tas ir svarīgs mantojums, kuru nevar nopirkt ne par kādu naudu, tāpēc nekad nevajag novērtēt to par zemu!”