Vai būšu tāda pati histēriķe kā mamma?

"Pēc mātes prasībām ārpasaule nedrīkstēja zināt, kas notiek ar mums. Citu acīs bijām jauka ģimene, bet iekšā viss jau riebīgs un beigts! Ja mēs - bērni vai vīrs, nedarījām to, ko viņa vēlējās, šķīda trauki.  Tagad pavēroju sevi no malas un saprotu, ka rīkojos ļoti līdzīgi savai mammai. Ja es kaut ko nedabūju tagad un uzreiz, uzmetu lūpu un pat bļauju. Vai tiešām es būšu tāda pati kā māte? Ko, lai es daru? Es ienīstu gan māti, gan sevi, kas paliek līdzīga viņai."

Atbild psiholoģe Laila Kalniņa. “Nereti tiešām tā arī ir, ka agras laulības ir mēģinājums rast izeju no kādām problēmām vecāku ģimenē. Tie ir neapzināti procesi, bet, ja ir iespēja dzīvot atsevišķi, tad prombūtne ir reāla. Turklāt veidojas iespēja uzsākt veidot savu ģimenes modeli – labāku un saskanīgāku.

Savukārt pirmās neveiksmes vai nesaskaņas tiek uztvertas saasināti, kaut gan strīdi ir viens no veidiem, kā saprast ne tikai savas jūtas, bet arī laba iespēja attiecībās kaut ko uzlabot. Šie ir tikai iespējamie varianti. Ieteiktu Jums apmeklēt psihologu vai ģimenes terapeitu, jo varbūt Jūsu jaunajās attiecībās ir kādi negludumi, kur nav saistības ar māti.
 

Lasi arī:
Septiņas psiholoģiskās brūces, ja mamma nemīl savu meitu
Soli pretim viena otrai: mātes un meitas attiecības

Ja tomēr ir tik spēcīga sajūta, ka rīkojieties līdzīgi, tad ļoti iespējams, ka šis modelis tiešām var būt pārņemts no mammas. Psiholoģijā to apzīmē ar piesaisti. Piesaiste ir  attiecību modelis, kādu bērns un vēlāk jau pieaudzis cilvēks pārņem no vecākiem. Visbiežāk tieši no mammas. Piesaistes veidi ir dažādi, tie nosaka vieglāku vai grūtāku attiecību veidošanu ne tikai ar saviem vecākiem, bet ar cilvēkiem vispār.

Piemēram, līdz ar nedrošo piesaisti vērojamas grūtības veidot attiecības. Tas var būt saistīts ar pārlieku lielu emocionalitāti vai pat ambivalentām jūtām, - gandrīz vienlaicīgi mīlēt un nīst. Par ja pieaudzis cilvēks apzinās savas jūtas, spēj novērot savu uzvedību un ir pieņēmis lēmumu – es nekad tā nedarīšu, kā darīja mana mamma, kādā brīdi viņš aptver, ka rīkojas ļoti līdzīgi. Tā ir tā neredzamā saikne ar vecākiem, modelis, ko esam sajutuši un savā veidā turpinām. Domāju, ka Jums ir ļoti lielas iespējas savu dzīvi sakārtot tā, kā Jūs to vēlētos, jo pirmais solis, kas ir ļoti svarīgs, jau ir sperts – Jūs apzinieties, ka kaut kas nav kārtībā un esiet nemierā ar to. Kā jau minēju, ieteicams apmeklēt speciālistu, jo neko Jūs neesiet nokavējusi un kāpēc gan lai Jūsu ģimenes dzīve nebūtu savādāka, laimīgāka un veiksmīgāka!