Kardiologu ieteikumi, kā uzlabot veselību pēc infarkta un kā izvairīties no atkārtota infarkta

Liela nozīme ir cilvēka līdzestībai, ievērojot vairākus nosacījumus atlabšanas periodā – izmaiņas dzīvesveidā un pedantiska medikamentu lietošana atbilstoši ārstu norādījumiem. Mūsdienās cilvēki pēc miokarda infarkta lielākoties var sekmīgi atlabt un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. 

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītaja Iveta Mintāle: “Lai arī infarkts ir iemesls daļai cilvēku pievērsties veselīgam dzīvesveidam, statistika liecina, ka daudzi arī pēc infarkta neatmet kaitīgos ieradumus, neseko veselības rādītājiem un neievēro ārsta norādījumus par medikamentu lietošanu. Pētījums** par cilvēku ieradumiem pēc infarkta liecina, ka 12,2% pacientu, kuri pirms infarkta smēķējuši, to tupina darīt arī pēc notikuma, vairāk nekā 40% cilvēku pēc infarkta ir ar aptaukošanos un/vai paaugstinātu asinsspiedienu un vairāk nekā 50% ir paaugstināts holesterīna līmenis. Šie skaitļi liecina, ka sirds un asinsvadu slimību attīstību veicinošie riska faktori pēcinfarkta periodā ir ļoti izplatīti, kas var novest pie atkārtota infarkta.”

Tāpēc kardiologi apkopojuši atbildes uz pacientu biežākajiem jautājumiem par to, kā uzlabot veselību pēc infarkta un atgriezties aktīvā dzīvē.

1. Kam ir jāpievērš uzmanība pirmajās dienās mājās?
Svarīgi sekot ārsta norādījumiem par zāļu lietošanu un fiziskajām aktivitātēm! Pirmo nedēļu mājās nepieciešams pavadīt mierīgi, pamazām atgriežoties ierastajā dienas ritmā. Nekādu pārslodžu, svarīgi labi izgulēties! Dodieties pastaigās, vismaz 30 minūtes katru dienu. Ja jūtat nogurumu, nespēku vai elpas trūkumu, apstājieties un atpūtieties.  
Pēc izrakstīšanās no slimnīcas ir svarīgi sazināties ar savu ģimenes ārstu. Tāpat pēc infarkta ieteicams konsultēties ar kardiologu vai ģimenes ārstu par iespējām iziet rehabilitācijas kursu. Atcerieties – pēc infarkta ārsts jāapmeklē regulāri, nepieciešamības gadījumā (ar ārsta norīkojumu) jāveic izmeklējumi un asinsanalīzes, kā arī jāpārbauda veselība pie kardiologa.

LASI ARĪ: Ēšanas ieradumi senioru sirds veselības uzlabošanai

Pieci riska faktori centimetros un ciparos, kas bojā tavu sirdi

2. Kādiem ir jābūt sirds veselības galvenajiem rādītājiem?
Lai izvairītos no infarkta vai no atkārtota infarkta un citām sirds un asinsvadu saslimšanām, ir svarīgi zināt un regulāri pārbaudīt savas sirds veselības skaitļus. 

• Asinsspiedienam jābūt zem 140/90 mmHg 
• Pulss miera stāvoklī ir līdz 70 sitieniem minūtē 
• Holesterīns ir zem 5,0 mmol/l (Triglicerīdu līmenis ir zem 1,7 mmol/l; ZBLH līmenis ir zem 3 mmol/l)
• Cilvēkam pēc miokarda infarkta kopējam holesterīna līmenim ir jābūt zem 4,5 mmol/l un ZBLH zem
• 1,8 mmol/l. Cilvēkam ar kādu no sirds un asinsvadu slimībām ZBLH līmenim ir jābūt zem 1,8 mmol/l. 
• Ķermeņa masas indekss ir 18,5 – 24,9 Formula: ĶMI = svars (kg) : augums (m)2
• Cukura līmenis asinīs (tukšā dūšā) ir 3,3 – 6 mmol/l

3. Atcerieties par medikamentiem!
Ārsta izrakstītie medikamenti ir jālieto apzinīgi, neizlaižot un nesamazinot devas! Zāles un to kombinācijas samazina atkārtota infarkta risku un kontrolē riska faktorus, piemēram, holesterīna līmeni, paaugstinātu asinsspiedienu, paātrinātu pulsu. Ateroskleroze vai koronāra sirds slimība jāārstē visu mūžu. Ir būtiski lietot tieši tos medikamentus un tieši tādas medikamentu devas, kādas norādījis ārsts. Patvaļīga zāļu lietošanas pārtraukšana vai devu samazināšana var izraisīt atkārtotu infarktu. Ja, jūsuprāt, radušās medikamentu izraisītas blakusparādības, konsultējieties ar savu ārstu.

4. Ar kādām fiziskām aktivitātēm var nodarboties pēc infarkta?
Kustības pēc infarkta ir obligātas! Pakāpeniski palieliniet pastaigu laiku līdz 2–3 km dienā vai 1 stundai. Dariet to katru dienu vai vismaz 5–6 reizes nedēļā. Konsultējieties ar kardiologu – veicot slodzes testu, kardiologs noteikts vēlamo fizisko aktivitāšu apjomu. Īpaši ieteicamas ir ātras pastaigas vai lēns skrējiens, nūjošana, riteņbraukšana, peldēšana, distanču slēpošana. Svarīgi ņemt vērā pašsajūtu – tiklīdz rodas diskomforts, aizdusa, sāpes, apstājieties un atpūtieties.

5. Vai drīkst nodarboties ar seksu? 
Sekss ir tāda pati fiziskā aktivitāte kā citas – tas paātrina pulsu un paaugstina asinsspiedienu. Nogaidiet līdz brīdim, kad varat raiti uzkāpt pa kāpnēm divu stāvu augstumā bez sāpēm krūtīs (stenokardijas) vai elpas trūkuma. 

6. Kā lai motivē sevi mainīt dzīvesveidu? 
Atcerieties, ka izmaiņas dzīvesveidā Jums ļaus justies labāk un dzīvot pilnvērtīgāk! Veiciet izmaiņas pa vienai. Vissvarīgāk ir atmest smēķēšanu! Un tad pamazām turpiniet ar pārējiem ieteikumiem – sāciet vairāk kustēties, ēdiet veselīgāk, un svars noteikti samazināsies. Plānojiet aktīvas brīvdienas, gatavojiet mājās, lietojiet mazāk sāls.

7. No kādiem ieradumiem ir jāizvairās?
Smēķēšana 
Gada laikā pēc smēķēšanas atmešanas kardiovaskulāro slimību risks samazinās divas reizes un turpina samazināties, ilgākā laika periodā sasniedzot tik zemu kardiovaskulāro slimību riska līmeni kā cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši. Smēķēšanas atmešana pēc miokarda infarkta var uz pusi samazināt tā atkārtošanās risku. Atmetot smēķēšanu, arī insulta risks ievērojami samazinās divu gadu laikā un pēc pieciem gadiem izlīdzinās ar nesmēķētāju riska līmeni. 
Alkohols 
Pārmērīga alkohola lietošana nelabvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu veselību. 
Stress 
Izvairīties no stresa nav viegli, bet svarīgi ir atpazīt stresa ietekmi uz ikdienas paradumiem, kas ir savstarpēji saistīti 

• Stress var veicināt neveselīgu ēšanu, smēķēšanu, pārmērīgu alkohola patēriņu, mazkustīgumu.
• Savukārt stresa nelabvēlīgo ietekmi var mazināt ar regulārām fiziskām aktivitātēm, veselīgu uzturu, atpūtas režīmu un izgulēšanos.

Vairāk par atveseļošanos pēc infarkta lūdzam skatīt kardiologu sagatavotajā informatīvajā materiālā www.kardiologija.lv un www.parsirdi.lv

* Saskaņā ar SPKC Statistikas datiem par iedzīvotāju mirstību 2009. gadā miruši 70,5 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju, 2014. gadā – 58,5 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju.
** Saskaņā ar Euroaspire IV 24 Eiropas valstīs veikto apsekojumu par pacientu dzīvesveidu un ārstēšanu 2 gadu laikā pēc miokarda infarkta vai cita kardiovaskulāra notikuma.