Ko darīt, kad attiecībām piezogas rutīna?

"Man ir šāda problēma! Mēs esam kopā tikai divus gadus un mums ir gadu veca meitiņa! Mūsu attiecībās ir iestājusies rutīna, nav vairs tā, kā agrāk. Agrāk izrādīja uzmanību, centās būt ar mani vairāk kopā, bet tagad viņš pat brīžiem mani atgrūž, un man rodas tāda sajūta, ka es esmu viņam apnikusi! Esmu runājusi ar viņu par šo, bet bez izmaiņām un viņš noliedz, ka tā būtu! Es nevaru saprast, kurā no mums ir vaina," pārdzīvojumos dalās kāda portālā reģistrētā mamma.

Padomu sniedz psiholoģe Ineta Tunne: "Man tiešām ļoti grūti atbildēt, neredzot Jūs un neko vairāk nezinot. Varu teikt tikai vienu — dzīve ir raiba, labais mijas ar ne tik labo, interesanto nomaina ne tik interesantais... Ļoti svarīgi ir attiecības kopt, ar to es domāju, varbūt varat atrast laiku un iespēju  pabūt kopā divatā, varbūt varat atstāt meitiņu uzraudzīšanai tētim un, piemēram, aiziet pie friziera, lai vīrietis izjūt, ka arī Jums ir privātā dzīve, Jūs neesat tikai mamma, bet arī jauna sieviete. Esiet radoša, lai gan ģimenes pavardu glabā sieviete, tas nenozīmē, ka viņa tur atrodas visu laiku. Vīrietim patīk atgriezties mājās, kur ir interesanti, bet ne garlaicīgi, mēģiniet dažādot vidi, iet ciemos, aicināt draugus, atpūsties... Vīrietim jājūt, ka viņš ir vajadzīgs, gaidīts, viņu jāatbalsta un jāuzmundrina, jāpaslavē citiem dzirdot, bet jādod arī iespēja sevi apliecināt ģimenē, mājas darbos, hobijos un noticēt savai varēšanai."

Rutīna ne vienmēr ir slikta

Viedoklī dalās psiholoģe Laila Kalniņa: "Diemžēl rutīna var iezagties jebkurās attiecībās, tomēr svarīgi būtu noskaidrot, ko nozīmē šis vārds, kuru nereti attiecina uz laulības dzīvi, gluži kā tādu mākslīgo pavadoni. Rutīna kopdzīvē nozīmē sava veida apātiju, vienveidību un emociju trūkumu starp laulāto attiecībām. 

Tā varētu būt arī pozitīva, jo nosaka kādu struktūru, paredzamību, drošību un tā var būt arī negatīva, ja saistīta ar tukšuma sajūtu, negatīvu emociju – rūgtuma, vilšanās, nepiepildītu gaidu u.c. pārsvaru. 

Ja esat mēģinājusi ar vīru par to runāt, tomēr tas nav bijis ar pozitīvām sekām, iespējams, vaina nebūs rutīnā, jo kāda daļa dzīves no tās arī veidojas, īpaši, ja mājās ir mazs bērns – katru dienu jāgatavo ēst, jākārto māja, jāmazgā drēbes, utt. Tas tiešām ir nogurdinoši, vienveidīgi, un sieviete nereti vēlas arvien vairāk uzmanības no apkārtējiem. Respektīvi, sarunā ar vīru ļoti svarīgi ir izstāstīt par savām sajūtām un savām vajadzībām, vēlmēm un mazāk koncentrēties uz to, ko vīrs nedara, nevar, negrib…  Arī vīrietim, tāpat kā sievietei, kopdzīves sākums var šķist kā grūts, vienveidīgs, līdzīgs rutīnai un Jūs abi to variet atzīt, kas ļautu justies līdzvērtīgiem un vienotiem. Situācijā, kad šķietami tikai viens jūtās slikti un otram par to tiek prasīta atbildība, iespējams, šo vienotību ir grūtāk panākt. Tomēr ļoti apsveicami, ka izmaiņas ģimenes dzīvē esiet pamanījusi un nevēlieties ar tām samierināties. Joprojām, nav nekā labāka par savstarpēju izrunāšanos, tomēr, ja tas labi neveicas, variet meklēt speciālistu palīdzību – psihologu, ģimenes psihoterapeitu. Un kā ir ar rutīnai pretējām lietām – jauna frizūra, iespēja satikties ar draudzeni, laba grāmata?"

Padomi rutīnas mazināšanai

Nekādu pienākumu! Protams, viegli teikt, bet kā to īstenot dzīvē? Vienkārši — necentieties ikdienā pieņemt, ka kādas konkrētas lietas un darbi ir obligāts pienākums. Visā, ko dari otra labā, ieliec mīlestību un savu labāko attieksmi. Piemēram, atnest otram siltu pledu var vienkārši, bet var — ar mīlestību.

Neko negaidi pretī! Tas ir ļoti labi jūtams, ka kaut kas tiek darīts ar domu, ka pretī saņems vairakkārt. Bet tas otrā rada sajūtu, ka tiek nopirkts un ka ikviena darbība vai teikums būs kā parāda atmaksa. Citiem vārdiem sakot, necenties nopirkt savu mīļoto!

Mainiet vidi! Ja pilsētas dzīvoklī kļuvis par šauru, tad piektdienas vakarā sēdieties mašīnā un dodieties kaut kur tuvāk mežiem un ezeriem! Ja tev nav mašīnas, tad zini, ka to var noīrēt! Ja neesat pilsētas ļaudis, tad tieši pretēji — dodieties uz pilsētu un izbaudiet kādu koncertu vai teātra izrādi!

Savstarpēja cieņa un interese vienam par otru! Svarīgi ir vienam otru uztver kā līdzīgu, respektēt vienam otra zināšanas un prasmes, neviens nav pārāks par otru, neviens nevelta savu dzīvi otram, abi gūst prieku no otra esamības, neviens nesagaida no otra pazemību, paklausību vai aprūpi. 

Un vairāk kā kļūdains ir uzskats, ka otrs bez tevis vairs nu nekādi netiks galā ar rēķinu samaksu un savas ikdienas organizēšanu…

Neatsakies no savas pagātnes! Tas, ka tev ir attiecības, nenozīmē, ka pārējā dzīve ir beigusies. Otram daudz lielāka interese par tevi saglabāsies, ja tev būs savi hobiji un aizraušanās, ja tev būs savi draugi un draudzenes, ar kuriem pavadīt laiku. Tāpat nav vienmēr jābrauc kopā pie vieniem vai otriem vecākiem un katrs brīvais brīdis jāpavada kopā.  

Spēja runāt par attiecībām! Divi pieauguši, nobrieduši cilvēki, kas apzinās savu vērtību, savas vēlmes un vajadzības spēj runāt par attiecībām savā starpā un salīdzinot katrs savu priekšstatu par kopā būšanu, vienoties par kopēju vēlamo “bildīti” jeb attiecību modeli. Arī konstruktīvi strīdēties.

Patiesa uzticēšanās!  Tas nozīmē, ka attiecībās nav baiļu, nav sasprindzinājuma un trauksmes, nav nepārtrauktas kontroles un aizdomu. Partneri spēj paļauties viens uz otru.