Kāpēc bērna uzvedība visneciešamākā tad, kad mamma ir līdzās?

Ja šo sakarību ir novērojuši arī tuvinieki, un vieš vēl lielāku neizpratni mammai: "Kāpēc tu netiec galā ar sava bērna uzvedību”, mammai bez lielas bērnu audzināšanas pieredzes var rasties vainas un nepilnvērtības sajūta. Vai tiešām viņa dara kaut ko nepareizi? 

Bērnu psiholoģe, 11 bērnu mamma Jekaterina Burmistrova savā blogā vospitaj.com skaidro, ka tā ir pati normālākā un veselīgākā bērnu reakcija – ar mammu drīkst uzvesties slikti, drīkst sevi nekontrolēt! Tas ir pats drošākais vecāku – bērnu attiecību pamats. Esot kopā ar cilvēku, kurš bērnu mīl tādu, kāds viņš ir, mazulis var atļauties netēlot un nesaņemties.
Patiesībā mammai ir jāpriecājas, ja bērns tieši ar viņu izvedas slikti, jo tas liecina par drošās emocionālās pieķeršanās pamata sajūtu, kas ir tik svarīga visas dzīves garumā. Tās ir veselīgas attiecības ar mammu. 

Mammai ir jāpriecājas, ja bērns tieši ar viņu izvedas slikti, jo tas liecina par drošās emocionālās pieķeršanās pamata sajūtu, kas ir tik svarīga visas dzīves garumā. Tās ir veselīgas attiecības ar mammu. 

Ja mammas klātbūtnē bērniņš ir malacītis, kas prot uzvesties, bet mazais velnēns pamostas auklītes kompānijā vai esot bērnudārzā, lūk, te ir vieta, lai sāktu uztraukties. Biežāk tas notiek ģimenēs, kur mamma ļoti daudz strādā, ilgstoši ir prom no mājām un bērna. Tāpēc tajos retajos brīžos, kad mazais ir ticis pie mammas, viņš cenšas būt labs un priekšzīmīgs.  

Uzticēšanās un drošības sajūta mammas klātbūtnē ir biežākais sliktas uzvedības iemesls bērniem līdz 6 gadu vecumam. 

Bet ir arī daži citi iemesli, kāpēc bērns var uzvesties neciešami, esot  ģimenes lokā. 

Bērns - hameleons

Bērns ir atdarinoša būtne. Tas attiecas gan uz tīri fiziskām izpausmēm, piemēram, šiverējot virtuvē, kā to dara mamma, un izbārstot miltus, vai mēģinot salabot datoru, ja ir redzēts, kā to dara tētis. Šādu uzvedību ieraudzīt un atpazīt vecākiem ir viegli, jo tā ir tik ļoti kopējoša, ka pārpratumu nav. Var pat pasmieties.  80% prasmju bērns iemācās, imitējot pieaugušos, ar kuriem dzīvo kopā.

Tieši tāpat mazais kopē arī vecāku emocionālās reakcijas.  Tos ieraudzīt ir gan grūtāk, gan dažreiz arī nepatīkamāk. Kuram gan gribas redzēt sevi no malas ne tajā jaukākajā uzvedības modelī?  Līdz 6 gadu vecumam bērni ir kā spogulis vecākiem. Mazliet lielāki bērni jau iemācās sevi kontrolēt. 

80% prasmju bērns iemācās, imitējot pieaugušos, ar kuriem dzīvo kopā.

Ja visu dienu mazulis par pavadījis ar omīti, viņš ir piemērojies un nokopējis viņas uzvedības modeli – mierīgu, bez stresa un steigas, pacietīgu. 

Pēc darba mājās atnāk māmiņa, un viss mainās. Atkal ir jāpiemērojas cita pieaugušā uzvedībai. Mamma ir nogurusi, savukārt bērns vēl joprojām ir vecmāmiņas iestatītajā mierīgajā noskaņā?  Ir vajadzīgs laiks, lai pārietu no viena noskaņojuma uz otru, un var “ieslēgties” niķošanās sistēma, kas var nonākt pat līdz histēriskai raudāšanai. 

Es esmu slikta mamma?

Lai arī kādi būtu iemesli, pirmā mammas reakcija, redzot šādu mazuļa uzvedību, ir doma “Laikam taču es esmu slikta mamma!?” . Ja vēl šādu domu apstiprina cits pieaugušais “Mēs taču lieliski visu dienu tikām galā, bet ierodies tu un visu sabojā....”, tad iestājas ļoti neveselīgas pārdomas par mammas spējām audzināt savu bērnu. 

Psiholoģe iesaka mainīt  šo domāšanas modeli, jo vainīgs nav neviens. Dod sev laiku nomierināties un ļauj nomierināties mazulim. “Laid šo emociju vilni sev pāri! Necīnies ar to. Atceries, kā bērnībā lēkāji pa viļņiem? Ienirsti tajā, ļaujies un nepretojies. Vilnis pāries tev pāri un nākamajā brīdī jau būs labāk.”

Precīzi tāpat ir jāuzvedas, ja tavs mazais ir emocionāli uzvilcies un satraukts. Nemēģini uzreiz risināt problēmu, bet arī neizvairies un nenorobežojies no bērna emocijām. Ļauj viņam pašam ar tām tikt galā, bet, ja neizdodas, palīdzi noformulēt to, kā viņš jūtās “Es redzu, ka esi uztraucies (bēdīgs, dusmīgs), laikam pēc manis noilgojies”. 

Ja pa dienu mazuli ir pieskatījis cilvēks, kuram ir ļoti atšķirīgas no mammas temperaments, tad šāda “pārslēgšanās” bērnam var prasīt vairāk laika un piepūles. Tādā gadījumā psiholoģe iesaka bērna “nodošanas”  rituālu veikt ātrāk, proti, nesēsties vēl kopā padzert tēju un papļāpāt, jo šādā situācijā mazajam ir vēl grūtāk ātri pielāgoties atpakaļ mammas noskaņojumam un uzvedībai, jo telpā ir vairāki cilvēki, kuru emocijas ir jānolasa. 

Ar katru pieaugušo, kas ar bērniņu ikdienā pavadīs daudz laika – mammu, tēti, vecmāmiņām, auklītēm, vecākajiem brāļiem un māsām, izveidojas cits attiecību modelis. Tas ir tikai normāli! 

Izmantotā literatūra: blogs vospitaj