Tēvi un dēli. Tēvi un meitas. Interesanti pētījumu dati par to, kā vīrieši izturas pret dažāda dzimuma bērniem

Bieži ir dzirdēts, ka vecāki saka – es pret visiem saviem bērniem izturējos vienādi, viņi tika audzināti vienādi, bet paskaties, cik dažādi izauguši! Par ASV veikto pētījumu, kurā analizēta tēvu izturēšanās pret dažādu dzimumu bērniem, stāsta psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis. 

Būtiskākā atziņa - dzimumu atšķirības lielā mērā tiek ieaudzinātas neapzinātā veidā

FOTO: Shutterstock.com

Būtiskākā atziņa - dzimumu atšķirības lielā mērā tiek ieaudzinātas neapzinātā veidā

Idejas un variācijas par to, vai un kā vecāki izturas pret saviem bērniem – gan vienāda dzimuma, gan atšķirīgu dzimumu –, nav jaunas. Ilgus gadu desmitus tās ir dzīvojušas dažādu teoriju formā. Bet pēdējā laikā, pateicoties jaunām pētniecības metodēm un tehnoloģijām, parādās iespējas zinātniski korekti noskaidrot vismaz dažus no šiem jautājumiem. Piemēram, apgalvojumu: es pret visiem saviem bērniem izturos vienādi; es viņus audzinu vienādi. Vai tiešām tā ir? 

 

Vēsturiski bieži pētījumos tiek noskaidrots aptaujājamā viedoklis, piemēram, uzdodot jautājumu – vai jūs izturaties atšķirīgi pret dēliem un meitām? Problēma ar šo metodi ir tāda, ka dalībnieki paši var uzskatīt, ka izturas vienādi, bet patiesībā nav apzināti par savu atšķirīgo izturēšanos.

 

Pētījums: tēvu attieksme pret dēliem un meitām
Pētījumā [1], kas tika veikts Emorijas un Arizonas universitātēs (ASV), pētnieki vēlējās noskaidrot tēvu reakciju uz saviem bērniem, īpaši pievēršoties atšķirīgām reakcijām uz dēliem un meitām. Šis ir viens no pirmajiem pētījumiem, kas tika veikts ne laboratorijas apstākļos, bet reālās dzīves situācijās.

Tēvi ir atvērtāki un vērīgāki pret meitu vajadzībām. Meitu tēvi biežāk dziedāja, kā arī biežāk lietoja emocijas apzīmējošus vārdus – piemēram, skumjas. 

 

Pētījuma dalībnieki bija 52 tēvi ar 1–3 gadu veciem bērniem (30 meitenes, 22 zēni). Divu diennakšu ilgumā (viena darbdiena un viena brīvdiena) tika ierakstīti fragmenti no tēvu komunikācijas ar bērniem. Ieraksta sistēma bija izveidota tā, ka tēvi nezināja, kurā brīdī tiek ierakstīti, kas diezgan ticami nodrošināja, ka tēvu uzvedība bija dabīga. Nakts laikā ierīce tika atstāta lādēties bērnu istabā, līdz ar to ierakstus varēja veikt arī naktī. Vēlāk laboratorijā tika pētīta tēvu smadzeņu reakcija uz savu bērnu bildēm, kuras bija priecīgas, bēdīgas vai neitrālas.

 

Kas tika atklāts
Pētījuma veicēji secināja, ka tēvi ir atvērtāki un vērīgāki pret meitu vajadzībām. Meitu tēvi biežāk dziedāja, kā arī biežāk lietoja emocijas apzīmējošus vārdus – piemēram, skumjas. Savukārt dēlu tēvi valodā vairāk izmantoja uz sasniegumiem vērstus vārdus, kā „lepns” un „uzvarēt”. Runājot ar meitām, tēvi lietoja salīdzinoši analītiskāku valodu, izmantojot salīdzinošus apzīmējumus (visi, zemāk, vairāk). Ar dēliem tēvi vairāk iesaistījās fiziskās, raupjākās rotaļās. Gadījumos, kad bērnam bija kaut kas atgadījies un viņš vai viņa meklēja tēva palīdzību, tad uz meitu saucienu tēvi reaģēja aktīvāk nekā uz dēlu aicinājumiem. Kontaktā ar meitām tēvi biežāk izmantoja vārdus, kas apzīmē dažādas ķermeņa daļas (puncītis, kājiņas).

Gadījumos, kad bērnam bija kaut kas atgadījies un viņš vai viņa meklēja tēva palīdzību, tad uz meitu saucienu tēvi reaģēja aktīvāk nekā uz dēlu aicinājumiem.

 

Analizējot, vai ir atšķirības ne tikai ārēji redzamā uzvedībā, bet arī smadzeņu darbībā, pētnieki veica smadzeņu magnētiskās rezonanses skanēšanu, rādot dažādus attēlus – gan nepazīstamu cilvēku, gan savu bērnu atšķirīgos emocionālos stāvokļos. Meitu tēvu smadzenes aktīvāk reaģēja uz bērnu priecīgu sejas izteiksmi. It īpaši tas izpaudās tajās smadzeņu daļās, kas atbild par vizuālo attēlu apstrādi, apbalvojuma sistēmu, emocionālo regulāciju un sejas atpazīšanu. Savukārt dēlu tēvu smadzenēs bija vērojama spēcīgāka reakcija uz emocionāli neitrālām dēlu fotogrāfijām. Iespējams, iemesls tam ir reakcija uz dēlu neizpaustām emocijām. Tēvu reakcija uz skumjām fotogrāfijām bija līdzīga.

 

Reklāma
Reklāma

Galvenie secinājumi

Analizējot iegūtos rezultātus, var izteikt minējumu, ka tēvu atšķirīgā attieksme nosaka vēlāk redzamās bērnu dzimumu atšķirības: meitenēm ir augstāki akadēmiskie sasniegumi (jo tēvi lieto analītiskāku valodu). Meitenēm ir vairāk problēmu ar sava ķermeņa pieņemšanu (jo tam tiek pievērsta lielāka uzmanība). Meitenēm ir augstāka emocionālā inteliģence (jo meitu tēvi biežāk lieto jūtu vārdus, kā arī aktīvāk reaģē uz viņu emocijām).
 

Citi pētījumi liecina, ka aktīva, raupjāka fiziska dauzīšanās palīdz bērniem labāk tikt galā ar savām emocijām. Tas
nozīmē, ka arī meitu tēvi varētu vairāk un aktīvāk spēlēties ar savām meitām, neraugoties uz to, ka šāda dauzīšanās parasti asociējas ar zēniem.


Būtiskākā atziņa no šā pētījuma ir tāda, ka dzimumu atšķirības lielā mērā tiek ieaudzinātas neapzinātā veidā. Protams, šis ir viens no pirmajiem šāda veida pētījumiem, un tā secinājumus nevar vispārināt. Pētījumam ir daudz ierobežojumu – mazais dalībnieku skaits, pētījums tikai vienā kultūrā (ASV). Tomēr katrā gadījumā vecākiem ir vērts vairāk un apzinātāk pievērst uzmanību tam, kā viņi izturas pret saviem bērniem.

 

Autors: Ansis Jurģis Stabingis, psihoterapeits

 

Izmantotā literatūra:

1. Jennifer, S.; Mascaro, Ph. D.; Patrick, D.; Hackett, B. S.; James, K.; Rilling, Ph. D. (Emory University); Kelly, E.; Rentscher, Ph. D.; Matthias, R.; Mehl, Ph. D. (University of Arizona). Child Gender Influences Paternal Behavior, Language and Brain Function. Behavioral Neuroscience, May 22, 2017. Pieejams.

 

 

Izglītojošs žurnāls “Topošajām Mammām un Tētiem”

lejuplādēt PDF formātā

atvērt lasīšanai online