Četras grūtības, kas jāpārvar pārim, lai pēc mazuļa piedzimšanas dzīvē atkal būtu sekss

Reizēm, kad vīrietis un sieviete uzzina, ka viņi kļūs par vecākiem brīnišķīgam mazulim, sākas lielais bērna gaidīšanas maratons. Notiek mājokļa piemērošana dzīvei ar mazuli, nepieciešamo aprūpes priekšmetu iegāde, sagatavošanās nodarbību apmeklēšana, dzemdību vietas izvēle un dzemdību plāna rakstīšana. 

Tas viss ir jauki un pareizi, taču ģimenes psihoterapeite Vita Kalniņa norāda uz kādu būtisku problēmu: „Reizēm pāri ir tik ļoti koncentrējušies gaidību laikam un dzemdībām, ka viņiem nav bijis laika padomāt, kas notiks pēc tam. Un te nav runa par dažām dienām, nedēļām vai pat pāris mēnešiem, bet vismaz pusotru gadu uz priekšu. Patiesībā pusotrs gads ir laiks, kurā jaunie vecāki vēl tikai adaptējas un pierod pie jaunajām lomām un jaunā ģimenes locekļa ienākšanas ģimenē. 

Kaut kas no tā visa izdodas, bet daudzas lietas arī nesanāk, jo jaunie vecāki iepriekš nav gatavoti un paši pietiekami nav sagatavojušies būšanai par vecākiem. Domājot par intīmajām attiecībām pēc bērna piedzimšanas, valda divi priekšstati – vai nu mēs lielā mērā dzīvosim pa vecam, vai arī viss būs tikai vēl labāk.”

Nekas vairs nebūs, kā agrāk

Psihoterapeite uzsver, ka topošajiem vecākiem patiešām vajadzētu apzināties, ka reizē ar bērna (vai noteiktā laika periodā vairāku bērnu) piedzimšanu turpmākos gadus spontanitāte intīmajās attiecībās būs salīdzinoši grūti īstenojama. Ja pāris vispār vēlas saglabāt savas intīmās attiecības, ir jāpieņem fakts, ka sekss būs tad, ja patiešām mērķtiecīgi to plānos – gan vietu, gan arī laiku, kad tas notiks, lai brīdi pirms ir iespējams uz intimitāti noskaņoties un pēc mīlēšanās uzreiz nav kaut kur jāsteidzas, bet ir mirklis pabūšanai kopā. Ja uzreiz pēc intīmā brīža jāsteidzas pie mazuļa, tas jaunajiem vecākiem var būt nepatīkami. 

Arī vīrietis vēlas nesteidzīgu mīlēšanos

Jaunajiem vecākiem, īpaši bērna pirmajos dzīves gados, ir jābūt ļoti radošiem, meklējot veidus, kā atrast laiku sev. Tas ir neizbēgami. Ja gribas apgalvot, ka ar mums būs citādi, tad jaunie vecāki sevi ļoti maldina. Un tas var novest pie smagas vilšanās, jo arī tad, ja mazulis būs salīdzinoši mierīgs, tik un tā vairs nebūs iespējams mīlēties tā, kā bijis ierasts. Jā, droši vien ik pa laikam būs iespējams „ātrais sekss uz virtuves galda”, bet, visticamāk, pāris seksuālās attiecības vēlēsies dažādas un ne vienmēr tik steidzīgas. 

Pēc bērna piedzimšanas mammu, kura rūpējas par mazuļa labklājību, var dēvēt par bērna aprūpes ministri. Savukārt tēvi jaunajā situācijā aicināti kļūt par mīlestības ministriem.

Reizēm gadās dzirdēt, ka vīrietim droši vien pietiktu ar ātro seksu, taču tas ir mīts – arī vīrieši nereti vēlas emocionālu un nesteidzīgu mīlēšanos pēc iespējas mazāk stresainos apstākļos. Mīlēšanās, kas sevī ietver iespēju ļauties, baudīt un piedzīvot, nav piedzīvojama spriedzē. Pretējā gadījumā tas būs vienkārši tehniski izpildīts akts, kas var radīt vilšanos, iztukšotību, pat zaudējuma izjūtu – īpaši sievietei. Un dažkārt jaunajiem vecākiem šī situācija rada šoku. Taču, laikus gatavojoties un pieņemot, ka plānošana būs jaunās dzīves daļa, ar to var veiksmīgāk tikt galā. 

Tētis – mīlestības ministrs

Kad mazulis ir piedzimis, neapzināti, bet likumsakarīgi notiek jauno lomu (arī atbildības sfēru) sadale ģimenē. Dāņu psihologs Jespers Jūls, domājot par pāra attiecībām pēc bērna piedzimšanas, mammu, kura rūpējas par mazuļa labklājību un aprūpi, nodēvējis par bērna aprūpes ministri. Taču arī tētis jaunajā situācijā meklē savu jomu, kurā sniegt atbalstu ģimenei. Un te Jūls aicina jaunos tēvus kļūt par mīlestības ministriem. Tas nozīmē, ka vīrietis var uzņemties atbildību par mīlestības attiecībām pārī, līdz ar to var atbildēt arī par praktiskajiem un organizatoriskajiem jautājumiem.

Viņš var domāt par to, lai pārim vispār ir laiks savstarpējām attiecībām. Un, protams, te nav runa vienīgi par mīlēšanos. Seksuālās attiecības ir tikai viena no partnerattiecību daļām – attiecības nesākas gultā, bet ir visās tajās ikdienas izpausmēs, kādi mēs esam kopā, kā mēs komunicējam, cik ļoti atveramies otram. [1] Ideja par mīlestības ministra posteņa ieviešanu ir ļoti laba, taču praktiskajā dzīvē mēdz būt izaicinājumi un grūtības, kas kavē šīs ieceres īstenošanu. Piedāvājam četras biežākās grūtības un iespējamos risinājumus.

Grūtība Nr. 1. Emocionālās problēmas pēc dzemdībām – arī tētim

Ir lieliski, ja jaunais tētis var būt stiprais balsts jaunajai māmiņai, kura pēcdzemdību periodā piedzīvo ne tikai lielas ķermeniskās izmaiņas, bet arī hormonālās svārstības. Taču reizēm pāra attiecības var samezgloties, jo arī jaunajam tētim ir emocionālas grūtības pēc bērna piedzimšanas. Viņam var neizdoties apzināties savas jūtas, atklāt un parādīt tās citiem. Pēc mazuļa nākšanas pasaulē jaunajam tētim var parādīties tādas jūtas un sajūtas, par kuru eksistenci pirms tam viņš nav zinājis. 

Tas lielā mērā izriet no tā, ko viņš pats savā bērnībā ir piedzīvojis. Tāpēc reizēm jaunais tētis gan partnerei, gan vēlāk arī bērniem var šķist distancējies, auksts, nepieejams, reizēm pat skarbs un tāds, no kura nedaudz bail. Tas ir tāpēc, ka, pēc vīrieša domām, viņam ir ļoti jāsargājas, lai jūtas nenāktu uz āru, lai viss tiktu kontrolēts. 

Bieži ir gadījumi, kad vecāki pakļaujas pusotrgadīga vai divus gadus veca bērna spiedienam, vairs nesabučojas, neapskaujas, nesamīļojas, jo mazais ir burtiski pa vidu, cenšas vecākus šķirt, izrāda neapmierinātību.

Ja vīrietis dzīvo pēc šāda principa, arī sievietei ir ļoti grūti vīrietim tuvoties. Sievietes šādās situācijās ļoti bieži jūtas personīgi atraidītas un nesaprastas. Un patiesībā tas nav stāsts par to, ka vīrietim partnere vairs neinteresētu vai nešķistu pievilcīga. Tas ir mehānisms, kā viņš tiek ar sevi galā. Konflikts var rasties brīdī, kad vīrietis, kurš ir sevī noslēdzies, kādā jaukā dienā piedāvā sievietei seksuālas attiecības. Savukārt viņa nespēj tikt skaidrībā – kas ir šis vīrietis, kurš ar mani vēlas mīlēties. Sievietei ir grūti seksuāli atvērties cilvēkam, kurš neatklāj savas jūtas un ikdienā distancējas. Vīrietim grūtības noskaņoties seksualitātei var rasties tad, ja viņš ir piedalījies dzemdībās, kas bijušas traumatiskas un sarežģītas. Ja vīrietim nav bijusi iespēja ne ar vienu par to parunāt, viņš var turpināt piedzīvotās šausmas nest sev līdzi un pārdzīvot atkal un atkal. 

Labā ziņa, ka mūsdienās arvien vairāk un vairāk vīriešu dodas uz konsultāciju pie speciālista, kurš palīdz saprast savas jūtas un sajūtas, kā arī atrast labāko ceļu, kā situāciju risināt. Svarīgi būtu atrast kaut vienu cilvēku, ar kuru var par to runāt. Tas var būt arī labs draugs, kurš jau izgājis cauri kam līdzīgam, tas var būt arī kāds labs kolēģis vai sporta komandas biedrs. Galvenais izvēlēties par uzticības personu tādu cilvēku, kurš uzklausīs, nenosodīs, ieklausīsies. Un tas var būt ļoti atvieglojoši. 

Grūtība Nr. 2. Nogurums abiem vecākiem

Pēc bērna piedzimšanas parasti ļoti ātri uzkrājas fizisks nogurums. Turklāt abiem, īpaši tad, ja arī tētis aktīvi iesaistās bērna aprūpē. Brīdis, kad mazulis guļ, ļoti bieži ir brīdis, kad arī vecāki varētu tikt pie sava miega un miera, līdz ar to seksuālām aktivitātēm grūti atrast laiku un spēku. Un tas ir loģiski, jo vajadzību hierarhijā miegs un atpūta ir primāras. 

Pāri dažkārt dalās pieredzē, ka ļoti grūti noskaņoties divvientulībai pēc bērna aizmigšanas ir tieši tāpēc, ka tas, kurš mazuli liek gulēt, iemieg reizē ar viņu. Un, kad mostas, lai būtu kopā ar partneri, organisms ne tuvu nav rotaļīgā noskaņā. Pieredze rāda, ka nav būtiski, kurš ir gulētlicējs – gan uz mammu, gan tēti tas darbojas līdzīgi. Skatoties, kā šeit var līdzēt mīlestības ministrs, atbilde nepavisam nav vienkārša – domāt un plānot, kad un kā abi vecāki varētu atpūsties. Varbūt mamma tiešām var atmest visus darbus un gulēt pa dienu reizē ar mazuli. Tētis, iespējams, var reizēm pārnākt nedaudz agrāk un doties nelielā diendusā, jo arī viņam nepieciešama atpūta. Varbūt risinājums arī šajā situācijā var būt kāda atbalsta persona, kas pa brīdim paņem mazuli paauklēt. Šī praktiskā organizēšana ne tikai sievietei noņems rūpju nastu, bet arī parādīs, ka vīrietim nav vienalga.  

Grūtība Nr. 3. Bērns visa centrā

Šobrīd ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet Eiropā mazuļi tik ļoti tiek nolikti attiecību centrā, ka vecāki kļūst par kalpiem saviem bērniem, turpretī pašu vajadzības nostumtas malā, līdz ar to partnerattiecības tiek pamestas novārtā. Bieži ir gadījumi, kad vecāki pakļaujas pusotrgadīga vai divus gadus veca bērna spiedienam, vairs nesabučojas, neapskaujas, nesamīļojas, jo mazais ir burtiski pa vidu, cenšas vecākus šķirt, izrāda neapmierinātību. 

Realitātē labākais, ko vecāki var izdarīt bērniem, ir rūpēties par savām attiecībām. Ja viņu attiecības nebūs piepildītas un apmierinošas, pamazām tajās var ienākt agresija, konflikti, distancēšanās. Un beigās attiecības var kļūt apdraudētas. Rezultātā arī bērni nebūs ieguvēji. Viņi var iegūt tikai tad, ja dzīvo ģimenē, kur vecāki priecājas par būšanu kopā, viens otram patīk un pievērš uzmanību, tā veidojot tādu ģimenes klimatu, kurā bērnam ir patīkami augt un attīstīties. 

Reizēm grūti atjaunot seksuālās attiecības, jo sieviete bērna dzīves pirmā gada laikā ļoti daudz ir ķermeniskā kontaktā ar mazuli, tā apmierinot savas vajadzības pēc tuvības un pieskārieniem. Tajā pašā laikā ilgas pēc kontakta un emocionalitātes ar vīrieti parasti gan nepazūd. 

Grūtība Nr. 4. Sieviete nevēlas mīlēties

Ja sieviete nevēlas seksuālās attiecības, būtu jauki, ja vīrietim izdotos saprast iemeslus, kā arī dot partnerei laiku aprast ar jauno situāciju, pieņemt, kas šobrīd notiek ar sievietes ķermeni. Ir gandrīz neiespējami ļauties labām seksuālām attiecībām, ja sieviete nespēj būt mierā un komfortā ar savu ķermeni, sajust to. Un te lielāks risks ir tām sievietēm, kuras dzemdību laikā piedzīvojušas nepatīkamu un neiejūtīgu attieksmi no medicīnas personāla, kad radības bijušas nevis viņas varēšana, bet vairāk kā medicīniska manipulācija. Ļoti liela iespēja, ka šādas sievietes vēl ilgi pēc dzemdībām seksuālajā jomā jutīsies nevarīgas un nespējīgas, nevērtīgas. Arī bez traumatiskā faktora sievietes pirmajā periodā pēc dzemdībām var nejusties seksuāli pievilcīgas, jo ir pēcdzemdību asiņošana, piena veidošanās krūtīs, var mazāk izdalīties maksti mitrinošie šķidrumi, var būt pastiprināta svīšana.

Te mīlestības ministra galvenais uzdevums būtu pēc iespējas runāt ar partneri. Tas var būt sarežģīti, ņemot vērā sievietes lielo jūtību šajā periodā. Mēģinot uzsākt sarunu, sieviete var kļūt destruktīva un kategoriska savā izteiksmē, kas galīgi nepalīdz vīrietim. Ja sieviete kādā brīdī, varbūt pat regulāri, saka nē, vīrietim vajadzētu saņemt atļauju tuvoties pēc laika. Attiecībās daudzām lietām būtu jābūt balstītām uz atļauju – vai tu piekristu, ka es tev pieskaros, vai tev patiktu, ja es pamasētu muguru vai paglāstītu matus. 

Partnerattiecību plāns

Šobrīd pāriem aktuāli ir rakstīt dzemdību un pēcdzemdību plānus. Taču ļoti ieteicams uzrakstīt vēl vienu – partnerattiecību plānu. Ja mēs vērtējam, kas notiek ar katru cilvēku jaunajā situācijā, tad, piedzimstot mazulim, savā ziņā „nomirst” iepriekšējais cilvēks – tas, kas es biju pirms bērna piedzimšanas. Un tikai tad, ja es ļauju tam notikt, tā vietā varu radīt savu jauno identitāti, kur noteikti kāda daļa ir no iepriekšējā cilvēka, bet kaut kādā ziņā es esmu jaunā līmenī. 

Nereti jaunie vecāki par katru cenu grib turēties pie pusaudža vai jaunieša dzīvesveida, kas raksturīgs pāriem bez bērniem, un iztēloties, ka arī pēc bērna piedzimšanas varēs dzīvot tāpat, tomēr tas nav iespējams. Reizēm gan sievietes, gan vīrieši iestrēgst iepriekšējā identitātē, cenšoties pierādīt, ka iepriekšējo ir iespējams saglabāt. Bieži mammas, bet vēl biežāk tēvi mēdz sevi un citus mānīt, cenšoties turēties pie vecā dzīves modeļa, nedodot vietu jaunajam. 

Plānā ieteicams ietvert atbildes uz šādiem jautājumiem:

• kā mēs attiecības pārveidosim, ņemot vērā jauno ģimenes situāciju;
• kā mēs saglabāsim savas attiecības;
• kas mums palīdzēs, kad būsim noguruši;
• kā organizēsim mazuļa aprūpi naktīs,
• kā mēs dalīsim ikdienas pienākumus,
• kā mēs risināsim konfliktus (piemēram, tas, kurš pamana, ka kaut kas nav kārtībā, aicina otru uz sarunu un nosauc, ko ir pamanījis; abi kopā mēģina rast idejas risinājumiem).

Izmantotā literatūra:

1. Jesper Juul. Mann & Vater sein.

2. Sheila Kitzinger. Birth & Sex. The power and the passion. 

Autore: Audra Šauere