Māmiņdienas stāstu konkurss: Daudzbērnu ģimenes mamma, kas palīdz arī citiem
Stāsts iesūtīts konkursam "Māmiņdienas skaistākais konkurss “Apbrīnojamā māmiņa”. Balvā – iRobot Roomba 966!"
Lai gan katra dzīvē lielākā ietekme parasti ir paša mammai, ir interesanti un skaisti vērot, kā gādīgas un mīlošas mammas loma spēj pārveidot arī citu dzīves. Tādēļ vēlos pastāstīt par kādu mammu ar bezgala plašu sirdi – Gitu Vadoni.
Reiz man bija jāintervē cilvēks, kuru uzskatu par Latvijas
lepnuma cienīgu. Bez lielas prātošanas izvēlējos Gitu, kurai ir 7
bērni – sievietei, kurai pirms tam tika teikts, ka viņai bērnu
nevarot būt. Talsu pusē gan viņu pazīst ne tikai kā daudzbērnu
ģimenes mammu, bet arī kā sievieti, kura ar neticamu apņēmību
gatava palīdzēt apkārtējiem. Atmiņā palicis viņas teiktais
par dalīšanos: “Dievs visu laiku dara tā, ka mums ir jāpārvērtē
vērtības, un esam nonākuši līdz tam, ka nekas šajā dzīvē nav mans.
Tā nav mana jaka, tā nav mana šalle. Atnāk meitene, kas
ciemojas, un jautā, vai nevar iedot pārvilkt bikses, un man nav
jādomā, kuras došu, jo tās man ir mīļākās.”
Sirdsdzīvoklis
Tāda pati filozofija Gitai ir par savu mājvietu. Vadoņu dzīvokli
jaunieši sauca par lielāko divistabu dzīvokli Talsos. Diez vai tas
jau toreiz bija lielāks par citiem dzīvokļiem, bet neticami
ietilpīgs gan. Ja kādam bija pārāk ātri jāskrien uz autobusu, lai
dotos mājās pēc pasākuma, blakus divstāvu gultām tika izvilkts
matracis, nevis “nav vietas” atteikums. Jaunajā gadā Vadoņu
ietilpīgajā dzīvoklī svētkus svinēja 26 jaunieši - kā zvirbuļi
sasēdāmies uz visām iespējamām mēbelēm. Ne viens vien gāja Gitai
izkratīt sirdi un viņa vienmēr uzklausīja. Tā arī Vadoņu pārim
saradās “audžubērni” – jaunieši, kuri kādu laiku dzīvojuši pie
viņiem, uzklausīti, samīļoti, aprūpēti. Jo tajā brīdī tā vajadzēja.
Tāpat Gita stāstījusi, kā pirms Ziemassvētkiem sēdējusi virtuvē
kopā ar bezpajumtnieku, dzerot tēju, cienājot ar piparkūkām,
aizlūdzot. “Pēc tam vēdinājām istabu, bet, ja Dievs dos tādu pašu
situāciju, sēdēs atkal,” nešauboties par to saka Gita.
Bieži, jautāta par to, kā aizsākts kāds projekts ideja, viņa
nosmej: “Tas ir vesels stāsts!” Un Gitai tik tiešām stāstu ir daudz
– nepaiet garām, būt blakus un tādējādi mainīt dzīves. Viņa ar
lielu mīļumu runā par cilvēkiem, kas izšķirošos brīžos balstījuši
viņu un jautā: “Ja man tā ir cilvēki darījuši, kā es varu nedarīt
citiem?”
Mūžīgais dzinējs
Gita nodibinājusi labdarības biedrību “Palīdzi otram”, sociālajos
tīklos ik pa laikam redzami aicinājumi palīdzēt – jaunajai māmiņai,
skolēnam, kam nav instrumenta mūzikas skolai, studentei, kam
nepieciešams dators studiju turpināšanai utt. Burtiski un pārnestā
nozīmē Gita savu roku pielikusi arī vairākos desmitos kāzu – visi
zina, ka Gita prot skaisti dekorēt, gatavot rotas, viņai ir tik
oriģinālas idejas arī gadījumā, ja jaunā pāra budžets ir ļoti
ierobežots. Kāzu “labā feja” atzīst, ka viņai sirdī ir parūpēties
par tiem, kurus kādreiz nedaudz “abižo”.
Viņas radošo garu un uzņēmību novērtējuši daudzi, ko apliecina
Gitas atstāstītā situācija: “Vienreiz bijām nākamajā dienā
uzaicināti uz kāzām. Desmitos vakarā zvans no Rīgas: „Mana mamma ir
iesprūdusi Prāgā, netiek mājās, jums rīt jāvada kāzas.” Mans
jautājums bija - vai jaunais pāris to zina?” Atbilde: „Nē,
piezvaniet un pasakiet.””
Manas skolas gadu atmiņas saistās ar daudzām jaukām epizodēm, kur
Gita vienmēr bija gatava uzņemt, izguldīt, uzklausīt, sarīkot,
izpušķot, iepriecināt. Un nekas jau nav mainījies – arī šajā
pavasarī atkal redzu aicinājumus piedalīties labdarības tirdziņos
un pagalma svētkos. Cik labi ir tādi cilvēki, kuru mājās un
sirdīs visiem vienmēr pietiek vietas.
Stāstu iesūtīja Sabīne Kleinhofa-Prūse