Ģimene, laulība un kopdzīve - kā katru no šīm attiecību formām aizsargā likums

Lasītāja interesējas: "Kādēļ jaunajiem pāriem Latvijā būtu jāreģistrē sava kopdzīve? Ko tas sniedz pārim no ekonomiskās un sociālās puses? Kādas ir priekšrocības, dzīvojot oficiālā laulībā?" 
 
Lūdzām zvērinātu advokātu Jāni Muižnieku paskaidrot jēdzienus "ģimene", "laulība" un "kopdzīve", kā arī iezīmēt riskus, kas rodas, izvēloties kādu no šīm attiecību formām.  

Ģimene nav juridiska konstrukcija. Tā netiek izveidota ar likumu. Ģimene ir sociālā realitāte neatkarīgi no tiesību normām, ko izstrādā un nosaka valsts.  Ar tiesībām vienīgi tiek apstiprināta šī sociālā realitāte, tā tiek atzīta un tiesiski regulēta. Latvijā ģimenes tiesības kā cilvēktiesības atzīst Satversmes 110. pants, kas nosaka: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.” Ģimenes tiesības regulē Civillikuma pirmā daļa “Ģimenes tiesības”, kā arī citi normatīvie akti, kas attiecas uz ģimenes tiesībām vai ir saistīti ar šīm tiesībām.
Ar ģimeni saprot laulības, radniecības (it sevišķi starp vecākiem un bērniem), svainības, kā arī adopcijas un aizbildniecības attiecības, kā arī vecvecāku un mazbērnu attiecības. Tātad ģimene ir plašāks jēdziens nekā laulība.

Taču jebkurā gadījumā savienība starp vīrieti un sievieti – dzīvošana kopā, kopīga saimniecība, kopīgi bērni utt., un tml., pat ja nav reģistrēta laulība, no sociālā viedokļa tā ir ģimene.
 

Laulība ir ģimenes centrālais juridiskais elements. Tikai ar laulības noslēgšanu starp vīrieti un sievieti juridiski tiek apstiprināta pastāvošā sociālā realitāte – ģimenes esamība, tā tiek atzīta un arī tiesiski tiek regulēta. Laulību ir iespējams noslēgt Civilstāvokļu reģistrācijas nodaļā vai pie Civillikumā norādīto konfesiju garīdzniekiem. Civillikums regulē laulāto personiskās un mantiskās tiesības, laulāto līgumiskās attiecības, radniecības un svainības attiecības, kā arī mantošanas tiesības, kas izriet no laulības juridiskās esamības.

Jebkurā gadījumā savienība starp vīrieti un sievieti – dzīvošana kopā, kopīga saimniecība, kopīgi bērni utt., un tml., pat ja nav reģistrēta laulība, no sociālā viedokļa tā ir ģimene.

Sadzīvē kopdzīves attiecības tiek dēvētas par civillaulību. Šādas attiecības nav civillaulība, civillaulība ir tāda laulība, kas reģistrēta Civilstāvokļu aktu reģistrācijas nodaļā. Latvijā nav tieši tāda normatīvā akta, kas regulētu kopdzīves attiecības. Taču tas nebūt nenozīmē, ka kopdzīves attiecībām, ja nav noslēgta laulība, vispār nav nekāda tiesiska regulējuma. Ja nav noslēgta laulība, bet pastāv kopdzīve, tad šādas tiesiskās attiecības ir apspriežamas nevis pēc Civillikuma Ģimenes tiesību daļas, bet gan pēc Civillikuma vispārējām normām. 

Piemēram, ja laulības laikā ir iegūts nekustamais īpašums, tad tas ir laulāto kopējs īpašums, kur katram no laulātajam pieder (un tas tiek prezumēts) puse no šī īpašuma. Taču, ja laulība nav reģistrēta, bet kopdzīves laikā tiks iegādāts nekustamais īpašums, tad tas būs tā partnera īpašums, uz kura vārda šis īpašums tiks reģistrēts zemesgrāmatā. Otrs partneris uz šo īpašumu nevarēs pretendēt, viņš varēs pretendēt tikai uz saviem ieguldītajiem finanšu līdzekļiem, pie tam viņam būs arī jāpierāda ne tikai šo finanšu līdzekļu ieguldījuma faktu, bet arī to apmēru.
 

Kopdzīve bez laulības reģistrēšanas pēc būtības nozīmē to, ka partneri juridiski savā starpā ir sveši cilvēki. Tas attiecas arī uz paternitāti. Ja bērns ir dzimis nereģistrētā laulība, par bērna tēvu tiks (ierakstīta) atzīta tikai tā persona, kas bērnu atzīs par savu. Ja bērna tēvs atsakās atzīt paternitāti, tad to var izdarīt tikai ar tiesas spriedumu. Savukārt, ja bērns ir dzimis laulībā, bērna paternitāte tiek prezumēta, t.i., par bērna tēvu tiks atzīts laulātais.

Tiesiskais regulējums par vecāku tiesībām un pienākumiem attiecībā uz bērniem, neatkarīgi no tā vai bērni ir dzimuši laulībā vai kopdzīvē ir vienāds un tas neatšķiras. 

Jānorāda, ka tiesiskais regulējums par vecāku tiesībām un pienākumiem attiecībā uz bērniem, neatkarīgi no tā vai bērni ir dzimuši laulībā vai kopdzīvē (nereģistrētā laulībā) ir vienāds un tas neatšķiras. Valsts, savu iespēju robežās, atbalsta un piešķir pabalstus ģimenēm (skat. Valsts sociālās aģentūras mājaslapā).

Tātad, īsumā izklāstītais tiesiskais regulējums starp reģistrēto laulību un nereģistrēto kopdzīvi „nav tikai paša pāra sirdsmiers”, bet gan faktiskie apstākļi, kas rada vai var radīt tādas vai citādas juridiskas sekas, kā no ekonomiskās, tā arī no sociālās puses. 
 

Kopdzīves likums - joprojām izstrādes stadijā
Jau vairāk nekā gadu Latvijā notiek diskusijas par to, vai būtu jāizstrādā un jāpieņem " Kopdzīves likums", kas aizsargātu ne tikai oficiāli reģistrētu pāru attiecības, bet arī tos kopdzīves biedrus, kas ilgstoši dzīvo kopā, kuriem ir kopīga mājsaimniecības un, iespējams, arī bērni, bet kuru likumīgās saites nav noslēgtas ne baznīcā, nedz arī dzimtsarakstu nodaļā. Vai to ir cerība pieņemt?

Šobrīd, lai iniciatīvu “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā” iesniegtu Saeimā, nepieciešami nedaudz vairāk kā 2000 parakstu, stāsta iniciatīvas "Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā" pārstāvis Artūrs Toms Plešs. Latvija šobrīd ir viena no pēdējām Eiropas Savienības valstīm, kurā vēl netiek aizsargātas nelaulātu pāru attiecības.

Pelšs arī norāda, ka jebkuram pārim, kurš nodzīvojis kopā jau ilgstošu laiku, ir tikai saprātīgi reģistrēt savas attiecības. Vai to izdarīt ar laulības institūta palīdzību, vai slēdzot Kopdzīves līgumu – tas ir jāatstāj katra paša pāra ziņā, kā tas ir daudzās Eiropas un pasaules valstīs.

Kā zināms, šobrīd nelaulāti partneri nevar apmeklēt savu otru pusi slimnīcā, sociālās aprūpes iestādē, uzņemties aprūpētāja lomu smagas saslimšanas gadījumā, pretendēt uz tiesībām mantot, kaut kopdzīvē nodzīvoti daudzi gadi. Tās ir dažas no tiesībām, kas šobrīd ir noteiktas atšķirīgi laulātajiem un nelaulātajiem pāriem. Nav neviena objektīva iemesla, kāpēc šāda ģimeņu šķirošana ir nepieciešama. Valstij ir jāaizsargā visi pāri, uzsvar iniciatīvas pārstāvis Pelšs. 

Pirms 2 gadiem no Resursu centra sievietēm "Marta" tika saņemts ierosinājumu papildināt Kopdzīves likumprojektu ar regulējumu faktiskai kopdzīvei. Likumprojekta uzlabotā redakcija papildināta ar jaunu 4. nodaļu, kurā 28. pants nosaka pamatu faktiskās kopdzīves atzīšanai. (Ar papildināto likumprojekta redakciju var iepazīties šeit). 

Viens no faktiskās kopdzīves atzīšanas kritērijiem ir tāds, ka attiecībām starp faktiskajiem dzīvesbiedriem ir jābūt ilgušiem vismaz trīs gadus, tām ir bijis pastāvīgs raksturs. 

Viens no faktiskās kopdzīves atzīšanas kritērijiem ir tāds, ka attiecībām starp faktiskajiem dzīvesbiedriem ir jābūt ilgušiem vismaz trīs gadus, tām ir bijis pastāvīgs raksturs. Likumprojektā ir noteikti vairāki kritēriji, piemēram, dzīvesbiedriem ir jābūt kopīgiem bērniem. Nav nepieciešams, lai visi kritēriji izpildās vienlaicīgi, taču tos ievērojot un vērtējot katru individuālo gadījumu, nepieciešams konstatēt, ka starp personām objektīvi pastāv faktiskā kopdzīve.

Kopīga mājsaimniecība un ģimene faktiski pastāv ne tikai tad, ja kopā dzīvo vīrietis un sieviete un viņi ir pāris. Kopdzīvi, kur kopā dzīvo meita ar mammu un bērnu, brālis ar māsu utml - proti, ir kopēja mājsaimniecība, bet nav partnerattiecību tradicionālā izpratnē, " Kopdzīves likums"  neizskata. Kopdzīves līgumu savā starpā nevar noslēgt ar augšupējiem vai lejupējiem radiniekiem taisnā līnijā, kā arī to nevar noslēgt ar māsu, brāli, pusmāsu vai pusbrāli.