Mammas un meitas randiņš “Gaidot tēti”

Jau brokastu laikā izstāstīju par rīta skaistumkopšanas plānu un piedāvāju izvēlēties, ko Elizabete no tā gribētu darīt. Ar sajūsmu viņa iesaucās: “Nadziņus! Gribu krāsot nadziņus un arī acis, lūpas krāsot!”. Ķērāmies pie sagatavošanās darbiem. Sākām ar atmosfēras radīšanu – salikām uz zemes spilvenus un pledus, lai mums abām būtu ērti un omulīgi. Es atnesu savu kosmētikas maciņu, grima otas, divus spogulīšus, ēnu paleti, un dažas nagu lakas, lai mums būtu, no kā izvēlēties.  Vienojāmies, ka krāsosim viena otru uz maiņām.

8 FOTO

Mammas un meitas randiņš

+ 4

Skatīt visus

Elizabetes uzmanību piesaistīja lielā pūderota un vaigu sārtums. Tā mana seja tika noklāta maigi rozā tonī. Pēc tam viņa ar lielu aizrautību ķērās klāt maniem acu plakstiņiem, izvēloties tumši violetu toni. Kad jautāju, kādu acu ēnu toni viņa izvēlēsies sev, Elizabete pārliecinoši norādīja uz zilo krāsu. 

Elizabetes uzmanību piesaistīja lielā pūderota un vaigu sārtums. Tā mana seja tika noklāta maigi rozā tonī. 

Nākamais solis - lūpas.  Piedāvāju sākt ar lūpu zīmuli. Arī to viņa labprāt izmēģināja, iekrāsojot gan visas lūpas, gan krietnu gabaliņu pāri lūpu kontūrai. Pēc tam ar īpašu rūpību tika uzklāts sarkanīgs lūpu spīdums. Kad biju uzkrāsojusi arī viņas lūpas, abas paņēmām spogulīšus un ilgi smējāmies, cik labs meikaps mums ir sanācis. 

Tad ķērāmies pie manikīra. Elizabete izvēlējās spilgtāko no nagu lakām – maigi rozā toni un steidzās to uzklāt uz maniem nagiem. Pie sevis smējos, ka meita manus nagus krāsoja visos iespējamos virzienos, tikai ne tā, kā to bija nepieciešams darīt. Taču es ne vārda neteicu un smaidot nodomāju, cik jauki tomēr ir šie brīži. 

Pie sevis smējos, ka meita manus nagus krāsoja visos iespējamos virzienos, tikai ne tā, kā to bija nepieciešams darīt. Taču es ne vārda neteicu un smaidot nodomāju, cik jauki tomēr ir šie brīži. 

Kad mums abām nagi bija nolakoti, tos kārtīgi pūtām, lai krāsa ātrāk nožūtu. Bet, kamēr mēs grozījāmies, tā izbojājās. Teicu, ka es gribētu savu nagu laku notīrīt. Bet, kad Elizabete ar tik žēlu acu skatu man teica: “Mammīt, tev nepatīk?”, es sapratu, ka man nevajadzēja tā teikt un atbildēju: “Es tikai noņemšu, lai tu vari man atkal tos uzkrāsot.”  Arī otrajā reizē bija līdzīgs rezultāts, bet es šo nagu krāsojumu ar prieku atstāju līdz pat vakaram.

Tā mūsu rīta randiņš bija noslēdzies. Lai nosvinētu savas skaistās pārvērtības, uztaisījām dažus selfijus un panašķējāmies ar iepriekšējā dienā ceptajiem keksiņiem. Tieši tajā brīdī arī tētis bija atnācis un ļoti priecājās, mūs ieraugot. 

Ar nepacietību gaidām mūsu nākamo meiteņu randiņu!

Autore: Aija Selga-Brikmane, Elizabetes mamma un "Atmiņu klade mammai + meitai" autore