Tautumeita Ilona Dzērve par muzicēšanu, X Faktoru un bērnu audzināšanu

Šoruden Ilona kopā ar savu grupu "Tautumeitas" paspējusi gan apbraukāt Latviju, uzstājoties ar koncertprogrammu, gan ar lieliskiem panākumiem debitēt pašmāju talantu šovā "X faktors". Kamēr šova uzvarētāji vēl nav noskaidroti un intriga turpinās, publicējam interviju ar Ilonu - viņas hobijiem, ģimeni, mūziku. Un spēku to visu apvienot. 

Ilona muzicēšanu spēj apvienot ar studijām un divu mazu dēlēnu – Andža un Augusta, audzināšanu. 

Kas ir galvenais, ar ko dzīvē nodarbojaties?
Gandrīz visa mana dzīve un ikdiena ir saistīta ar mūziku. Pēc izglītības esmu mūzikas skolotāja, taču šajā profesijā esmu strādājusi maz. Šobrīd esmu Latvijas Mūzikas akadēmijas etnomuzikoloģijas nodaļas studente. Pašlaik gan esmu akadēmiskajā atvaļinājumā un auklēju mazāko dēliņu Augustu, kas ir tikai 7 mēnešu vecs,” stāsta Ilona. 

Foto autors: Ēriks Eriksons

Jau vairāk kā desmit gadus strādāju par diriģenti, šobrīd divos jauktajos koros, ar kuriem cītīgi gatavojamies Dziesmu svētkiem. Tāpat man patīk un padodas akadēmiskā dziedāšana, tāpēc esmu piedalījusies daudzos projektos un pasākumos kā vokālo ansambļu dalībniece (piemēram, sieviešu ansambļos Putni un Luar) un arī kā soliste. Mans lielākais radošais sasniegums ir vairāki solo 2013. gada Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Noslēguma koncertā. 


Šobrīd mana galvenā nodarbošanās ir dalība tradicionālās mūzikas grupā Tautumeitas, kurā dziedu un spēlēju ermoņikas un akordeonu. Mums šis gads ir bijis ļoti aktīvs un ražīgs, lielākais notikums ir kopprojekts "Lai māsiņa rotājās" ar grupu "Auļi".  Ir izdots albums un notikuši vairāki Latvijas tūres koncerti. Vēl nozīmīgāka mūsu izaugsmē ir pašreizējā dalība TV šovā X faktors, kam pa vidu vēl plānojam ierakstīt arī savu pirmo grupas albumu. 

It kā piedalīties šovā tik ilgstoši nepavisam nav viegli un vajadzīga gan fiziska, gan morāla izturība un ir pastāvīgs stress, tomēr no tā visa mani vislabāk "ārstē"  tieši kopā būšana ar bērniem un vīru. Un arī prieku par panākumiem es dalu ar viņiem, un ir brīnišķīgi just no viņiem atbalstu. Andžam patīk mani redzēt televizorā un viņš uzreiz atpazīst, ja skan mana balss.

Foto autors: Toms Norde

Jums ir pavisam mazi bērni. Kā izdodas visu apvienot?
Kopumā ar visu tiekam galā labi, lai gan, protams, gadās arī grūtības. Lai cik tas savādi neizklausītos, tagad, kad mums ir divi bērni, šķiet, ka kļuvis pat vieglāk nekā ar vienu. Manuprāt, tas skaidrojams ar mūsu pašu kā vecāku izaugsmi un to, kā mainās mūsu uztvere - bērni mūs lieliski māca mobilizēties un izvērtēt dažādas situācijas, kā arī pārstāt uztraukties par sīkumiem. 

Varu apgalvot, ka galvenais iemesls, kāpēc vispār varu atļauties tik daudz iespēt, tikt un izdarīt, ir manas ģimenes atbalsts. Bērnu, īpaši vecākā dēla, pieskatīšanā mans lielākais palīgs ir mana mamma, kura vienmēr tiek, kad viņu izsaucu, jo viņa ir pensionāre. Savukārt mazo Augustu jau no pusotra mēneša vecuma gandrīz visur ņemu sev līdzi ... lai ēdiens vienmēr būtu pieejams. Protams,  izņemot skaļus koncertus un vietas, kur ir daudz cilvēku.
Viņš ir tik mierīgs un savā ziņā izturīgs un spējīgs pielāgoties, ka gandrīz nekad nerodas ne mazākās problēmas - un tam, ka var būt tāds mazulis, es neticēju, kamēr pati nepieredzēju. Varētu teikt, ka man ļoti noveicies.

Bet noteikti taču ir arī grūtības? Citādi liekas, ka spējat savienot visu, dziedot...
Grūtības, kuras pagaidām nāk prātā, varētu būt sekojošas - tā kā man nav autovadītāja apliecības un vīrs ne vienmēr var mūs aizvest, nākas daudz pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Te dzīvi atvieglo slings, bet tālākos izbraukumos uz koncertiem ārpus Rīgas arī ierēķināt vietu mazuļa sēdeklītim grupas busiņā vai mašīnā. 

Šādos izbraukumos, ja neved vīrs, man nav līdzi aukļu, tāpēc, kad esmu uz skatuves, ir nācies lūgt kādai nejaušai paziņai, kas atnākusi uz koncertu, lai pasēž pie ratiņiem.

Tā kā man bez bērna un ratiem parasti līdzi ir arī smagais akordeons, to man parasti laipni palīdz nest grupas biedri. Vēl nav bijis tā, ka esmu bijusi ļoti ilgi prom no bērniem (izņemot mūsu nedēļu ilgo kāzu ceļojumu, kad Andžam bija pusotrs gads un viņš bija atstāts pie omas), tomēr vienmēr, kad atgriežos, nereti kaut ko atvedu, sirsnīgi viņus samīļoju un pavadu ilgu laiku, kopā rotaļājoties.

Mēs portālā Mammamuntetiem.lv īpašu vērību vienmēr pievēršam tēta lomai bērnu audzaināšanā. Pastāstiet, kā Jūsu vīrs līdzdarbojas bērnaudzināšanā?
Mans vīrs daudz un aktīvi iesaistās bērnu audzināšanā, mūsu ģimene viņam ir galvenā prioritāte, un to es ārkārtīgi cienu un novērtēju. Viņš lielu daļu sava brīvā laika pavada ar mums un auklē bērnus, kad man jādodas uz mēģinājumiem, tāpēc lielākoties tiekam galā paši saviem spēkiem, taču vēl svarīgāks man šķiet viņa izrādītais atbalsts man, kas ļoti palīdz smelties spēku mammas un mūziķes lomu veiksmīgai apvienošanai. Viņš mani atbalsta daudzos dažādos veidos - piemēram, palīdz mājas uzkopšanā, labo manus mūzikas instrumentus, neaizrāda par sadzīviskām neizdarībām. Piemēram, ja neesmu pagatavojusi vakariņas, viņš to izdara pats, pie tam saglabājot labu garastāvokli. 

Pacieš arī manas garastāvokļa maiņas un dažādās emocijas, un daudz ko citu, nerunājot nemaz par rēķinu apmaksu un Andža vešanu uz bērnudārzu. Visjaukāk ir pēc nogurdinošas dienas pusmiegā sajust viņa buču uz pieres un galvas noglāstīšanu.