Bērna kopšanas atvaļinājums, pabalsti, kompensācijas, kopīgs laiks. Tā par bērniem rūpējas Somijā
Amerikāņu un britu acīs Ziemeļvalstis ir gandrīz paradīze, kurā ir dzimumu līdztiesība un ģimenes harmonija. Ziemeļvalstīs tēvi lepni stumj bērnu ratiņus, mātes izbauda garus bērnu kopšanas atvaļinājumus, un veselības aprūpes sistēma ir teju perfekta.
Starp visiem šiem pieņēmumiem, ir kāds īpašs stāsts par Somiju.
Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem Somija ir vienīgā valsts pasaulē,
kurā tēti, salīdzinot ar mammām, pavada vairāk laiku ar saviem
skolas vecuma bērniem. Un starpība ir veselas 8 minūtes.
Globālās dzimumu starpības pētījums 2016. gadā
ierindroja Somiju 2. vietā dzimumu līdztiesības ziņā, kā arī Somija
tika atzīta par trešo labāko valsti pasaulē strādājošām
māmiņām.
Kā Somija līdz šim nonāca? Šis ir stāsts par kolektīvu darbību un
politisko vēlmi uzlabot situāciju, stingras sociālās demokrātijas
tradīcijas un nodokļu sistēma, kas atbalsta iedzīvotājus. Tomēr vēl
viens svarīgs aspekts ir tas, kā somi diskutē un domā par šo
jautājumu: viņi vērtē nevis to, kas ir labākais pieaugušajiem, bet
kas ir labākais bērniem.
“Šis ir jautājums par dzimumu līdztiesību, bet vēl jo vairāk šis ir
jautājums par bērnu tiesībām,” saka Annika Saarikko, Somijas
Sociālo un Ģimenes lietu ministre. Viņa ir viena no 6 sievietēm
vienpadsmit cilvēku ministru kabinetā. “Runa nav par māmiņu
tiesībām vai tētu tiesībām. Runa ir par to, ka bērnam ir tiesību
pavadīt vienlīdzīgu laiku ar abiem vecākiem.”
Somijā tic, ka tēviem ir ārkārtīgi svarīga loma bērnu attīstībā.
Valdība piešķir jaunajiem tētiem 9 nedēļu atvaļinājumu, un tajā
laikā viņiem tiek maksāta 70% no ikmēneša algas. Lai iedrošinātu
tētus izmantot šo atvaļinājumu, nesen tika atklāta jauna kampaņa -
tika izdalīti plakāti, kurā attēlots būvniecības darbinieks, kurš
lepni stumj bērnu ratiņus, un kuru pavada sauklis “Ir tēta laiks!”
(It’s Daddy Time!).
Foto: Annika Saarikko, Somijas Sociālo un Ģimenes lietu ministre.
“Mēs gribam, lai tēti izmanto vairāk iespēju palikt mājās bērna
kopšanas atvaļinājumā. Ja mēs analizējam pētījumus, ir skaidrs, ka
saikne starp bērnu un tēti ir ļoti svarīga - it sevišķi bērna
pirmajos dzīves gados, un mēs ticam, ka tajā ir vērts
investēt.”
Kamēr ministre rūpējas par tētu tiesībām, Saarikko ir dzīvs piemērs
tam, kā mammas Somijā ir zināmā mērā atbrīvotas no māmiņu pienākumu
sloga, pateicoties valdības pieņemtajiem likumiem. Viņa ir 33 gadus
veca, un viņas 3 gadus vecais bērns apmeklē pilna laika bērnudārzu.
Viņas vīrs arī strādā pilna laika darbā. “Tu vari būt vienlaikus
jauna sieviete un ministre. Mana situācija nav nekādā mērā īpaša.
Somijā ir ļoti normāli savienot darbu ar ģimenes dzīvi - tas nav
viegli, bet nav neiespējami”.
Somija cenšas sniegt gan tētiem, gan mammām pilnu sociālo atbalstu pirms bērns ir vispār piedzimis.
Somija ilgu laiku jau bijusi vadošā lomā, kad runa ir par sieviešu emancipāciju. Somija bija otrā valsts pasaulē, kurā sievietes varēja balsot, un pirmā valsts pasaulē, kurā sievietēm tika sniegtas pilnas politiskās tiesības. Šodien 42% no visiem parlamentātiešiem ir sievietes, kamēr Amerikā, tikai 19,6 procenti no visiem parlamentāriešiem ir sievietes. ”Somija bija nabadzīga valsts, kurā sievietes strādāja līdzās vīriešiem, un mēs strādājām kopīgi, lai atmaksātu parādu Krievijai”, tā saka Paulina Ahokas, Tamperes halles (kas ir lielākais koncertu un semināru centrs Ziemeļvalstīs) direktore. ”Tomēr sievietes jau no laika gala ir tikušas iesaistītas lēmumu pieņemšanā - mēs ticam, ka tas ir vislabākais risinājums.”
Atbalsts vecākiem
Somija cenšas sniegt gan tētiem, gan mammām pilnu sociālo atbalstu
pirms bērns ir vispār piedzimis. Līdz ar to grūti pieņemt, ka tā ir
tikai sakritība, ka Somijā jaunie vecāki, kas vēl ir gaidībās,
jūtas daudz drošāki, domājot par nākotni, nekā cilvēki
Lielbritānijā vai Amerikā.
Kad Somijā piedzimst mazulis, vecākiem nav jāraizējas par milzīgu
slimnīcas rēķinu. Sieviete normāli noritošas grūtniecības laikā var
apmeklēt ārstu no 11 līdz par 15 reizēm, un šīs vizītes ir bez
maksas, un dzemdību izmaksas ir minimālas. Savukārt Amerikā,
dzemdības vien izmaksā ap 10 000 dolāru, un ķeizargrieziens izmaksā
aptuveni 15 000 dolāru.
Mazuļu kastes
Pēdējos 80 gadus Somijas valdība izsniedz jaunajiem vecākiem tā
sauktās ”mazuļu kastes”, kas ir piepildītas ar lietām, kas ir
nepieciešamas zīdaiņiem, piemēram, guļammatraci, āra drēbes,
sanitārās lietas un iekštelpas drēbītes. Lai arī jaunie vecāki
mantu kastes vietā var saņemt 140 eiro, 95% no jaunajiem vecākiem
izvēlas saņemt mantu kasti, jo tās vērtība ir lielāka.
Šī mazuļu kaste ir saņēmusi uzslavas par to, ka ar tās palīdzību
Somija ir sasniegusi vienu no zemākajiem zīdaiņu dzimstības
līmeņiem pasaulē - tikai 1,7 nāves gadījumu uz 1000 dzimušajiem
(2015. gada dati).
Mazuļu kaste ir saņēmusi uzslavas par to, ka ar tās palīdzību Somija ir sasniegusi vienu no zemākajiem zīdaiņu dzimstības līmeņiem pasaulē - tikai 1,7 nāves gadījumu uz 1000 dzimušajiem.
Bērna kopšanas atvaļinājums
Kad mazulis ir piedzimis, Somijā māmiņas saņem 4 mēnešus apmaksātu bērnu kopšanas atvaļinājumu. Kopā tētim pienākas 54 bērna kopšanas atvaļinājuma dienas, no kurām paralēli ar māmiņu var pavadīt mājās līdz 18 dienām. Pēc šiem 4 mēnešiem vecākiem pienākas vēl 5 atvaļinājuma mēneši, kurus mamma un tētis var dalīt pēc saviem ieskatiem.
Kad bērna kopšanas atvaļinājums oficiāli beidzas, vienam no vecākiem ir tiesības palikt mājās ar bērnu, par to saņemot 450 eiro mēnesī. Šim vecākam ir tiesības atgriezties darbā, kad bērnam aprit 3 gadi. Daži kritiķi gan saka, ka šī mēneša maksa izraisa situāciju, ka sievietes paliek mājās ar bērnu pārlieku ilgu laiku, tādējādi kaitējot karjerai. Bankas darbinieks Sami Sulins saka, ka šī iespēja ļāva viņam pavadīt daudz vairāk laika ar savu meitu. Viņš palika mājās ar meitiņu pilnus 10 mēnešus, un viņš atzīst, ka aizvien vairāk viņa draugu izmanto to pašu iespēju. ”Neviens šajā jautājumā nav negatīvs. Šobrīd tas vienkārši ir sociāli pieņemts. Sabiedrība atzīst, ka tēviem vajag iesaistīties ģimenes dzīvē.”
No bērna 9 mēnešu līdz 3 gadu vecumam vecākiem ir tiesības nelaist bērnu dārziņā, saņemot kompensāciju.
Vēl kāds pabalsts attiecas uz vecākiem, kuru bērns vai bērni iet 1. un/vai 2. klasē. Vecākiem ir iespēja saņemt pabalstu, lai būtu laiks un iespēja parūpēties par bērniem, kuri apmeklē pirmās divas klases. Šo pabalstu var saņemt abi vecāki, ja aprūpē bērnu atsevišķos laikos, arī tas šķirtais vecāks, pie kura bērns nedzīvo (šis neizslēdz iespēju arī galvenajam aprūpētājam saņemt pabalstu, ja strādā nepilnu laiku).
Bērnudārzi
Vairums vecāku, ieskaitot māmiņas, kādā brīdī atgriežas darbā. Kad tas notiek, valsts piedāvā bērnudārzu. Visdārgākajā gadījumā, bērnudārzs izmaksā 290 eiro mēnesī. Salīdzināšanai - Amerikā pilna laika bērnudārzs izmaksā apmēram 85% no vidējās dzīvokļa īres cenas, reizēm tas var būt dārgāk kā bērna mācības universitātē. Londonā vidējās bērnudārza izmaksas ir 650 britu mārciņas mēnesī.
”Bērna nākšana pasaulē ģimenei Somijā vairs nerada lielu
satraukumu,” saka māmiņa, pārdošanas daļas vadītāja Tuoma Aspiala.
Kad vietējā bērna aprūpes iestāde bija pilna un tajā nebija vietas
viņa diviem bērniem, Helsinku pilsēta noorganizēja auklīti, kamēr
bērnudārzā atbrīvosies vieta. ”Mūsu bērnudārzu situācija ir
brīnišķīga. Atrodas ļoti tuvu, un cilvēki, kas pieskata manu bērnu,
ir brīnišķīgi. Mēs nejūtamies ne mazākajā mērā slikti, bērnus
atstājot tur uz dienu.”
Un tā ir, Somijas pirmsskolas aprūpes ir, iespējams, labākā visā
pasaulē. Tā palīdz Somijas skolēniem sasniegt visaugstākos
izglītības rezultātus, lai arī bērni iet sagatavošanās klasē līdz 7
gadu vecumam. ”Somijā skološanās ir lieta, par ko cilvēki
neuztraucas,” saka Noora Ahmed-Moshe. Viņai ir 37 gadi, un viņas
otrā meitiņa dzima Somijā, kamēr viņas pirmā meita dzima
Londonā.
Lieli nodokļi
Arī somu uzņēmumu attieksme ir visai progresīva. Šeit vairums
cilvēku sāk darbu jau 8:00 no rīta, un parasti strādā līdz 16:00
vai 17:00. Šis viss sniedz savu atravu tajā, lai vecāki varētu
vairāk iesaistīties ģimenes dzīvē.
Uzņēmējs Petri stāsta: ”Kad es esmu mājās, es ļoti iesaistos mājas
dzīvē. Un tas ir normāli. Tēti piedalās viņu bērnu dzīvēs, un
bērniem ir savi hobiji, kuros tēvi labprāt iesaistās.” Kamēr viņa
sieva Kirsi novērtē to, kā Somijas valsts viņu atbalsta, salīdzinot
ar citām valstīm.
Protams, nekas nenāk par velti. 44% no Somijas IKP nāk no
nodokļiem, kamēr Amerikā šis skaitlis ir 25%. Ienākumu nodoklī tiek
iekļauti maksājumi pilsētai, reģionam, baznīcai, un publiskajai
televīzijai. Cilvēks, kurš Somijā nopelna 1,2 miljonu dolāru gadā,
var tik aplikts pat ar 51,5% ienākumu nodokli.
Foto: Uzņēmējs Petri ar ģimeni.
”Amerikāņi teiktu, ka mēs maksājam milzīgus nodokļus, un tā ir
taisnība. Es maksāju milzīgus nodokļus, bet tā dēļ es nezaudēju
naktsmiegu. Protams, es gribētu maksāt mazākus nodokļus, un es
gribētu, lai publiskais sektors nebūtu tik noslogots, bet es esmu
mierā ar esošo situāciju. Es zinu, ka esmu šobrīd nodokļu
maksātājs, nevis saņēmējs, bet, ja šī nodokļu nauda aiziet kādam,
kuram tas palīdzētu, tad lai notiek. Somiem ir dziļas saknes un
idejas par sociālo demokrātiju,” tā Petri.
Ministre Saarikko atzīst, ka Somijā vēl joprojām pastāv
nevienlīdzība, it sevišķi nomaļās teritorijās. Darba samaksa abiem
dzimumiem joprojām nav vienlīdzīga. ”Viena no lielākajām barjerām,
ar ko mēs joprojām saskaramies, ir ilūzija par dzimumu līdztiesību.
Daudzi cilvēki uzskata, ka Somija jau ir sasniegusi pilnīgu dzimumu
līdztiesību.” Bet valdība smagi strādā, lai šo statistiku uzlabotu.
2017.gadā, par godu Somijas 100.dzimšanas dienai, valdība
izsludināja projektu, kura ietvaros meklē cilvēku vai organizāciju,
kas ir ievērojami uzlabojusi dzimumu līdztiesību Somijā. Uzvarētājs
saņems 150 000 eiro, ko varēs ziedot organizācijai vai idejai pēc
savas vēlmes.
”Es nezinu nevienu citu valsti, kas pasludinātu šādu projektu par
galveno saukli tās apaļajā jubilejā, un tas mani dara lepnu,” saka
Ahoka, kas ir kongresu nama direktore un projekta organizatore.
Tātad, kur Somija virzās tālāk no šī brīža? ”Nākošais lielais solis
varētu nākt no tētiem,” sprieš Katja Lahti, 43 gadus veca
rakstniece. ”Ir sajūta, ka jaunā tētu paaudze vēlas vairāk, un
grib, lai viņu balss tiek sadzirdēta.”
Avots: www.theguardian.com
Teksts: Ita Petrika, speciāli Mammamuntetiem.lv