Negribu atstāto mantojumu! Ko darīt?

Mantojumā paliek viss – gan reāli esošā manta, gan parādi, gan tiesības, un to nevar atraidīt vai pieņemt daļēji, piemēram, pieņemt nekustamo īpašumu un atraidīt parādus. Ja reiz mantojums pieņemts, pēc tam to mainīt nevar, un arī no parāda izvairīties vairs nebūs iespējams.

Kā notiek atteikšanās no mantojuma un kas notiek ar palikušo mantu, no kuras mantinieks atsakās – par to stāsta Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja zvērināta notāre Sandra Stīpniece.

Kā notiek mantojuma atraidīšana?

Mantojumu atraidīt var, notāra izsludinātajā termiņā ierodoties pie notāra un notariālajā aktā izsakot gribu par mantojuma atraidīšanu. Tas būtu visieteicamākais variants, jo novērstu visas šaubas un strīdus nākotnē. “Protams, mantojumu var atraidīt arī klusējot – ja lieta uzsākta pēc mantinieka iesnieguma un noteiktajā laikā mantinieki, t.sk. pats mantojuma lietu uzsākušais, savu gribu pieņemt mantojumu neizsaka, viņu klusēšana tiek uzskatīta par mantojuma atraidījumu. Klusējot mantojums tiek atraidīts, un tad manta nonāk valsts īpašumā,” skaidro notāre. 

Savukārt, uzsākot mantojuma lietu pēc kreditora iesnieguma, notiek pretējais – ja mantinieks nepiesakās, lai gan viņš ir saņēmis uzaicinājumu, klusēšana apliecina mantojuma pieņemšanu, un pret personu var tikt celta prasība par parādu samaksu. Tas izriet no Civillikuma 697. panta, kas noteic: “ja mantojuma atstājēja kreditori vai legātāri prasa, lai mantot aicinātais izteic savu gribu par mantojuma pieņemšanu, tad viņam tā jāizteic notāra noliktā uzaicinājuma termiņā; ja līdz šā termiņa notecējumam viņš mantojumu neatraida, tad atzīstams, ka viņš to pieņēmis”. Tomēr pašlaik ir jau atzīts, ka šāda norma ir grūti piemērojama vai pat nav piemērojama notariālajā procesā, kam ir bezstrīda raksturs, un ir paredzama diskusija par iespējamām izmaiņām esošajā procedūrā, atstājot normas piemērošanu vien tiesu strīdu gadījumiem. 

“Diemžēl notāru praksē pašlaik nākas saskarties ar situācijām, kad, laikus rakstiski neatraidot mantojumu, atstātie parādi kļūst par mantinieka atbildību un, pašam nezinot, cilvēks ir “parakstījis” sev kredītsaistības varbūt pat visam mūžam. Var gadīties, ka cilvēkam var nebūt ne jausmas, ka viņš ir kļuvis par mantinieku un arī par parādnieku. Līdz brīdim, kad tiek uzsākta parāda piedziņas procedūra,” stāsta Sandra Stīpniece.  

Bezmantinieka manta – valsts īpašums

Ja notāra noteiktajā termiņā neviens mantojumam nepiesakās vai to atraida, tad mantojums tiek atzīts par bezmantinieku mantu, kas pieder valstij. Ja uz to pieteikušies kreditori, tad tiesu izpildītājs mantu pārdod izsolē un apmierina viņu prasījumus. “Ja mantinieks no mantojuma atsakās, turpmākais ceļš ir diezgan vienkāršs – manta tiek izsolīta vai atdota valstij, respektīvi, tā tiek nosacīti atņemta tiem, kuriem varētu pienākties, bet kuri no tās ir atteikušies,” skaidro Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja.

Tomēr arī šis process aizņem zināmu laiku. Tāpēc nereti cilvēki vēl turpina lietot, piemēram, aizgājēja atstāto automašīnu līdz brīdim, kamēr mantojuma lieta tiek pabeigta un manta nodota valstij vai tiesu izpildītājam. “Tādu iespēju likums paredz. Jāteic gan – paredz tiem mantiniekiem, kas mantojumu nevis atraida, bet pieņem. Tad automašīnu, vēršoties Ceļu satiksmes drošības direkcijā, mantinieki var reģistrēt savā valdījumā, kas dod tiesības to lietot, bet liedz iespēju atsavināt, piemēram, pārdot vai ieķīlāt līdz brīdim, kad mantojuma lieta tiek pabeigta, un automašīna pēc mantojuma apliecības iesniegšanas Ceļu satiksmes drošības direkcijā tiek reģistrēta mantiniekam jau kā  īpašniekam”, stāsta Sandra Stīpniece. Gadījumā, ja mantiniekiem jau ir skaidrs lēmums mantojumu atraidīt, automašīna vai jebkura cita aizgājušajam piederējusī manta vai īpašums nebūtu lietojams nekādā veidā.

Varbūt tomēr...?

“Var gadīties, ka mantinieks jau pieņēmis mantojumu, taču par kreditoru iesniegtajām pretenzijām uzzina tikai pēc tam. Ja mantojums ir pieņemts, no tā vairs nevar atteikties, tāpat arī, ja mantojums ir atraidīts, vairs nav iespējams to pieņemt. Tāpat likums, lai arī noteic, ka pirms lēmuma pieņemšanas mantiniekam ir tiesības iepazīties ar mantojuma sastāvu, šobrīd nedod mantiniekam lielāku termiņu kā kreditoriem, tādējādi, ja kreditora pretenzijas vēl ir ceļā, kad mantinieks mantojumu pieņem, pastāv iespēja, ka cilvēks par to uzzina tikai pēc mantojuma pieņemšanas,” atklāj Sandra Stīpniece. 

Tomēr notāre neiesaka uzreiz “pa galvu, pa kaklu” ne pieņemt, ne atraidīt mantojumu, ja ir aizdomas, ka tam līdzi var nākt arī parādi. Pastāv divas iespējas. Vienā no tām mantinieks notāram var lūgt izsludināt mantojuma atklāšanos, bet nav obligāti tūlīt izteikt arī gribu mantojumu pieņemt. Notārs ievietos sludinājumu izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un izsludinās termiņu, kurā jāiesniedz gan mantošanas iesniegumi, gan kreditoru pretenzijas. Izteikt gribu pieņemt vai atraidīt mantojuma pieņemšanu ir iespējams arī pēdējā termiņa dienā, kas gan nedod 100% garantijas, ka mantojuma lietā jau būs ienākušas visas termiņā izsūtītās kreditoru pretenzijas, tomēr dod vairāk drošības.

Otra iespēja ir mantojumu pieņemt ar inventāra tiesību. Šādā gadījumā mantinieks par parādiem neatbild ar savu mantu, bet tikai saņemtā mantojuma apmērā. Mantojumu apzina zvērināts tiesu izpildītājs, kas sastāda inventāra sarakstu. Jāatceras gan, ka šādā gadījumā nevar izmantot iepriekš doto ieteikumu gaidīt līdz termiņa beigām, jo, mantojums ar inventāra tiesību jāpieņem ne vēlāk kā divus mēnešus pēc mantojuma atklāšanās.