Pētījums: līdzcilvēki ir dusmīgi uz tiem, kuri izlemj pavadīt dzīvi bez bērniem

Kopš 70-gadiem to jaunu sieviešu skaits, kuras izlemj nedzemdēt bērnus, tikai palielinās. Interesanti, ka palielinās to pāru skaits, kas izvēlas sev mazus sunīšus mazu cilvēciņu vietā. Un tomēr, pētījumi rāda, ka sievietes un vīrieši, kas izvēlas savu dzīvi pavadīt bez bērniem, ļoti bieži saskaras ar negatīvu attieksmi no apkārtējiem. 

Indiānas Universitātes profesore Leslija Ašburna-Nardo (Leslie Ashburn-Nardo) veica pētījumu, kāpēc šī negatīvā attieksme joprojām pastāv, lai arī dzimstības līmenis Amerikā aizvien samazinās.

Ašburna-Nardo un viņas komanda pētījumā iesaistīja 197 psiholoģijas studentus. Viņiem tika teikts, ka eksperiments ir saistīts ar cilvēku intuīciju un cik precīzi viņi spēj paredzēt nākotni. 

Dalībniekiem tika stādītas priekšā četras dažādas anekdotes versijas par precētu pāru lēmumiem par bērnu dzemdēšanu. Anekdotēs tika mainīti cilvēku dzimumi un vai pāri ir ar vai bez bērniem. Dalībnieki tad tika lūgti novērtēt, cik, viņuprāt, šie anekdotes objekti ir psiholoģiski piepildīti. Dalībniekiem arī tika jautāts, cik ļoti spēcīgi viņi izjūt dusmas, aizkaitinājumu un riebumu pret anekdotes varoņiem.

Cilvēki savos prātos bērnu audzināšanu uztver kā morālu pienākumu, tāpēc tas arī izskaidro negatīvo attieksmi pret abortiem.

Dalībnieki ne tikai uzskatīja, ka stāsta varoņi bez bērniem dzīvo psiholoģiski daudz nepiepildītāku dzīvi nekā cilvēki ar diviem bērniem, bet arī izjuta lielas dusmas pret tiem anekdotes varoņiem, kas izvēlējās dzīvi bez bērniem. 

Šie atklājumi sniedz pierādījumus tam, ka bērnu dzemdēšana ir morāles jautājums. Citiem vārdiem, dzīve bez bērniem tiek uzskatīta ne tikai kā netipiska, bet arī nepareiza lieta.

Kad cilvēki izvēlas iet pret sabiedrībā pieņemtajām normām, tad sekas var būt nopietnas. Nosodījums līdzcilvēku prātos tiek attaisnots ar to, ka bezbērnu cilvēki šo attieksmi paši ir izraisījuši, jo nav piepildījuši savu lomu, ko sabiedrība no viņiem sagaida.

Ašburna-Nardo pievērš uzmanību tam, ka gan vīrieši, gan sievietes saņem nosodījumu par vēlmi dzīvot bez bērniem - par spīti tam, ka sarunas par sieviešu reproduktīvām tiesībām un sieviešu tiesībām izvēlēties ir tik aktuālas. Pētniece pati esot bijusi pārsteigta par to, ka arī vīrieši saņem šādu nosodījumu.

Ašburna-Nardo turpina: “Cilvēki savos prātos bērnu audzināšanu uztver kā morālu pienākumu, tāpēc tas arī izskaidro negatīvo attieksmi pret abortiem.”

Speciāliste vērtē, ka nosodījums diez vai tāpat vien izplēnēs. “Tas ir kas tāds, pie kā mums ir jāstrādā, bet tas būs smags darbs,” tā profesore, “jebkur, kur ir “pienākumi”, tur cilvēku izvēles brīvība beidzas. Cilvēki tiek pārliecināti, ka “lietām ir jānotiek tieši šādi”.

Bet tieši tā arī daudzi sociālie stereotipi dzīvo, un to ir ļoti grūti izmainīt. Mana pētījuma rezultāti daudz neatšķiras no tiem, kas veikti 70-gados, 80-gados un 90-gados. Mans pētījums tikai pētīja padziļināti aspektu par cilvēku dusmām. Tātad, par spīti daudziem citiem progresiem, ko mūsu sabiedrība ir sasniegusi laika gaitā, aizspriedumi pret bezbērnu pāriem joprojām ir saglabājušies.”

Avots: broadly.vice.com