Kompostējamie atkritumi
Latvijā aptuveni puse no sadzīves atkritumiem ir bioloģiski sadalāmie (BS) sadzīves atkritumi. Tie ir organiskie atkritumi, kuru sadalīšanos nodrošina mikroorganismu darbība. Neatbilstoši apsaimniekoti BS atkritumi var piesārņot gruntsūdeņus un veicināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izdalīšanos. Pie bioloģiski sadalāmiem organiskiem atkritumiem var pieskaitīt tādus atkritumus kā virtuves pārtikas atkritumus, dārzeņu un augļu atkritumus, tējas, kafijas biezumus, vecus augus, puķes, nopļautu zāli, koka lapas, zariņus.
FOTO: Edijs Pālens, http://www.edijsfoto.lv/
Komposts augiem palīdz augt bagātīgiem.
Lasītākais
Atdalītos BS atkritumus kopā ar papīra maisiņu vai ietītus
papīrā ievieto speciālā bioatkritumu konteinerā. Tas parasti ir
brūnā krāsā un izveidots tā, lai būtu piemērots šādu atkritumu
savākšanai. BS atkritumu savākšanas konteiners nodrošina tā satura
vēdināšanu atkritumu uzglabāšanas veidā.
BS atkritumus var izmantot sava komposta veidošanai. Lai tas
izdotos, svarīgi ir radīt līdzsvaru starp zaļo masu (zāle, dārzeņu,
puķu atliekas) un brūno masu (sīki zariņi, saknes, salmi). Labam
kompostam ir vajadzīgs gaiss, citādi sāksies pūšana, nevis
trūdēšana. Tādēļ, veidojot komposta kaudzi, nevajadzētu to
sablīvēt, jo mikroorganismi darbojas tikai gaisa klātbūtnē.
Speciālisti iesaka vienā kārtā likt dārzeņu mizas, tad no dārza
savāktās lapas, tad nopļauto zāli, tad atkal savāktās lapas. Lai
kompostā gaisa patiešām būtu pietiekami, papildus vismaz divas trīs
reizes gadā komposta kaudze jāpārcilā vai jāpārrok. Kompostam
svarīgs arī mitrums. Ja komposts būs pārāk sauss, augi netrūdēs,
taču tas nedrīkst būt arī pārāk mitrs.
Materiāls tapis ar biedrības Latvijas zaļā josta atbalstu.
.jpeg-804x536.jpg)
