Kā sagatavoties sarunai ar bērnu par noteikumu ieviešanu un ievērošanu
Piedāvājam atbildes uz bieži sastopamiem bērnu iebildumiem un argumentiem par tehnoloģiju lietošanas noteikumu ieviešanu.
Piedāvājam atbildes uz bieži sastopamiem bērnu iebildumiem un argumentiem par tehnoloģiju lietošanas noteikumu ieviešanu.
Kā sākt sarunu par digitālo ierīču lietošanas
noteikumiem ģimenē?
Iespējamais sarunas ar bērnu ievads: “Mums mājās ir noteikumi par
to, kā mēs rīkojamies dažādās situācijās un savi pienākumi,
piemēram, no rītiem saklāt gultu un tīrīt zobus, nomazgāt traukus
vai nenākt istabā ar apaviem, šķirot atkritumus u.c. Arī, lietojot
telefonu un datoru, ir tikpat pašsaprotami un svarīgi ievērot mūsu
ģimenes noteikumus, un tie ir šādi…”
Kā pamatot noteikumu nepieciešamību?
Lai pamatotu to, ka noteikumi patiesībā palīdz dzīvot, nevis
traucē, tos var salīdzināt ar plašāku mērogu - skolu, transporta
satiksmi, vecāku darba vietu, atpūtas parku un baseinu,
ugunsdzēsības noteikumiem. Visur ir noteikumi, kas paredzēti
cilvēku drošībai, lai tiktu saudzēta viņu veselība un labsajūta. Te
vecāki var stāstīt par tām vietām (katram vismaz viena tāda ir,
piemēram, sava darba vieta), par kurām labi zina un paskaidrot
bērnam, kāpēc noteikumi vajadzīgi, kāpēc tie radušies un kādam
nolūkam kalpo. Bērniem patīk saprast lietas. Ja viņi saprot, ka
noteikumi ir visur, un tie ir vajadzīgi tikai tāpēc, lai palīdzētu
cilvēkiem, tad viņiem ir vieglāk saprast, kāpēc dažkārt arī
patīkamām lietām ir nepieciešami noteikumi.
Ko darīt, ja bērns noteikumus nepieņem?
Dažkārt vecāki nepaskaidro savas darbības vai autoritāri saka: "Tā
vajag". Taču, ja pieaugušie paši ievēro noteikumus, tie ir
pārrunāti ģimenē, ir izstāstīts to pamatojums un tie ir zināmi
bērniem (redzami pie sienas), tad šādai situācijai nevajadzētu būt.
Parasti bērniem ir grūti pieņemt to, ko nesaprot.
Protams, var būt izņēmuma gadījumi, kad bērnam jau ir atkarības
pazīmes un tāpēc psihofizioloģiski ir grūti mainīt to, ko darījis
ilgu laiku, piemēram, viedierīce kalpojusi kā nomierināšanās
līdzeklis. Šādā gadījumā ieteicams vērsies pēc palīdzības pie
speciālista – bērnu psihoterapeita.
Ko darīt, ja bērns šmaucas, lai apzināti pārkāptu
noteikumus?
Risinājums noteikti ir runāšana, runāšana un runāšana. Bez
nosodījuma, paturot prātā, ka mēs, pieaugušie, arī pārkāpjam
noteikumus. Izrunāt, saprast, kāpēc bērns mānījies un padomāt, kā
varētu rīkoties citādāk.
Kā veidot dialogu un vienoties par kompromisiem, ja
nepieciešams?
Ar bērniem, kas tikko sākuši apmeklēt sākumskolu, visticamāk, nebūs
sarežģījumu par noteikumu definēšanu, jo viņiem šī ir jauna
pasaule, taču lielāki bērni, piemēram, vecumā no 10 – 12 gadiem,
viedierīces lieto arvien patstāvīgāk, līdz ar to viņiem var šķist,
ka šādā veidā tiek ierobežota viņu brīvība. Iespējams, daži to var
uztvert pat kā sodu. Lai tas tā nenotiktu, ir svarīgi izrunāt bērna
vajadzības un šī brīža situāciju. Piemēram, vecāki var teikt: “Mēs
jau līdz šim bijām vienojušies, ka Tu tālrunī pavadīsi 1 stundu
dienā (vai citu laiku, kas nu katrā ģimenē ir pieņemts), taču
ikdienā šis laiks bieži vien tiek pārsniegts. Mēs varētu vienoties
par kompromisu – dosim Tev klāt vēl 15 minūtes (vai pusstundu),
taču šis laiks turpmāk būs jāievēro un mums to palīdzēs ievērot
mobilā tālruņa aplikācija.” Šādā sarunā bērni jutīs, ka tiek ņemtas
vērā arī viņu vajadzības un noteikumus pieņems labprātāk.
Kā atbildēt, ja bērns norāda, ka tā draugiem nav šādu
noteikumu?
Vecākiem būtu jānovelk skaidras robežas - citur (tostarp arī pie
vecmāmiņas) ir citi noteikumi, bet mūsu mājās ir šādi noteikumi. Un
tie nav tāpēc, lai kādam ieriebtu, bet tāpēc, ka mēs, mamma un
tētis, rūpējamies par jums, bērniem, un vēlamies, lai jūsu veselība
neciestu no pārmērīgas mobilo telefonu vai citu viedierīču
lietošanas. Vecākiem jāuzsver, ka viņi rūpējas un gādā par bērnu
drošību, veselību un labsajūtu. Un pārmērīga viedierīču lietošana
neiet roku rokā ar labu veselību un labu pašsajūtu. Noderīgi ir arī
stāstīt par to, ka daudzi bērni saslimst ar atkarību, ārstējas no
šīm atkarībām dažkārt pat slimnīcā.
Ko darīt, ja bērns regulāri pieprasa papildus ekrāna laiku, vienmēr ir diskusijas par tā pārtērēšanu? Bērnu pieprasījumiem vienmēr atbilde ir skaidri noteikumi, par kuriem vienojāties. Ir vajadzīgi skaidri nosacījumi, kas notiek tad, ja noteikumi tiek ievēroti (bonusi), un tad, ja netiek ievēroti (bonusi noņemšana vai pat samērīgi sodi). Praksē noteikumu ieviešana attiecībā uz viedierīču lietošanas ilgumu parasti ilgst no 1 nedēļas līdz 1,5 mēnesim - tas ir vidējais laika diapazons, kurā bērns, atkarībā no vecuma un jau gūtās pieredzes, pierod pie izmaiņām un vairs neprotestē. Ja tomēr protesti nepāriet un bērns jūtas nelaimīgs, agresīvi uzvedas, boikotē noteikumus un nemitīgi čīkst par to, ka vajag vēl, jābūt uzmanīgam, jo var gadīties, ka tās jau ir atkarības pazīmes. Tas var liecināt par psihofizioloģiskām izmaiņām bērna smadzenēs, izveidojušos pieradumu un noteikti jālūdz palīdzība speciālistiem, lai šo atkarību mazinātu.